Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

“Latgolys porceja nedeļai, kū sajimsi vīnā vokorā” – tai folklorys kūpu “Ceidari” raksturoj tuos pyrmuo i vīneiguo vadeituoja Marta Sīle, kurei niu jau desmit godu satur kūpys dalinīkus i tur dzeivu latgalīšu skonū bolsu Reigā. Novembra suokuos aizvadeiti ari “Ceidaru” pyrmuo albuma “Dzīduotumi, ļustātumi” koncerti (reportaža nu koncertu ITE). Marta stuosta, ka “Ceidaru” ceļš bejs izaicynuojumu pylns – suocūt nu lāmuma pījimšonys vadeit kūpu latgaliski vēļ studentu godūs, izīmūt cauri pandemejis laika attuolynuotajim mieginuojumim, i niu sasnādzūt da šam leluokū kūpys dalinīku skaitu, veiksmeigi īraksteitu albumu i skotu iz prīšku.

Kai suocēs “Ceidaru” ceļš?

Asu beiguse Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis etnomuzykologu programu. “Ceidaru” idejis autore Edeite Laime beja runuojuse ar Zani Šmiti, kura beja muns vokalais pedagogs akademejā. Jei beja pastuostejuse, ka grybātu latgalīšu kolektivu, kas varātu kūpā dzīduot dzīsmis latgaliski i vaicuojuse, voi ir kaids variants, kas jūs varātu vokali uzturēt grūžūs i pavuiceit. Tai kai es poša asu nu Latgolys, Leivuona nūvoda Rūžupis, tod Zane Šmite beja mani jai pīminiejuse. Tymā laikā vēļ beja aktivs portals draugiem.lv, kur nu Edeitis atguoja viestule ar aicynuojumu sasatikt.

Kas pamudynuoja pījimt aicynuojumu?

Es tymā laikā Reigā studieju. Tys fakts, ka varātu Reigā koč kur dzīduot i runuot latgaliski… Beja taida interesanta situaceja, ka, koč ari asu dzymuse i auguse Latgolā, sātā narunuoju latgaliski. Vīneiguo vareiba runuot latgaliski beja ar vacvacuokim, kod beja ļuste (smejās). Deļtuo vareiba Reigā kūpā ar dūmubīdrim runuot latgaliski cylvākam, kurs kasdīnā narunoj, eistineibā suokumā beja kai taida īsadreikstiešona puorkuopt sovai lauzeitajai runuošonai, akcentam. Tys beja interesanti, suokumā ruodejuos naārtai – cik nu maņ tī saīs, cyti jau lobuok runoj. Tok tei beja īspieja runuot latgaliski, kuo bierneibā beja mozuok. Tagad varu iz īlys runuot latgaliski, sasatikt ar “Ceidarim” voi sasazvaneit, kas vaira nav nikaida problema, kas byutu bejuse pyrma 10 godu.

Saīt, ka volūdys faktors – vadeit latgalīšu folklorys kūpu – beja kai pamudynuojums, tai ari izaicynuojums?

Tys nūteikti beja izaicynuojums. Pyrmais beja paturēt tū identitati. Maņ kai jaunam etnomuzykologam beja interesanti, ka maņ ir sastuovs, ar kuru vuiceitīs struoduot. Tys laikam beja tys golvonais pamudynuojums. Ka vēļ tū vysu var dareit latgalīšu volūdā – suokumā tys beja izaicynuojums, tok vāluok tys puortopa par taidu glazuru iz torteņa.

Kas tod eisti ir “Ceidari”? Voi kūpys nūsaukumam ir ari sova simboliskuo nūzeime?

Nui, ir simboliska nūzeime. Ceidars ir tod, kod iudinī īsvīž akmisteņu i nu juo veidojās iudiņa viļneiši, kas palīk arviņ leluoki. Tī viļneiši tod ari ir tī ceidari. Dūma ir taida, ka mes kai sastuovs palīkam leluoks i myusu dzīsmis īt plotumā. Repertuars, skaniejums skaņ tuoli i apjam arviņ vaira klauseituoju.

Jius asat etnomuzykologe. Kas ir tei profesejis specifika? Kū var dareit etnomuzykologs?

Daudzi akademejis laikā praseja, kas tys taids ir i kū jī zīmā ād (smejās). Etnomuzykologs ir tradicionaluos muzykys pietnīks. Tautys muzyka, tautys dzīsme, instrumentaluo spēle. Latvejis kūpejā kontekstā etnomuzykologu nav daudzi. Mes cyts cytu zynam. Profesejis īspiejis ir cīši plašys – kaids aizīt pietnīceibys ceļā, pedagogiskajā, muokslinīcyskajā nūvierzīnī.

Kuru vierzīni izalasejot jius?

Laikam maņ etnomuzykologeja apsarūbežuoja ar folklorys kūpu vadeišonu. Maņ pošai ir divejis folklorys kūpys: “Ceidari” i Daugmalis folklorys kūpa “Dāre”. Kaidu laiku struoduoju ari pedagogejā. Īprīšk garu laiku struoduoju Daugmalis pogosta Kulturys centrā, niu struodoju Kekovys kulturys nomā par pasuokumu organizatoru. Laikam tymūs pasuokumūs, kurus veidoju, var just tū folklorys ītekmi. Tī tautys tradicionaluo muzyka drupeit vaira pasaruoda. Tei ir muna īzeime. 

Kas pamudynuoja sevi saisteit taišni akademiskā ceļā ar tradicionalū muzyku/folkloru? Daudzim tys i palīk taidā entuziasma leiminī.

Maņ pateik tradicionaluo muzyka. Jau pamatškolā beju folklorys kūpeņā, kur, ruodīs, pa godu vīnu div dzīsmis nūdzīduojom (smejās). Tok maņ vysu laiku gribiejuos atrast kaidu ūtrū bolsu voi dareit nazkū interesantuoku. Tod, kod jau varieju nu Rūžupis izbraukuot iz Preilim, suoču īt Preiļu vaļsts gimnazejis folklorys kūpā “Rūtoj”. Tī atsataiseja muna “folklorys čakra” – pasaruodeja leluoka interese par vysom ar folkloru saisteitom nūtikšonom – “Baltica”, dzīšmu svātki i cytys. Redzēt, ka tu naesi vīneigais, kuru ari koč kas taids interesej i ka tuos ir vasalys saimis, kas tū dora. Ruodejuos logiski i pošsaprūtami īt tuoļuok iz muzyku. Ari tys ir nu bierneibys: muns vactāvs – Juoņs Patmaļnīks – ir bejs muzykants. Jis spielēja Pīterburgys garmošku. Daudzi muni vīnaudži tūlaik guoja iz uorstim, fizmatim, tok maņ tys nasaruodeja saistūši. Tod pīmiņu, ka 12. klasē saguoja satikt tū pošu Zani Šmiti vīnā nu dzīduošonys konkursu. Es jai praseju, kai ir etnomuzykologejis kursā, jo tys beja tikū tik atsataisejs. Jei saceja: “Nui, ej! Byus forši!” Jei apstyprynuoja tū munu gribiešonu turpynuot tradicionaluos muzykys ceļu.

Kaids tod ir tradicionaluo muzykys davums dzeivē?

Ruodīs, ka tradicionaluo dzīduošona i instrumentspēle ir dzeiva i eista, dabiska. Tuos eistuos lītys gribīs izpieteit, paturēt i piec īspiejis ilguok saglobuot eistys i dzievys. Deļtuo ir supereiga īspieja, ka varim vacuos publikacejis voi folklorys kruotivis gora montys škūrsteit i vērtīs, i vysod koč kū atrast. Viļkt i viļkt nu tuos skreinis jaunys lītys. I tys naapneik. Kotru reizi atrūni koč kaidu pērli i ruodīs – ak, beja vārts nazyn cik dīnys, stuņdis, nedelis raktīs, kab koč kū atrostu. Ari mums “Ceidarūs” beja taids nūsacejums, ka naapsarūbežuosim tik ar “Auga, auga rūžeņa” voi “Lobs bej’ puika” aba taidom jau vysim latgalīšim i na tik latgalīšim zynomom dzīsmem, tok piec īspiejis tuos dzīsmis papyldynuosim arviņ vaira. Dūma beja paplašynuot sovu dzīšmu kruojumu. Maņ ruodīs, ka mums tys ir cīši labi izadevs.

Kai veidojās “Ceidaru” dzīšmu repertuars?

Cīši vysaidi. Reizem ir tai, ka vīnkuorši atrūnu koč kaidys dzīsmis, kurys maņ pošai pateik. Es zynu, ka cylvāki vysaiž nūlosa dzīsmi – kurs napazeist notys, izlosa vuordus i verās piec teksta. Tok mani uzrunoj taišni melodeja. Ka patiks melodeja i patiks ari vuordi, tod byus cīši forši. Parosti izavieleju piec melodejis. Ar “Ceidaru” repertuaru ir ari bejs tai, ka reizi godā nūteik nūmetnis, iz kurom kotram ir aicynuojums atnest sovys pusis, vacuosmuotis voi sābru taņtis dzīduotys dzīsmis i vīnkuorši īvuiceit puorejim. Tod ir tys interesantais faktors, ka kotrā pusē ir drupeit cytaižuoka latgalīšu volūda. Tod mes tuos dzīsmis dzīžam tai, kai tū dora tamā pusē – ar taidom golūtnem, leidzskanim.

Kaidys ir tuos vītys, pogosti, nu kurūs teik nastys dzīsmis “Ceidarim”?

Mums ir Zīmeļlatgola – Škilbāni, Rekova, Bierzpiļs. Ir ari Rēzekne, Leivuons, Rūžupe, Sola, Auleja, Stabuļnīki. Ir bejuši dalinīki ari nu Vuorkovys pusis. Tagad myusu sastuovs ir drupeit pasamejs, bet ruodīs vysā taids plots.

Kūpys pyrmais albums ir veļteits Bierzpiļs dzīduotuojim i dzīsmem. Deļkuo taišni Bierzpiļs?

Mes jau pīcu godu jubileju svietejom Bierzpilī. Tī pi vainis ir aktivuo Kristīne Pokratniece, kurei varbyut iz sovu pusi ir pavylkuse tū dečeiša daļu (smejās). Paļdis jai par tū! Bierzpiļs ir vīta, kur ir pīraksteits cīši daudzi šmuku dzīšmu. Pyrma pīcu godu mes īsavuicejom konkretys teiciejis repertuaru i tod beja pīcu godu jubilejis koncerts. Vāluok guoja kovida laiks – navarēja sasatikt, bet mes turpynuojom vuiceitīs dzīsmis. Mes palykom pi tuo, ka pamatā jimsim Bierzpiļs regionu, tok vairuokus teiciejus nu vairuoku kruojumu. Tī beja ari leluokys izvielis īspiejis, kurys dzīsmis vaira pateik. Dorba procesā izakristalizēja, kurys dzīsmis varātu īraksteit albumā, kurys palīk padzīduošonai sovai prīcai. Kristīne Pokratniece i Edeite Laime cīši aktivi raksteja projektus, kab dabuotu finansiejumu albuma īrokstam. Paļdis jom par tū, jo bez finansiejuma albums nabyutu īraksteits.

Kai guoja albuma īrokstā? Kas ir gryutuokais tymā procesā?

Sevi nasagrib ni līleit, ni nūpeļt (smejās). Kaidai dzīsmei asam radejuši i taidu skaniejumu, kaids tys ir bejs pyrma 100 godu, tok otkon cytom ir ari jaunā, myusu pošu skaniejumā, kab uzrunuotu myusu dīnu publiku. Jaunīšim jau ari ir interesantuok klauseitīs na jau tūs babeņu īrokstus, myusdīneiguoku skaniejumu jī varbyut drupeit vaira pasaklauseis. Ceru, ka albums aizīs tautuos. Cylvāki klauseisīs, dzīduos leidza i ari varbyut īsavuiceis kaidu Bierzpiļs dzīsmi. Golvonais, kab tys palīk kai montuojums paaudzem iz prīšku.

Kai desmit godu laikā ir puorsamejs kolektiva sastuovs?

Suokumā myusu kūpai vajadzeja taidu kai “jumteņu”, kas beja sovulaik bīdreiba “Latgolys Studentu centrs”, niu zynoms kai latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Ka jau studentu centrs, tod reši kurs ir nu Reigys. Tys ir koč kaids īrūbežuots laiks, kod mes sevi varim saukt par studentim. Taipoš ir ari ar dalinīkim. Cikom jī ir atbraukuši nu Latgolys i ir studenti, jī pīsadola. Tod mādz byut, ka dalinīki atsagrīž Latgolā, par kū mes cīši prīcojamīs. Deļtuo ari myusu ryndys pasamaina. Ir ari taidi, kas ir nu pyrmuos dīnys, tok kaids ir puorsacieļs dzeivuot iz uorzemem, īsapreciejs koč kur cytur. Ari kovida laiks mums beja cīši sarežgeits byušonys ziņā. Mieginuojumi nūtyka Zoom, kas eisti nav sasadzīduošona. Ari tymā laikā pasamaineja sastuovs, jo daudzi dalinīki, kas pastuoveigi dzeivuoja Reigā, puorsacēle atpakaļ iz Latgolu. Mes par tū prīcojamīs, tok par “Ceidarim” mums ir žāļ, ka aizīt paceli. Tok pieckovida laiks mums bejs cīši ražeigs, jo nu 4–6 dalinīku izaugom da 16 dalinīku. Itys, ruodīs, ir myusu leluokais skaits.

Kaidys ir tuos aktivitatis goda grīzumā, kas nūteik “Ceidarūs”?

Reizi nedeļā nūteik mieginuojums. Tod pīsadolom tī, kur myus aicynoj, par pīmāru, kaidys gruomotys svātki, Leldīnis svieteišona, bluča viļkšona, draugu kolektivu koncerti, daņči, vysaidi pasuokumi. Ka naīkreit nikaids pasuokums, tod poši koč kū izdūmojam – sataisam poši sev i draugim koncertu (smejās). Reizi godā raugom iztaiseit nūmetni, kas vysubīžuok ir Latgolā pi kaida sātā, par pīmāru, ir bejs pi mane Rūžupē, voi pi cytu Bierzpilī, Aulejā. Tuos ir reizis, kod ir kai produktivi pavadeits laiks mieginuojumūs, tai ari kolektiva dalinīkus īpazeisti nu cytys pusis. Es jūs īpazeistu vaira i tod jau varu saprast, kū nu jūs varātu pīpraseit iz skotivis. Tys ir lels pļuss, tys ir juodora i juoizmontoj kūpeigais laiks.

Kaidi ir tuoļuokī mierki, kū grybātu eistynuot?

Kod tikū aizvadeiti albuma koncerti, mes beidzūt varim pabaudeit laiku, dzīžūt tū, kū poši gribim. Taida breivuoka sajiuta, kod varim pasavuiceit cytys meilys dzīsmis. Ar taidim lelim plānim kai, par pīmāru, ūtruo albuma īraksteišona, mes vēļ naskrīnam (smejās). Tam daīs laiks. Itūšaļt ir svareigi nūturēt kolektivu lobā tonusā, aurā i turpynuot struoduot. Tok mierki ari ir svareigi i tī ir vajadzeigi, jo tī dzan ir prīšku. Bez mierku mes nikur natiksim.