Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Suocūt ar novembri, Latgolys Kulturviesturys muzejā sevkuram interesentam daīmama jauna muzejpedagogiskuo programa “Laižam čyguonūs!”, kas viestej par latvīšu, taipoš ari latgalīšu maskuošonuos tradicejom laikā nu Muorteņu da Aizgavieņu. Masku simboliskuo nūzeime i dažaideiba, ļusteigys izdareibys i vareiba pošam sataiseit i īsajust kaidā nu čyguonu tālu – itū i daudzi kū cytu var īpazeit muzeja programā.

Portals lakuga.lv pīsavīnuoja školānu grupeņom, kurim nūdarbeibys vadeja Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge Renāte Ničiporčika. “Latvejā maskuošonuos tradiceja ir nu Muorteņu da Aizgavieņu, Palnu dīnys ci Leluo gavieņa. Tok Latgolā eistuokais masku laiks ir taišni Zīmyssvātkus – na pyrma, kod ir Adventa klusais laiks, tok piec 24. decembra. Pīcys nedelis piec tuo ir aktivuokais periods,” pastuosta muzeja darbineica Renāte.

Latgolā masku guojīņa dalinīkus nasauce viņ par čyguonim, tok ari par kaladnīkim, dādim, galenkom, spūkim. Taipoš dzierdāti ari nūsaukumi, kai kaitys, talderi, ubogi, luoču voduotuoji i cyti, kas parosti saisteiti ar dzīšmu refrenim, goru pasauļi i masku nūsaukumim.

Masku guojīni seņuok vaira nūtyka laukūs, na piļsātuos. “Masku guojīni ir augleibys simbols. Cylvāki laikus gatavejuos maskom, taisūt vysaiduokys sagatavis, par pīmāru, nu kūka. Tys vyss tyka dareits, cytugod byutu loba raža. Kab gari augtu lyni, loba labeiba i vysi dzeivinīki dzeivuotu. Taipoš augleiba nūzeimoj ari preceibys i bārnus. Ari kotrai maskai ir sova simboliskuo nūzeime, deļtuo seņuok cylvāki apzynuoti i jau laikus izraudzeja, kaidu masku taiseis,” skaidruoja Renāte Ničiporčika.

Programā teik vaira īpazeistynuots ar masku veidim i tūs simboliskū nūzeimi aba kotrai maskai beja sovs nūteikts aizdavums, kas guojīnī juopylda. Seņejuos tradicejuos pastuov dzeivinīku, cylvākveidu, prīškmatu i jauktuo tipa maskys. Tūs veiduošonā vysod izmontuoja kūka myzu, audumus, uodys, solmus, lynu pakulys i ražys puorpalykumus.

“Par pīmāru, koza simbolizej sveiteibu i gaismu, tok vylks ir pretieji – nakts, ļaunums. Dzērve ir laime i veiksme. Masku guojīnī dzērvis aizdavums ir īkņuobt apleicejim cylvākim. Dzērvis kņuobīni vysi gaideja, jo eipaši jaunys meitinis. Kņuobīņs nas laimi, veiksmi, pat kuozys. Sovpus garuo sīva ir vaira Aizgavieņa laika maska, kuru parosti tāloj kaids puika, valkūt viersā treis garus bruņčus. Garuo sīva ir vaca, krunkaina sīvīte, kas simbolizej zīmu. Mozais veireņš, kas simbolizej pavasari, vysod rauga aizdzeit paceli garū sīvu – zīma teik aizdzeita i dobā īsastoj pavasars,” pastosta muzeja darbineica Renāte.

Jei cīši izceļ nuovis i nabašnīka aba dzeivo myrūņa tālu nūzeimi masku guojīņūs. “Kab sātā nabyutu nuovis, mums jau ir sova nuove. Boltu pologu viersā, izkapts rūkā – tū vysod taiseja naeistu voi vysmoz eistū ar koč kū aptyna. Tam beja simboliskuo nūzeime, kab nuove itūgod sātā naītu. Eistuo nuove redzēs masku i apīs sātu ar leikumu. Taipoš ari nabašnīks mums jau vīns ir i vyss, gona. Taidā veidā dzyna paceli vysu ļaunū,” stuosta programys vadeituoja.

Taipoš ari luočam beja sova nūzeime. Luoča tālam masku guojīnī vysod juobyut kluotyn. “Luocs parosti doncoj. Kū luocs lobuok doncuos, tū saimineicai byus lobuoka raža i lobuok veiksīs. Kab luocs vyspuor doncuotu, jis ir juopabaroj. Ka sātys saimineica bejuse skūpa i gostus napabaruojuse, tod čyguoni ar luoci varēja padareit vysaidys sovvalis, par pīmāru, izceļt sātys vuortus, nūzagt gali, kotletus, slūtys kuotu. Nu čyguonu vys beistejuos, deļtuo lobuok beja sagataveit jim pylnu goldu lobumu,” par masku tradicejom stuosta Renāte Ničiporčika.

Bārnim beja vareiba pīmiereit sev teikamuokuos maskys. Taipoš obligats nūsacejums senejūs masku guojīnūs vysod beja kruosuotīs ar eistajom ūglem. Kruosuojās vysi, kab napazeitu, jo maskai ir svareigi, kab cylvāku naredz i napazeist, sovpus jam ir juoradz vysi apleicejī.

Latgolai, atškireibā nu cytu nūvodu, tipiskys beja vysaiduokys izdareibys. Golvonais beja tamuos īsaisteit saimis ļauds i iztaiseit jautreibu sātā. Tei beja vareiba izatrokuot piec klusuo Adventa laika. Taipoš guojīņus vysod pavadeja leli trūkšni.

“Vyss, kas beja pa rūkai, vysu jāme leidza i taiseja trūksni. Tys ari beja ar dūmu aizdzeit ļaunū. Deļtuo masku guojīņūs ar bārnim naguoja. Tei beja tik pīaugušūs padareišona. Bārni beistiejuos, jī globuojuos zam deča, zam gultys. Tei beja lela trauma, ka iz sātu atīt trūkšņuotuoji,” stuosta Renāte.

Jei bārnim nūdemonstrēja ari puors izdareibys, kas tyka dareitys masku guojīnūs:

“Parostuos drēbēs sasaviļcs, pajiems pļitys skruči, īt pļuoviejs. I tik pļaun i pļaun. I raz pa kuojom, i vysi kreit! Kurs augšpādus, kurs kai! Vysi sasabeidušs, jo nivīns tok pa kuojom nagribēja dabuot.

Īt diveji, iz nastuvu nas nabašnīku. Apleik skraida mozi čyguonāni. Ite nabašnīks pīsaceļ i suoc giut čyguonānus. Tī spīgdami pa vysu ustobu!”

Muzejpedagogiskuos programys “Laižam čyguonūs!” tradicionaluos maskys sataiseitys projekta “Latviskās dzīvesziņas kopšana: maskošanās tradīcija Latgalē” gaitā, kas sajiems atbolstu Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramā “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa”.

Fotogalereja nu Latgolys Kulturviesturis muzeja programys “Laižam čyguonūs!”, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv