Latgolai i latgalīšu kulturai ir eipaša vīta – nu vīnys pusis, apbreinuota i cīneita, nu ūtrys pusis, sveša i nasaprosta. Piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā i pādejūs Saeimys vieliešonu, kuruos lels skaits latgalīšu atdeve sovu bolsu par prokrīvyskom partejom, Latgola i tuos rūbežs ar agresivū sābru vaļsti palics par eipaši sarežgeitu tematu, i publiskajā telpā bīži izskaņ teikumi, ka “Latgolys vaicuojums” koč kai juorysynoj. Voi tai eistyn ir, i kū tys vysā nūzeimoj? Cik labi cytūs nūvodūs dzeivojūšī vyspuor izprūt Latgolu? Škārsteikla žurnala “Satori” rokstu i raidīrokstu serejā “Latgolys vaicuojums” vaira pīsavērss vairuokim sprīdzis punktim Latgolys i Latvejis attīceibuos, puordūmojūt i analizejūt tū, kai tī veiduojušīs i veidoj myusu identitati. Serejis redaktore ir antropologe Dace Dzenovska, vysi serejis roksti latvīšu literarajā volūdā skaitomi škārsteikla žurnalā “Satori”, bet latgaliski ari portalā lakuga.lv.

Rokstu sagataveja: Olga Procevska i škārsteikla žurnals “Satori”

Latgolys nabadzeiba ir na tik ekonomiska, tok ari politiska problema. Tuos rysynuošonā asam īinteresāti mes vysi, eipaši tī, kam eistyn ryup demokrateja.

Kotru reizi, kod latgalīši puorsteidz reidzinīkus ar kuortejū napareizū bolsuojumu vieliešonuos, izskaņ vysaidys dūmys par tū, kū vajadzātu dareit ar Latgolu, kab tū maineitu. Uzlobuot sabīdryskūs medeju puorkluojumu, kuopynuot izgleiteibys patriotiskumu, veicynuot kritiskū dūmuošonu, styprynuot NVO — ideju, kas piec politiku i intelektuaļu dūmu paleidzātu puormeit latgalīšu dūmuošonu i uzvedeibu, natryukst. Tok vīneiguo ideja, kū publiski naapsprīž, ir izviļkt latgalīšus nu nabadzeibys. I reizē tei ir vīneiguo līta, kas eistyn varātu paleidzēt puormeit latgalīšu politiskuos izvēlis.

Īprīškejuos Saeimys vieliešonuos Latgolā uzvarēja Alekseja Roslikova vadeituo parteja “Stabilitātei”, itymā vieliešonu apgobolā procentuali sajemūt tikpat daudz bolsu, cik nacionalā mārūgā uzvariejušuo “Vienotība”. Respektivi, ka Latgolā byutu atseviška vaļdeiba, tod tū veiduotu “Stabilitātei” kūpā ar ZZS i “Saskaņu”. Parkū Latgola dzeivoj cytā pasaulī? Parkū latgalīšu vydā protesta bolsuojums ir tik izplateits? Kas vainis Latgolai?

Latvejā cylvāku izvēlis i uzvedeibu ir īrosts skaidruot ar dūmuošonu i vierteibom. Latgolys gadīnī kai politiki, tai intelektuali runoj par Krīvejis ītekmi informativajā telpā, “lojalitatis tryukumu myusu vaļstei i naspieju puorsaslēgt nu padūmu laiku iz Rītumu dūmuošonu”, piļsūniskuos sabīdreibys zamū organizaceju i leidzeigom temom. Ar kulturys argumentim teik skaidruota kai Latgolys ekonomiskuo atpaliceiba, tai latgalīšu politiskī nūskaņuojumi. Krīvejis propagandys i “napareizys dūmuošonys” arguments ir kārdynojūšs i ārts vairuokūs veidūs. Vysapyrma, tys izmontoj Latvejis intelektualim īrostū konceptualū aparatu (volūda–kultura–vierteibys), kurū jī puorzynoj daudz lobuok par ekonomiskajom nūtikšonom i tūs saisteibu ar politiskajim procesim. Kulturys argumentu gravitaceja Latvejis intelektualajā telpā ir tik spieceiga, ka ar tū beidzās gondreiž sevkura diskuseja, ari par ekonomiskim vaicuojumim. Pa ūtram, tys valk skaidru robūžškiertni jūs vydā — populistiski prokremliskajim latgalīšim i mums — liberalajim (pī)reidzinīkim. Pa trešam, tys pīduovoj skaidru izīšonu nu situacejis: izslādzam vysu Krīvejis propagandu, suocam intensivi raideit latgalīšu vierzīnī pareizuos vierteibys vaļsts volūdā, i Latgola suoks uzavest, kai vajag. Tok tei, vysdreižuok, nanūtiks, jo Latgolys politiskūs attīksmu izceļsme ir mekliejama cytur. 

Vīnā vuordā atbiļde ir — nabadzeiba. Storp Latgolu i puorejū Latveju pastuov miļzeiga nabadzeibys plaisa. Latgola ir ekonomiski deprivāts regions ar vysom itaida tipa vītom rakstureigajom pazeimem: lobu dorba vītu tryukumu, zamu produktivitati, zamu dzimsteibu, socialom problemom, nalobuokim veseleibys ruodeituojim, izplateituoku vardarbeibu i tuo vysa rezultatā — augstu emigraceju. Latgola ir pīdzeivuojuse leluokū cylvākkapitala pagaisynuojumu aizbraukšonys viļnī piec finanšu krizis i Valda Dombrovska vaļdeibys eistynuotuos styngruos taupeibys politikys. Nu atlykušūs struodojūšūs gondreiž puse struodoj vaļsts i pošvaļdeibu dorbūs. Vysmoz 2000 eiro olga pyrma nūdūkļu videji Latvejā ir 19% cylvāku, tok Latgolā itaids īnuokumu leimiņs ir tik 9,7% struodojūšūs. Trešdaļa nu Latgolā struodojūšūs mienesī sajem na vaira par 700 eiro pyrma nūdūkļu. Bezdorba leimiņs Latgolā ir augstuokais Latvejā. Cikom Reigā faktiski ir pylna nūdarbynuoteiba (4,5% bezdorbs), Latgolā tys ir 12,7%. Augstais bezdorbs ļaun dorba deviejim turpynuot moksuot sovim darbinīkim zamys olgys i na cīši ryupētīs par lobim dorba apstuoklim, sovpus dorba jiemieju vareibys izalaseit i pasaceit “nā” vakancem, kas naspiej nūdrūsynuot cīnejamu dzeivi, itaidā ekonomiskā situacejā ir minimalys.

Plaisa Latgolys i puorejuos Latvejis vydā pasaruoda na tik īnuokumu datūs, vēļ izteiktuok tei byutu radzama tureibys (wealth) datūs, kurūs Latvejis Centraluo statistikys puorvaļde naīvuoc. Pīreigys privatsātys, Zemgalis lauksaimisteibys zemis, kapitaldalis peļnejūšūs uzjāmumūs, eipašumi pi jiurys — tys ir miļzeigs aktivu apjūms, ar kurū latgalīši navar sasaceņst. Vysā Latgolā ir tik 25 uzjāmumi ar vysmoz 10 miļjonu eiro apgrūzejumu. Tai kai kapitala vierteiba aug īvārojami mudruok nakai puorejuo ekonomika, cylvāki bez vierteigu aktivu ar laiku palīk vys nabadzeiguoki, saleidzynojūt ar aktivu turātuojim, kas paliks vys tureiguoki.

Tok problema ir na tik īnuokumi, kas naspiej nūdrūsynuot cīna pylnu dzeivi. Problema ir ari sabīdryskūs pakolpuojumu daīmameiba. Latgolā ir slāgts vysvaira školu; slāgtys voi “optimizātys”, radikali sašaurynojūt daīmamūs pakolpuojumu kluostu, ari slimneicys. Sabīdryskais transports Latgolā kursej eipaši reši. Bāzis leimiņa pakolpuojumu daīmameiba i adekvata kvalitate ir vēļ vīna byutyska cīna pylnys dzeivis sastuovdaļa, kuruos latgalīšim datryukst.

Navīnleidzeiba īnuokumūs, aktivūs i pakolpuojumu daīmameibā nūzeimoj ari piļneigi atškireigu dzeivis pasauli — videjais Pīreigys dzeivuotuojs brauc ar privatu mašynu, nūleigst sovim bārnim privatškoluotuojus, kab kompensātu vaļsts finansātuos izgleiteibys sistemys napiļneibys, sajem privatuos medicinys pakolpuojumus bez ryndu, 2-3 reizis godā brauc uorvaļstu ceļuojumā i tt. Latgolys nabadzeigūs dzeivuotuoju realitate ir reši i nastabili kursejūšs autobuss, škola ar zamim školānu zynuošonu i prasmu ruodeituojim, mienešim garys ryndys iz mediciniskajim izmekliejumim i skaudra napīcīšameiba taupeit pat iz pamata vajadzeibu riekina. Tū, ka protesta i meinstrima bolsuotuoji ari emocionali dzeivoj atškireigūs pasauļūs, labi nūdemonstrēja “Providus” pyrma i piec 2022. gods vieliešonu veiktuos aptaujis: videjais “Vienotības” bolsuotuojs verās iz Latveju iz prīšku ar cereibom, skaita, ka Latvejā ir vuorda breiveiba i naskaita korupceju par lelu problemu vaļsts puorvaļdē. Videjam “Stabilitātes” vālātuojam ir trauksmis sajiuta, viļšonuos Latvejis politikā, puorlīceiba, ka vaļsts puorvaļde ir vyscaur korumpāta, aizvainuojums pret vaļsti i sajiuta, ka sovus politiskūs redzīņus breivai izsaceit nadreikst.

Saikne storp ekonomiskū deprivaceju i protesta bolsuojumim ir labi īdybynuota daudzu vodūšūs Rītumu politikys analitiku dorbūs. Beidzamajūs godūs izguojušys vairuokys nūzeimeigys gruomotys par itū temu: Džonatana Hopkinsa “Antisistemiskuo politika”, Marka Blaita i Erika Lonergana “Dušmunomika”, Mārtina Sandbu “Pīdareibys ekonomika”. Vysys skaidri nūdemonstrej lykumsakareibu — kū spieceiguoka ir cylvāku sajiuta, ka jim nav īspiejams dzeivuot cīna pylnu dzeivi sovā dzymtajā kūpīnā, tū leluoks pīprasejums piec politiku, kas sūlej izsprydzynuot sistemu. Pavysam svaigs roksts ītekmeigā politikys zynuotnis žurnalā apkūpoj datus nu Lelbritanejis, Horvatejis, Fraņcejis, Vuocejis i Spānejis, sacynojūt — ekonomiski atpalykušu regionu dzeivuotuojim ir puorlīceiba, ka jūs vaļdeibys izatur pret jim ar aizsprīdumim. Jim ir sajiuta, ka jī nav svareigi, ka par jim golvyspiļsātuos damierst, ka vaļdeibom nadreikst uzaticēt. Nu itūs sajiutu dzymst pret asūšū politiskū sistemu vārstys puorlīceibys. I itī cylvāki labi apsazynoj, ka jūs protesta bolsuojumi ir taišni protesta bolsuojumi — sovpateiga periferejis atrībeiba centram.

Tok, nasaverūt iz tū, cik daudz pīruodejumu ir argumentam, ka taišni ekonomiskuo deprivaceja i cīna pylnu dzeivis apstuokļu tryukums, na napareizys vierteibys voi napareiza dūmuošona roda protesta bolsuojumus, Latvejā par tū tikpat kai narunoj. Latgolys atpaliceibys lobuošona ir bejuse vaļdeibu prioritate tik nominali, jo vīneiguo vareiba tū eistyn padareit, ir puordaleit naudu nu boguotuokūs iz nabadzeiguokūs, i tam Latvejā gondreiž nivīns nav gotovs. Latvejis nūdūkļu i socialuo atbolsta sistema nav veiduota navīnleidzeibys samazynuošonai. Piec OECD datu, pīmāram, Suomejā nūdūkļu i pabolstu rezultatā Džini koeficients — golvonuo navīnleidzeibys māraukla — sasamazynoj gondreiž iz pusi, cikom Latvejā dabuotais navīnleidzeibys samazynuojums ir pat mozuoks par catūrtdaļu. Garantātais minimalais īnuokums “109 eiro pyrmajai voi vīneigajai personai saimisteibā i 76 eiro kotrai nuokušajai personai saimisteibā” nav skaitoms par nūpītnu mieginuojumu garantēt cīna pylnu dzeivi sevkuram. I pat itū programu Latvejis vaļdeiba nazkod naslēdze tik Eiropys komisejis spīdīņa deļ.

Ari akademiskajā jūmā i medejūs nabadzeibys i ekonomiskuos deprivacejis temom ir zama prioritate. Latvejis Universitatē aizstuovātūs promocejis dorbu datubāzē nav atrūnama nivīna disertaceja par Latgolys ekonomiku, tik par kulturu, ainovu i etnolingvistiskajom attīceibom. Tys pats ari Latvejis Zynuotnis padūmis finansātajūs pietejumūs: Latgola projektūs pasaruoda sova namaterialuo kulturys montuojuma, volūdys i viesturis deļ, Latgolys ekonomiskuo atpaliceiba Latvejis pietnīkim, redzīs, nav aktuala. Latvejis Centraluo statistikys puorvaļde regulari publicej atskaitis par dzeivuotuoju nabadzeibys rysku, navīnleidzeibys ruodeituojim, veseleibu, tok regionalū dimenseju tamuos naatrast, koč i nabadzeibai Latvejā ir izteikti regionals raksturs. Mārtiņa Kazāka vadeibā par navīnleidzeibu suokuse runuot Latvejis Banka, puorsvorā vys na regionaluo grīzumā i tys cikom kas nav rezuļtiejīs plašuokuos sabīdryskuos debatēs. Patierejūt Latvejis medeju (tymā skaitā — sabīdryskūs medeju) saturu, nav sajiutys, ka itei ir vīna nu Latvejis pamatproblemu. Vīneiguo zynuotnis nūzare, kas ir sistematiski fokusiejusēs iz Latgolys socialekonomiskū problematiku, ir antropologeja. Dacis Dzenovskys, Klāva Sedlenieka, Ievys Raubiško i Agnesis Cimdinis dorbi ir izgaismuojuši, kū nūzeimoj dzeive Latgolā vysā tuos daudzsluoņaineibā i sarežgeiteibā, i kaidys izdzeivuošonys strategejis cylvāki izstruodoj situacejuos, kod vaļsts nav pīteikamai asūša kluotyn.

Gondreiž kotrā vaļstī ir kaids ekonomiski atpalics regions — Latgolys problemanav unikala. Nav juomeklej ari unikali rysynuojumi. Vītu ekonomikys (place-based economics) datikšona pīduovoj plašu instrumentu kluostu. Itei pīeja bolstuos iz vairuoku beidzamajuos desmitgadēs dabuotu atziņu. Vysapyrma, izaruod, ka cylvāki nav nimoz tik gotovi pamest dzymtū vītu i puorsavītuot tī, kur ir dorbs. Izjemūt racionalus īnuokumu argumentus, cylvāku lāmumus ītekmej ari kūpīnys saitis, pīdareibys sajiuta, saimis tyvums i cyti “naracionali” faktori. I, pa ūtram, izaruod, ka politika vys tik ir lokala padareišona. Vālātuoji reagej iz vītejom problemom: stabilu, cīnejamu i labi apmoksuotu dorbavītu tryukumu, iz izgleiteibys kvalitati vītejā školā, poliklinikys naasameibu piļsātā i tt. Ka jī dzeivoj vītā, kur nav lobu dorbavītu i publiskī pakolpuojumi ir voi nu nakvalitativi, voi nasasnādzami, jī ar lelu varbyuteibu agri voi vālu paliks par protesta bolsuotuojim.

Koč i rysynuojumi ir zynomi, tūs īvīsšona Latvejā ir uorkuorteigai gryuta, jo prosa politiskuos dūmuošonys maiņu. Kab samazynuotu Latgolys ekonomiskū deprivaceju, napīteik ar Eiropys naudys apgiušonu. Ir vajadzeigi byutiski i regulari īguļdejumi nu vaļsts budžeta, kas byutu vārsti divejūs vierzīņūs: sabīdryskūs pakolpuojumu daīmameibys i kvalitatis ceļšonā i cīna pylna minimaluo īnuokuma nūdrūsynuošonā. Ka latgalīšim byutu daīmams cīnejams garantātais minimalais īnuokums, na tys, kū vaļsts pīduovoj niu, tys ļautu jim dzeivuot piļneigi cytu dzeivi na tik materialā, tok ari dūmuošonys ziņā. “Bāzis īnuokuma radeituo drūseibys sajiuta ļaun cylvākim atsasaceit dareit beistamus, naregularus i nalabi apmoksuotus dorbus [..]. Sovpus vareiba pasaceit “nā” vyspuor nav nūviertiejama naudā,” roksta Sandbu.

Byutyska sabīdryskūs pakolpuojumu daīmameibys uzlobuošona i realu bāzis īnuokumu nūdrūsynuošona nav īspiejama bez naudys puordalis. Pavysam vīnkuorši formulejūt, augstu īnuokumu sajiemiejim i vierteigu aktivu turātuojim byutu juomoksoj augstuoki nūdūkli, kab nu dabuotuos naudys varātu viļkt latgalīšus uorā nu nabadzeibys slozda i nūdrūsynuot jim cīna pylnu dzeivi. Ideja nav populara, tok tei nav ni jauna, ni narakstureiga Latvejai. 20. godu symta 20. godu agraruo reforma nabeja nikas cyts kai radikala puordale nu vierteigu aktivu turātuoju (vuocbaļtīšu) iz nabadzeigim bezzemnīkim sabīdryskuo mīra nūdrūsynuošonai. Tuos šaļts politiki skaidri saprota, ka puoruok lela plaisa tūs vydā, kam pīdar daudz, i tim, kam ir pavysam moz, ir drauds vaļsts pastuoviešonai. 

Parkū tys ari itūšaļt ir Latvejis tureiguokūs dzeivuotuoju interesēs? Jo ekonomiski deprivātūs latgalīšu protesta bolsuojumi ītekmej vaļsts politiku kūpumā. Latgalīši mozpiļsātā bez slimneicys ar olgu zam 700 eiro pyrma nūdūkļu ari īvielej puorstuovus vaļsts kūpejā parlamentā. Kai pīruoda Itālejis, Nēderlandis i cytu vaļstu pīmāri, sanitarū kordonu apleik populistim nav īspiejams nūturēt myužeigai — agri voi vālu jī daboj tik lelu atbolstu, ka jūs nav īspiejams ignorēt. I Roslikova tipa politiku īšona pi varys nūteikti nav Latvejis puortykušūs piļsātnīku interesēs.

Koč i reidzinīkim Latgola var ruodeitīs tuola i eksotiska, latgalīšim navar puormest nagribiešonu pīsadaleit nacionalys vaļsts byuvē. Bolstūtīs zynuotnē, na aizsprīdumūs, var dīzgon drūsai apgolvuot, ka latgalīšu bolsuojumi atspīgeļoj na patriotisma tryukumu, bet depresivū ekonomiskū situaceju. Kab nu tuoļuokys populisma izplateibys pasorguotu na tik Latgolu, bet vysu Latveju, mums ir juonormalizej ideja par naudys puordali nu tureiguokūs vaļsts dzeivuotuoju iz nabadzeiguokūs. Latgolys nabadzeibys i ekonomiskuos atpaliceibys apbūrtuo lūka puorraušonai ir juopalīk par medeju, akademiku, intelektuaļu i politikys veiduotuoju prioritati. Ir juodaboj tys, kab sevkuram Latgolā byutu vareiba nūdzeivuot cīna pylnu dzeivi. Tys ir prīšknūsacejums ari dzeivuotuoju uzticeibai institucejom i veseleigai piļsūniskuos sabīdreibys funkcioniešonai. Izviļkt Latgolys dzeivuotuojus nu nabadzeibys nogu, kas reizē ir ari populistu nogi, ir vysu myusu interesēs. Nabadzeiba i navīnleidzeiba ir politiski toksiskys paruodeibys, i tūs ītekme nasabeidz Rēzeknē i Daugovpilī.

Dzeivuošona dažaidūs pasauļūs, kas jau itūšaļt ir realitate puorejuos Latvejis i nabadzeiguos Latgolys vydā, ilgtermiņā izraisa fundamentalu nasasaprasšonu, aizsprīdumus sovā storpā, polarizaceju i naspieju vīnuotīs par pamatvaicuojumim, kas ir esenciali normalai demokratejis funkcioniešonai. Latgolys izviļkšona nu nabadzeibys nav ekonomisks projekts, tei ir demokratejis subsidiešona. I vysvaira par tū vajadzātu īsastuot Reigys puortykušajim liberalim, kurim ir svareigai, kab jūs vierteibys naapdraud naliberali politiki, kas barojās nu nabadzeibys ryugtuma. Nui, tys byus duorgi, tok nadareišonys cena var byut demokratejis pagaisynuošona.

Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.