Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Naujinis nūvodpietnīceibys muzejā, kura specialiste Māra Kampāne myus īpazeistynuoja ar treis lelim tuo duorgumim: tieļneicys Valentīnys Zeilis kolekceju, cymdim ar eipašū Naujinis atkaļni, kai ari līceibom par Juzefovys muižu, kas nazkod atsaroduse taišni preteimā niulejam muzejam.

Naujinis nūvodpietnīceibys muzejs ir saleidzynūši jauns – tys dorbojās nu 1996. gods. Leidz 2005. godam muzejs atsaroda Locikūs, tod tyka puorcalts iz Naujini, kur atsarūn ari niu. Āka calta storpkaru laikā kai pogosta noms, piec 2. pasauļa kara te īreikuota škola. Līceibys par nazkodejuo Naujinis pogosta darbeibu atkluotys ari muzeja remonta laikā pyrma desmit godu, kod aiz lūgu apmaļu atrosti viesturiski budžeta dokumenti. Taipat naujinīši lapnojās, ka taišni jūs pogosta teritorejā ir bejs Daugovpiļs aizsuokums – te atsaroduse Dinaburgys piļs.

Muzeja centralajā ākā Naujinē ir muokslys galereja, kai ari atkluotais muokslys prīškmatu kruojums, kas veļteiti nūvadneicai, tieļneicai Valentīnai Zeilei, ekspozicejis par Naujinis pogosta i vītejuos Juzefovys muižys viesturi, apleicejū dobu, etnografeju. Muzejam ir ari filiale – Slucišku vacticeibnīku lauku sāta.

Itūgod muzeja atpazeistameibu veicynuoja tuo organizātuo unikaluo akceja – Daugovys obeju krostu savīnuošona ar Lelū Augšdaugovys musturdeču. Itys leluokais i garuokais musturdečs Latvejā, kas taiseits vaira nakai 10 godu, ari ir apsaverams Naujinis nūvodpietnīceibys muzejā.

Valentīnys Zeilis kolekceja

Par sovu leluokū lapnumu Naujinis nūvodpietnīceibys muzejs sauc tieļneicys Valentīnys Zeilis kolekceju, ar kū var īpasazeit kai muokslys ekspozicejā, tai atkluotajā muokslys prīškmatu kruojumā. Kolekceja ir cīši boguoteiga i daudzveideiga – tamā ir ap 6000 prīškmatu. Tūs vydā kai muokslineicys dorbi, tai viestulis, personeiguos montys, apbolvuojumi. Zeilis īdvasmys olūts ir cylvāki, kas jai apleik, partū kolekcejā tykuši ari prīškmati i muokslys dorbi, kas saisteiti ar jai svareigom personeibom.

Valentīna Zeile dzymuse Naujinis pogostā, tok jau vaira nakai 40 godu dzeivoj Fraņcejā, Parīzē. Pyrmū atzineibu jei dabuojuse paguojušuo godu symta 60. godūs ar sovom taiseitajom medaļom i plaketem. Vysaidom personeibom veļteituotos medalis var redzēt ari Naujinis muzeja ekspozicejā. Tīpat ari Valentīnys Zeilis pasteli, kurūs radzama juos dzymtuo sāta, muotis i tāva portreti. Tī radeiti 90. godu vydā, kod muokslineica pyrmūreiz piec puorsaceļšonys iz Fraņceju gastejuse Latvejā. Atkluotajā kruojumā var redzēt na tik medalis, tok ari tū formys, taipat īpasazeit ar muokslineicys veiduotūs skulpturu daudzveideibu. Muokslineica – gleznuotuoja – ir ari Valentīnys Zeilis muosa Gertrūde. Naujinis muzeja ekspozicejā radzamys ari divejis juos gleznys, tok sovus dorbus jei nūvielējuse Latgolys Kulturviesturis muzejam. Muosys smejūtīs, ka vīnā muzejā jom obejom byutu par šauru.

Naujinis nūvodpietnīceibys muzeja pamatekspozicejis 1. stuovā apsaveramuo muokslys galereja sataiseita 2007. godā, kod muokslineica svieteja 70 godu jubileju. Tūlaik muzeja kruojumā beja tik tī dorbi, kū Zeile taisejuse, dzeivuodama Latvejā leidz 1982. godam, tok niu kolekceja pasapyldynuojuse ar dorbim, kas atvasti nu Fraņcejis. Muokslineicys vieliešonuos ir, kab juos dorbi byutu daīmami cylvākim, partū ari sataiseits attaiseitais kruojums, kuru var apsavērt sevkurs interesents. Taipat regulari teik taiseitys vysaidys mozuokys izstuodis, kas saisteitys ar muokslineicu. Pīmāram, itūgod Muzejs nakts beja taišni Valentīnys Zeilis dzimšonys dīnā, 13. majā, partū vīna nu telpu īkuortuota kai fraņču kopejneica, kas muokslineicai vysod bejušys cīši meilys, stylā. Tī varēja klauseitīs fraņču muzyku i skaiteit Valentīnys Zeilis dzeju, kū, kai izaruod, jei ari rakstejuse.

Naujinis atkaļns

Māra Kampāne pastreipoj, ka cīši lela Latgolys boguoteiba ir tuos rūkdorbi. Naujinis nūvodpietnīceibys muzeja telpu, kurā tī apsaverami, jei sauc par “pyura ustobu”, jo te radzams vyss, kas nazkod beja kotrys mārgys pyurā: deči, rūcinīki, cymdi, zečis i vyss cyts dzeivei vajadzeigais. Eipaši teik izcalta taišni cymdu kolekceja. Māra stuosta, ka Latgolys cymdim ir rakstureiga cīši lela atkaļņu aba vaļneišu daudzveideiba. Pyrma diveju godu muzejā nūtykuse tautys tārpu centra “Senā klēts” organizāta ekskurseja, kurā itai pusei rakstureigais cymdu atkaļns nūsaukts taišni par Naujinis atkaļni. Itūvosor “Senā klēts” jau adeituojis nu vysaidu pasauļa vaļstu (Japuonys, Vuocejis, Itālejis, Šveicis, Leitovys, Igaunejis) aicynuoja iz Naujini, kab juos vuiceitūs adeit itū atkaļni. Vēļ itai Augšdaugovys nūvoda apleicīnei rakstureigs roksts ar Ūseņa zeimi. Cymdi ar itū zeimi nazkod tyka eipaši dūti, vielejūt veiksmi ceļā.

Muzeja kolekcejā asūšī cymdi nav cīši seneji – tūs datej ar 20. godu symta ūtrū pusi. Tys skaidrojams ar tū, ka cymdi tyka nosuoti, na turāti skapī. Tok taipat te radzama cīši lela daudzveideiba – vacuokī cymdi ir iz bolta fona ar kruosainu rokstu, ari nu nakruosuotys dzejis, jaunuokim jau ir tymsuoks fons. Latgolai rakstureigi mīreiguoki, zemis tūni, tok ekspozicejā ir cīši lela kruosaineiba. Skaidrys, ka ari nazkod mārgom gribiejīs paraudzeit koč kū jaunu, nūsavērt, kai dora cytur i raudzeit atdarynuot, na tik pīsaturēt pi vītejūs rūkdorbu tradiceju.

Līceibys par Juzefovys muižu

Naujinis muzejā atseviška ekspoziceja veļteita pūļu kulturys montuojumam, jo itamā pusē nu 18. godu symta bejuse pūļu muiža – Juzefova. Niu nu tuos puori palics tik parks, kas atsarūn taišni preteimā muzejam – ūtrā ceļa pusē. Muižys nūsaukuma izceļsme teik skaidruota ar pyrmuo muižinīka vuordu – tys asūt bejs Juzefs. Eipašums bejs lels, vaira nakai 40 kuormu. Tū laika gaitā puorvaļdejušys kai Šadursku, tai Kamensku dzymtys, tok pādejī saiminīki bejuši Šahno. Taišni Bogdans Šahno ari 20. godu symta suokuos izcieļs jaunu muižys āku piec arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. 2. pasauļa kara laikā muiža tyka sagrauta. Muzeja kruojumā ir daži tuos dekorativī elementi, kas pagluobti nu izniceibys. Taipat muzeja darbinīki lapnojās ar muižys nazkodejuos aukleitis, kas kolpuoja Šahno saimei, kleitu, kas ari apsaverama ekspozicejā.

Galerejā Naujinis nūvodpietnīceibys muzeja ekspozicejis. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv