Turysms Latgolā – kaidi bejuši ituo gods leluokī izaicynuojumi?
Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv
Jau ostoitū godu piec kuortys ar Latgolys Turysma goda bolvu gūdynuoti Latgolys lobuokī turysma objekti, pīduovuojumi i nūzaris profesionali. Stypra komanda, finaņšu sadalejums i nūsaturiešona dorba tiergā – tī ir tik nadaudzi nu ituo gods izaicynuojumu turysmā, kurūs pīzynuši bolvys sajiemieji. Portals lakuga.lv sasazynuoja ar treis bolvys laureatim vysaiduos Latgolys pusēs – gostu sātu “Svilpaunieki” Rēzeknis nūvodā, “Latgolys šmakovku Malnovā” Ludzys nūvodā i Daugovpiļs Tehnikys i industrialuo dizaina centru “Inžineru arsenals”. Gūdynuotī turysma objektu puorstuovi pasadaleja na viņ ar leluokajim izaicynuojumim, tok ari redzīni par turysma atteisteibu Latgolā i emocejom par bolvys sajimšonu.
Latgolys Turysma goda bolvu organizej Latgolys turysma asociaceja, ar mierki veicynuot Latgolys turysma pīduovuojuma i kvalitatis uzalobuošonu, izceļt i apbolvuot Latgolys regiona (tuo vydā ari kulturviesturiskuos zemis) lobuokūs turysma nūzaris puorstuovus. Itūgod bolva padūta deveņuos nominacejuos, izceļūt tuos turysma vītys i jūs puorstuovus, kuri sovā pakolpojumā ci produktā īvīsuši inovacejis, byutiski papyldynuojuši asūšu pīduovuojumu voi vīnkuorši radejuši pozitivu īspaidu.
Nu 49 pretendentu bolvys sajimšonai tyka izvierzeiti deveni taiduos nominacejuos kai turysma profesionaļs, lobuokuo turysma mītne piļsātā i laukūs, lobuokais turysma objekts, lobuokais jaunais turysma objekts i goda amatnīks. Atseviškys nominacejis izdaleitys ari pošvaļdeibu i privatajūs sektorūs.
Jauns objekts Daugovpilī
Bolvu nominacejā “Lobuokais jaunais turysma objekts pošvaļdeibu vydā” sajēme Daugovpiļs Tehnikys i industrialuo dizaina centrs “Inžineru arsenals”, kas sovu darbeibu aizsuoce viņ itymā godā. Tei ir leluokuo motorizātūs transportleidzekļu ekspoziceja Latgolā. Vairuoki dasmyti unikalys retro tehnikys apsaverami Daugovpiļs cītūkšņa viesturiskajā 19. godu symta ākā. Na viņ kolekcejis vuokšona i eksponatu restauraceja bejs kai lels izaicynuojums, tok ari poša ākys atjaunuošona vairuoku godu garumā.
“Inžineru arsenala” vadeituojs Raitis Kikusts stuosta, ka ir gondareits par izaicynuojumu pylnū godu, kas ļuovs na viņ eistynuot seņ aizsuoktūs dorbus, tok ari izveiduot eistyn pateiceigu dorba komandu, kas turysmā ir na mozuok svareiga.
“Itys eistyn bejs emoceju i izaicynuojumu pylns gods, kas myusu komandai devs salīdieteibys, draudzeibys i atzineibys sajiutu par padareitū dorbu i īguļdejumu piļsātys viesturē, izveidojūt jaunu “enkura” objektu Daugovpilī.
Eistyna prīca par sajimtū atzyneibu i myusu nūvārtātū dorbu. Īprīšk “Inžineru arsenals” sajiems bolvys būvnīceibys nūzarē par pasareitajim restauracejis dorbim, kas ir cīši zeimeigi kai piļsātai, tai myusu īstuodei. Tok itei ir pyrmuo bolva, kurā asam akcentāti taišni mes, myusu komanda i īguļdejums, idejis, inovacejis i dorbs ekspozicejis izveidē.
Jau nu 1840. goda “Inžineru arsenalam” ir ploša viesture i, pa mums, tei tyka nūdūta apmaklātuojim nu vysu īspiejamūs aspektu – kai ar viesturis pīskaņu grandiozajā ākā, tai ari ekspoziceju i vysaidu laikmatu tehnikys izvītuošonu telpuos.
Pyrmais leluokais izaicynuojums beja aizpiļdeit vysys zālis ar eksponatim i sataiseit tālu, kas apvīnuotu Daugovpiļs, Latgolys i Latvejis kontekstā izvītojamus prīškmatus i tehniku. Bejom cīši puorsteigti par transportleidzeklu, moto tehnikys i instrumentu eipašnīku aba kolekcionaru atsauceibu myusu centra izveidē. Lels paļdis pošim eipašnīkim, kas sovā storpā komunicejūt, īdrūsynuoja cyts cytu, kab myusu ekspoziceja palyktu par fantastisku emoceju kluostu apmaklātuojim.
Ūtrys leluokais izaicynuojums beja ūtruo stuova aizpiļdeišona i transporta pacelšona, kas mums vys vēļ kotru reizi kužynoj nervus. Automobili ir unikali i reši. Nadūd Dīvs, pasaruodeis jauna skromba!
Nasaverūt iz tehniskajiem momentim, vīns nu svareiguokūs izaicynuojumu beja ari komandys izveide, ar kū eistyn varim lapnuotīs. Vysi kolegi ir īguļdejuši i turpynoj īguļdeit sovu gora dorbu ekspozicejis izveidē, suocūt nu ideju “pruota vātru” da realizacejis. Nu sovys pusis leluokū paļdis varu saceit taišni myusu darbinīkim – tī ir cylvāki, kas eistyn dzeivoj ar ideju i dzierksti acīs, “ skaidroj Daugovpiļs “Inžineru arsenala” vadeituojs Raitis Kikusts.
Vyss nūteik, juobyut tik eistajā laikā
Sovpus gostu sāta “Svilpaunieki” apbolvuota kai lobuokuo turysma mītne laukūs. Tuos saiminīks Mārtiņš Kiščenko pastreipoj, ka bejs cīši pateikami sajimt bolvu taišni nu Latgolys turysma asociacejis – regiona profesionaļu, kas pamaneja i nūviertēja “Svilpaunieku” darbeibu. “Mes struodojam, realizejam vysaidyuokys idejis, atsateistom, nareši damierstūt pasalapnuot par sevi i tū, cik daudzi i cik labi ir izdareits…” soka Mārtiņš.
“Leluokī izaicynuojumi nu poša suokuma ir nauda i tuos īrūbežuotuo pīejameiba. Ka byutu daīmami naudys leidzekli, tod daudzi kū varātu realizēt mudruok i ar mozuoku pīpyuli. Dzeivojūt nalelā naudys bodā, rezuļtatu sasnīgšonai ir juopīlīk daudzi leluoka pīpyule, juoīslādz rodūšums i daudzi vaira juoplānoj. Tok, par speiti vysam, asam spiejuši realizeit nu jau treis LEADER projektus, div LEARN projektus i pīsaisteit grantu nu Latgolys plānuošonys regiona, kai ari lela nūzeime tam, ka bejom LIAA biznesa inkubatora dalinīki. Vyss nūteik, juobyut tik eistajā laikā – sovlaiceigi juozyna par projektim i juobyut čakluokim, tūs realizejūt.
Kotrys gods ir cytaižuoks, tok ir zynomys tendencis. Par pīmāru, jau zynu, ka juļs i augusts byus ar fantastisku nūslūdzi, tī problemu nabyus, tok atlykušajūs 10 mienešūs ir daudzi maineigu apstuoklu. Covid-19 laikā mums guoja dīzgon labi, pat naizmontuojom deikstuovis pabolstu, jo nabejom slāgti nivīnu dīnu. Taipoš zynomys korekcejis īvīse ari kars Ukrainā. Uzjemūt bieglus, beja atbolsts nu Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys, kas ļuove na viņ nūdrūsynuot bieglu uzjimšonu, tok ari atteisteit pakolpuojumus.
Cytreiz ir gryuši sabalansēt ījāmumu i izdavumu bilanci, tok ite juosoka paļdis vysim kreditorim par elasteigu pīeju sadarbeibā. Tikū kai beigsīs byuvnīceiba, tai vysa “Svilpaunieku” saimisteiba īelpuos pylnu kryuti i suoks dorbuotīs ar pylnu jaudu.
Ka saleidzynojam skaitļus ar paguojušū godu, tod ir švakuok. Apmaklātuoju skaits ir leidzeigs, tok, ka veramīs apgrūzejumu, tod, par speiti tam, ka pīvīnuoti papyldu pakolpuojumi, tys ir mozuoks. Ir gryuši saleidzynuot. Kotram jaunam produktam ir juoļaun īsašyupuot, nagaidūt lelu atdevi jau pyrmajā godā. Par pīmāru, itūgod izlykom Teiklu parku. Maņ pošam vajadzēja saprast, kai projekts elpoj, kai tū pozicionēt. Cīši lapnojūs ar tū i līku lelys cereibys iz cytu godu!” skaidroj Mārtiņš Kiščenko.
Turysti grib izjust Latgolu da pošu tuos dziļumu
Bolvu kai lobuokais turysma objekts individualūs komersantu vydā sajēme “Latgolys šmakovka Malnovā”. Šmakovkys bryuža saiminīks Juoņs Krivtežs gostim pīduovuoj īpazeit procesu, kai Malnovā tūp eistais, styprais i tradicionalais latgalīšu dzierīņs nu dabeigu produktu. Taipoš ir vareiba izzynuot ari Malnovys muižys teritoreju, kas ir apveita ar viesturiskom legendom.
“Tys ir kai atguodynuojums tam vysam, kū itūs godus asu darejs. Jemūt vārā tū, ka tei ir muna pyrmuo bolva, es vaira iz jū nacerieju. Vyss jau īsuokts, vysi vysu zyna. Nikuo stypri jauna i dyža naasu izdūmuojs. Kotru godu koč kū papyldynoju sovā stuostā, ekskursejuos, izdūmoju jaunus pīduovojumus, tok tys jau nav tik spylgtai kai pyrmajā struoduošonys godā. Tai kai beja kars, kovids, leidz ar tū nabeja nikuo taida spylgtuoka nu mane. Deļtuo bolvys sajimšona beja dīzgon puorsteidzūša i pamudynuojums taiseit leluokus, foršuokus i īspaideiguokus pasuokumus, kab varātu pīsaisteit cylvākus nu Latvejis i ari sābru vaļstu.
Vēļ naasu paspiejs atsavērt iz itū godu, partū ka tys bejs pylns ar vysaidim pīdzeivuojumim. Beja “Vosoruošonys” dalinīki latgalīši gostūs, tyka safiļmāti “Fati 2”. Cīši paleidzieju seriala tapšonā. Epizodis fiļmātys ari myusu teritorejis škiunī. Fiļmiešona beja īspaideiga!
Kod es jiutu, ka palīk gryušuok, suocu stroduot vaira i tod tys koč kai izaleidzynoj. Kod palīk vīgluok, suocu struodot mozuok, i vyss ir balansā. Itūgod suoču pīstruoduot ari cytā dorbā, deļtuo varbyut taidys finansialuos gryuteibys najutu.
Vysuos nūzarēs ir kai krytumi, tai ari kuopumi. Pa munam, poši cylvāki ir palykuši taupeiguoki i suokuši mozuok braukuot ekskursejuos. Koč i vysod jau atsarass taidi, kas tū dareis – nauda jūs naapturēs i tiks atrosti rysynuojumi, kai sovu maceņu papyldynuot, na atsasaceit nu koč kuo.
Niu ar turistim ir samārā mīreigi, vyss ir saplānuots. Reši kod kaids ībrauc bez pīsasaceišonys. Asu ari puorsteigts, kai niu cylvāki plānoj sovu maršrutu mienešim iz prīšku.
Socialī teikli turysmā bejuši cīši aktivi kaidā 2017. godā, tok niu tī suoc atsagrīzt. Nu 2020. goda socialī teikli turysmā pīklusa, partū ka leluokuo daļa vaira nastruoduoja. Tok tymā laikā da myusu dīzgon daudz braukuoja nu Latvejis, partū ka nivīns jau navarēja tikt uorā nu Latvejis. 2022. gods beja taids tukšuoks, tok cylvāki suoce atsagrīzt pi socialūs teiklu izmontuošonys, pasaruodeja jauni objekti i cylvāki, kuri veicynoj konkurenci i līk vacajim turysma objektim, par kurim beja jau tai kai damiersts, suokt atsateisteit. Prūtams, tys veicynoj pīaugumu regionā. Latgola ir eipaša i izaceļ iz cytu regionu fona.
Myusu golā tryukst konkurencis – objektu, iz kurim varātu nūbraukt. Grybātūs, lai konkurence byutu leluoka, cylvāki vaira byutu pīdūmuojuši i īkuortuojuši vītys, kurys pīsaisteitu cytus. Vīnu godu cylvāks atbrauc iz vīnu objektu, cytugod – iz cytu. Tod otkon pamaina vītom. Jo vaira i dažaiduoku vītu byutu ite, jo vaira tys pīsaisteitu dažaiduokus turystus nu vysaiduoku interešu grupu – ar tū leidza varātu atsateisteit ari kopejneicys, naktsmītnis. Vīnam, enkura objektam, nūsaturēt ir vysai gryuši. Vajag apaugt ar cytim, ” pīzeist Juoņs Krivtežs.
Voi turysmā svareigs ari pīduovuojums latgaliski?
Portals lakuga.lv raudzeja uzrunuot ari sovus skaiteituojus, kab nūskaidruotu jūs redzīni, voi i cik svareigs ir latgaliskuo pīduovuojums turysmā. Skaiteituoji kai itymā godā apmaklātuokuos vītys nūruodejuši bazneicys, muižys i iudiņa turysmu, par pīmāru, upis Latgolā. Kai turysma objekti pīmynāti viesturiskuo privatkolekceja “Abrenes istabas” Viļakā i “Lavandrūtas”, kas ir lavandu lauks Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogostā.
Nu aptyvai 50 skaiteituoju, kas pīsadaleja aptaujā portala socialajūs medejūs, 46 nūruodejuši, ka latgaliskais pīduovuojums turysmā ir svarareigs.
Taipoš 27 skaiteituoji skaita, ka latgaliskuo pīvuoduojumu turysmā nav pīteikamai i tū vajadzātu īvīst vaira, sovpus seši nūruodejuši, ka ir gona, tok 14 – gryuši sprīst.
Ari uzrunuoti turysma puorstuovi pastreipoj, ka latgaliskais ir byutyska Latgolys turysma sastuovdaļa, tok pīduovuojums vaira atkareigs nu pošys turysma sferys. Par pīmāru, ka tei saistuos ar tradiceju saglobuošonu, viesturi, tod īspieju rūbežūs latgaliskais vys tik juopīduovuoj apmaklātuojim kai eipaša “ūdzeņa”.
“Pi myusu lela daļa turystu brauc taišni deļtuo, kab dzierdātu latgalīšu volūdu. Daudzim tei pateik i pat sasajiut kai uorzemēs. Atsauksmis ir pošys lobuokuos! Varbyut ir koč kaidi puors pensionari, kas pasuoka, ka “es neko nesaprotu”, tok puorejuo turystu grupa jūs dreiži viņ apklusynoj i ekskurseja turpynojās. Daudzi ari brauc, jo zyna teicīni: “Tu naesi bejs Latgolā, ka tu naesi paraudzejs šmakovkys.” Deļtuo jī brauc iz Malnovu, kab paraudzeitu tū eistuokū, kas ir. Tai saceit – izjustu Latgolu da pošu dziļumu. Tai nūteik ari tradiceju turpynuošona,” redzīnī doluos “Latgolys šmakovkys” saiminīks Juoņs Krivtežs.
Sovpus Raitis Kikusts nu “Inžineru arsenala” nūruoda: “Myusu pīduovuojumā ir emocejis, kurys seņuok izjuta Daugovpilī, Latgolā i Latvejā. Cylvāki ekspozicejuos īrauga sova tāva ci vactāva mašynu i var cīši ilgi stuosteit, kū ir pīdzeivuojuši, braucūt sieņuot iz mežu ar zaporožecu. Ūtrys taids pīmārs ir mikroautobuss “RAF Latvija” – tod emocejis puorpylda i var sadzierdēt daudzus stuostus. Nav švuorbu, ka kotrā regionā juobyut īsaisteitom tom tradicejom, kurys taišni atsatīc iz nūteiktom nūzarem. Myusu gadīnī tys ir gryušuok, tok nūzarēs, kas saisteitys ar tradicejom i latgaliskums ir rūku rūkā, bez švuorbu, ka juosagloboj vysys latgaliskuma izpausmis īspiejis.”
Gostu sātys “Svilpaunieki” saiminīks Mārtiņš Kiščenko stuosta, ka jūs pīduovuojumā nav nikuo latgaliski, tok “mes poši asam Latgolā.”
“Asūt ite, tei vide ir taida pošsaprūtama, tok bīži viņ ir cīši juopīdūmoj, kū vajadzātu vēļ latgaliskuoku pīduovuot. Pa munam, ka kaidam turysma objektam ir latgaliskuo ūdzeņa, kū pīduovuot, tys tikai īgiust tū autentiskū sajiutu piec kuo turysti brauc – sajust Latgolu ar vysu tuos izslavātū gostmīleibu,” stuosta Mārtiņš Kiščenko.