Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

2023. gods Latvejā tyka svieteits kai Lībīšu montuojuma gods. Tuo nūslāgumā 16. decembrī Reigā, Latvejis Nacionalajā bibliotekā, nūtyka Lībīšu dīna. Kai aizvadeits itys gods, kai niu Latvejā verās iz byušonu vysaidim, taipat kai latgalīši ir īsasaistejuši lībīšu kulturvidis veiduošonā, kaidys metodis teik izmontuotys lībīšu volūdys vuiceišonā, portals lakuga.lv raudzeja izzynuot, gastejūt nūtikšonā i apsarunojūt ar pietnīkim i montuojuma goda vierzeituojim, lībīšu kūpīnys dalinīkim i vīnkuorši nūtikšonys apmaklātuojim.

Sakņu mekliešona

Lībīšu dīnā bibliotekā sateikam pasuokuma apmaklātuoju Ēriku. Jei stuosta, ka dzeivoj natuoli nu bibliotekys, radejā izdzierdiejuse interveju ar Lībīšu instituta direktoru, vodūšū pietnīku i pasuokuma reikuotuoju Valtu Ernštreitu i atguojuse iz nūtikšonu. Tok, kai piečuok sarunā atsakluoj, ari jai ir lībīšu saknis i taišni ar sakņu mekliešonu aizasuokuse juos interese par lībiskū. “Kod beju jaunuoka, beju vysā mīreiga, taida leidzsvaruota, tok niu manī ir pasaruodejs taids kai šerpums, tok tys lobā nūzeimē, mierktīceiba, energeja i jauda. Saimē, kod jī nu mane nav gaidejuši itaidu rakstura pazeimu pasaruodeišonu, nūsasmeju, ka tys ir nu lībīšu!” stuostu par lībiskajom saknem īsuoc Ērika. Vosorā jei pīsadalejuse Vydzemis lībīšu piecteču saītā. “Muns tāvs pyrma nūīšonys myužeibā pīminēja, ka muna vacvacvactāva bruoļs ir bejs slovonais lībīšu izceļsmis byuvnīks Mārcis Sārums – guojs nu Prīkuļu, tok paglobuots Ciesīs. Vosorā, kod brauču iz saītu, beju īsadūmuojuse, ka vaira izzynuošu par jū, par Sārumim. Faktiski juo pavuorde beja Puodiņš, viņ, apjemūt par sīvu atraitni Annu Sārumu, puorguojs juos pavuordē. Tai kai poša asu byuvneica, tod Mārča Sāruma dzeive mani cīši itneresēja. Jis tim laikim, 19. godu symtam, beja naīdūmuojams cylvāks – da tuo byuvnīceibā vaļdeja vīni vuocīši, latvīšim pīsadaleit konkursūs iz bazneicu ceļšonu voi puorbyuvi nabeja īrosts, tok Mārcis, zemnīka dāls, tū izdareja. I jis vysod saceja, ka nav latvīts, bet lībīts!” Ērika stuosta par īvārojamū seņci. Koč ari vaira izzynuot par Sārumu saītā nav saguojs, vys tik jai tī bejs cīši interesanti satikt lībīšu dzymtu piectečus.

Atbiļdūt iz portala lakuga.lv vaicuojumu, kai jai vyspuor ruodīs pādejūs godu aktivitatis, kū raisejs kai Latvīšu viesturiskūs zemu lykums, tai lokalūs identitašu leluoka dorbuošonuos, Ērika soka, ka jei ir cīši prīceiga, ka tys nūteik. “Maņ eistyn pateik, ka Latvejā ir taida vysaideiba, ka regionūs ir tī styprī ļauds. Vysod prīcojūs, ka radejā skaņ styprūs cylvāku stuosti. Ari mums ar kolegim ir tradiceja apceļuot Latveju. Latgolā bejom Kroma kolnā, pi Ušpeļu, Lūznovys muižā. Mums beja breineiga gide i īsadeve izcils braucīņs. Maņ cīši pateik tys, kas itūšaļt nūteik, eistyna atmūda. Pateik ari tys, ka latgalīšu apsazynoj sovu volūdu. Tys vyss viņ boguotynoj myus, vairoj kūpejūs spāku,” soka Lībīšu dīnys apmaklātuoja.

Latgalīši lībīšu vydā

Izaruod, ka lībīšu kulturys procesu vierzeibā, sovu rūku, bolsu voi zynuošonys dalīk ari latgalīši. Itūšaļt Reigys lībīšu dzīšmu ansambli “Līvlist” voda Diāna Logina, kurei īt nu Bolvu nūvoda Brīžucīmā, vuicejusēs tradicionalū muzyku Rēzeknē i studējuse etnomuzykologeju Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejā. Iz vaicuojumu, kai saguojs, ka latgalīte voda lībīšu ansambli, dzīd i dorbojās lībīšu kulturā, Diāna stuosta, ka tei ir taida apstuokļu sakriteiba. “Līvlist” meklēja vadeituoju, tyka uzrunuoti juos draugi, kuri navarēja pījimt aicynuojumu, bet tai kai Diānai ir etnomuzykologa izgleiteiba, tod puorvierziejuši pi juos. “Padūmuoju, ka maņ ir laiks, tai i pījiemu itaidu izaicynuojumu,” skaidroj Diāna. Jei atsazeist, ka īsuokums nav bejs vīglys, jo piļneigi cytaida volūda – ar suomugru volūdom pyrma tuo nav bejs sasadūršonys, kai ari ansambļa daleibnīki vys tik bejuši lelys personeibys. “Piečuok jau saprotu, kas par mentalitati, kai struoduot, ari iz volūdu vierūs ar atdareitu skotu, deļtuo ruodīs, ka niu vyss saīt,” prīcojās ansambļa “Līvlist” vadeituoja.

Iz atbiļdi, voi ir kaidi īsacejumi tim, kuri grib suokt dzīduot/runuot lībīšu volūdā, Diāna soka, ka jei par reizi īsaceitu īt iz kaidu ansambli, ka grybātuojam ir taida īspieja. “Ar “Līvlist” mes paraleli vuicamīs volūdu, vuicamīs izrunu. Jaunīši i bārnim var izmontuot sev paradzātūs nūmetņu īspieju. Pīaugušajim tod palīk ansambli voi paleidzeibys mekliešona, par pīmāru, Lībīšu institutā. Poša cikom jādzu viņ dzīduot, tok vuicūs ari vaira nu volūdys, varbyut iz prīšku variešu nazkū pasaceit. Ir ābecis, tok nav taidys školys, pošam juomeklej īspiejis,” stuosta Diāna Logina. Jei pībiļst, ka ari lībīšu dzīšmu ansamblī ir ļauds nu vysaidu Latvejis vītu, nav viņ lībīši, deļtuo pījiemuši sev izaicynuojumu caur dzīsmem izzynuot sovys saknis. Paraleli dzīsmem lībiski, skaņ ari cytu nūvodu dzīsmis, kurūs vydā ir dzīsmis latgaliski. “Lībīšu volūda nu latgalīšu volūdys cīši atsaškir skaņveidē – izsvori ir vaira iz ūtrū ziļbi, par tū par reizi ir taids vaira kai punktāts ritmys. Latgaliski dzīsmem plyudums īt dabiski. Ari muni ansambļa dalinīki pi latgalīšu volūdys dzīsmēs pīrūn. Ar izrunu īt labi, vaira izaicynuojumu ir ar vuordim, kod naizadūd par reizi saprast vuordu nūzeimi.” soka Diāna. Taipat Diāna atkluoj, ka dorbojās jaunā muzykys apvīneibā “Kaligo”, kas spēlej smoguoku tautys muzyku, tok ari ar tū cyta goda suokumā ir paradzāts publicēt dzīsmis latgaliski.

Volūdneica Gunta Kļava ir Latvejis Universitatis (LU) Lībīšu instituta vodūšuo pietneica, vīna nu Lībīšu montuojuma goda organizātuoju. Jei īt nu Rēzeknis nūvoda i par sevi smej, ka juos volūda ir taids Drycānu i Makašānu volūdu sajaukums. Par tū, kai juos celi nūvaduši pi dorba ar lībīšim, Gunta stuosta, ka latgalīši pi lībīšu teik tod, ka jūs interesej volūda kai taida i taišni mozuos volūdys. “Es asu volūdnīks, mani interesej i vaira struodoju ar taidom volūdom, kū myusu dīnuos sauc par apdraudātajom volūdom.

Tai kai poša asu latgalīte, tod ari cytaižuok verūs iz tūs mozūs volūdu situaceju – na nu leluos volūdys skotupunkta, bet mozuos, saprūti, kū tys nūzeimoj – byut mozam.

Sovulaik suoču vuiceitīs igauņu volūdu, deļtuo maņ ari tys process – pieteit i dorbuotīs pi lībīšu volūdys – saguoja caur igauņu volūdys izpratni. Nui, tys nav vīgli, tok, pasasokūt igauņu volūdai, es lobuok varu saprast lībīšu volūdu,” sovu tikšonu pi lībīšu skaidroj pietneica. “Vieršonuos caur mozuos volūdys prizmu sovaižuok īspaidoj ari vuiceibu materialu, metožu izmontuošonu. Lelajom volūdom, veidojūt vuiceibu leidzekļus, cīši lela bāze ir gotova, ir skaidrys metodis, bet itaidom mozom volūdam vyss juotaisa nu jauna, juopīlāgoj vysys metodis. Tok ari lībīšu i latgalīšu volūdu situacejis Latvejā ir piļneigi cytaižuokys – ni lobuokys, ni švakuokys, vīnkuorši cytaižuokys. Latgaliski mes vēļ vysmoz runojam kai sātuos, tai saimēs, ari publiski volūdu var redzēt i dzierdēt. Lībīšu volūdai tai nav. Vysu leluokuo vareiba lībīšu volūdu izplateit mes poši institutā saredzim taišni digitalajuos tehnologejuos. Tys svareigi aiz tuo, ka lībīši nadzeivoj kūpā – nav taida cīma, īlys, kur vysi dzeivuotu, navar sataiseit lībīšu bārnuduorzu. Latgalīšu bārnuduorzu, ka cīši grybātu, varātu sataiseit. Par tū byušona digitalajuos tehnologejuos ir volūdys pastuoviešonys veids iz prīšku. Mums ir leli plāni, kai struoduot ar leluokim i mozuokim bārnim, taiseit materialus, vuordineicys, bet tam vysam juoīt caur tehnologejom. Cylvākam ir vajadzeiga volūdai i ari volūdai, lai tei byutu, ir vajadzeigs cylvāks. Ka cylvāks volūdu nalītoj, mes cīši labi zynim, kas ar tū nūteik,” situaceju lībīšu volūdā skaidroj Gunta Kļava. Jei īzeimoj, ka ūtrais leluokais aizdavums kai lībīšim, tai latgalīšim i vysim cytim, kuri grib atteisteit kaidys volūdys voi kulturys, ir, vysa pyrma, interesis radeišona tim, kuri poši īt nu konkretuos kulturys. Interesi varūt radeit caur zynuošonom i viņ tod varūt sagaideit zynūšus, gudrus ļauds. “Lai kai mes grybātu, tok bez izgleiteibys nikur navarim tikt,” nūsoka pietneica.

Lībīšu volūdys bolss socialajūs teiklūs

Vīna nu lībīšu volūdys popularizātuoju taišni digitalajā vidē – socialajūs teiklūs “Facebook” i “X” – ir Linda Zonne-Zumberga, kurei vīnkuoršu biļdeišu i vīna, kotru dīnu publicāta, vuorda veidā rauga vuiceit lībīšu volūdu i veicynuot interesi ap tū. Ituos aktivitatis devize ir “Drupeit lībīšu volūdys kotru dīnu!”. Linda, kura ir ari lībīšu volūdys školuotuoja bārnu i jaunīšu vosorys školā “Mierlinkizt” (nūzeimoj – jiurys putineni), stuosta, ka jai ideja par lībīšu volūdys populariziešonu suocēs 2015. godā portalā “Facebook”. “Vysys lobuos dūmys kai vysod atīt nu augšys,” nūsmej Linda. “Beja pyrmais janvars, siedieju sātā i pruotā īguoja dūma, ka socialajūs teiklūs nav puorstuovāta lībīšu volūda kai lībīšu bolss. Socialī teikli myusu dīnuos ir taids kai paralelais pasauļs, kur ceļam tyltus cyts pi cyta, byuvējam kūpīnys, varim byut tyvi, koč fiziski asam tuoli. Tai tys i suocēs – nūfotografieju nu Dundagys Lībīšu krosta vastuos dzērvinis, pīraksteju lībīšu volūdā “gārban” –  “dzērvine”, īlyku biļdi i apsajiemu iz prīšku kotru dīnu dalikt kaidu vuordu. Tūlaik nazynuoju, cik daudz cylvākim tys interesēs, tok pyrmuo gods laikā saguoja jau tyukstūša sekuotuoju. Tai tys guoja, tod napaseņ pīsavīnuoju ari platformai “X”, puornešu tū materialu iz tīni. Niu tik nasaīt laika jaunim zeimiejumim, deļtuo izteiku ar jau sataiseitū materialu, tok na jau vysi tū ir redziejušei, deļtuo nav lela bāda,” stuosta Linda Zonne-Zumberga.

Pošu Lindu dzeive pi lībīšu volūdys nūvaduse ar laiku. Linda soka, ka jū vysod interesiejušys juos saknis, dzymtys viesture, sovulaik guojuse viesturis i arheologejis puļceņā ar cytim jaunīšim, kurus ari interesējuse viesture. “Tys beja, kod vēļ guoju vydsškolā. Vīna puļceņa bīdrine pastuosteja, ka var vuiceitīs lībīšu volūdu. Tod tai padūmuoju, ka maņ ir lībīšu saknis i, saprūtams, ka i maņ vajag pasavuiceit volūdu! Tai arviņ vaira īpasazynu ar cylvākim nu kūpīnys, golā poša palyku par cylvāku, kurs var vuiceit lībīšu volūdu bārnim nūmetnē. Kod pīduovuoja taidu vareibu, eistyn nasaprūtūt, kū doru, pīkrytu. Tai i suocēs. Maņ nikod nabeja mierka palikt par lībīšu volūdys školuotuoju, bet dzeive tai salyka. Ituo deļ pat asu guojuse vuiceitīs pedagogeju, cytaiž nikod tai nadareitu,” par sovu ceļu lībiskajā kulturvidē stuosta Linda.

Iz vaicuojumu, ar kū cylvākim nu molys vajadzātu suokt, ka grybātu vuiceitīs volūdu, Linda atsoka, ka juosuoc ar gribiešonu, jo vysa bīžuok ļaudim nu molys tys ruodūtīs gryušuok i sarežgeituok nakai golā ir. “Īrosts suocās panika, kod redzi atškireigūs burtus, suocās saceišona, ka tys nav muns, ka nasajādzu – taida ir pyrmuo reakceja.

Reizi godā, vuicūt vosorys školā lībīšu bārnus i jaunīšus, pat jim, kurim lībīšu volūda ir seņču volūda, pyrmuo reakceja ir: “A vui, Dīvs, kas tys taids!?” Deļtuo muna metode ir suokumā nimoz naruodeit burtus. Ka izdzierd viņ skanis, tod nasaruoda cik baismeigi.

Tok škārsteiklā maņ tī burti ir juolīk. Asu īvāruojuse, ka vysu svareiguokais ir pīviļceiga biļde i vīnkuoršs vuords. Ka tī byus vairuoki vuordi voi teikums, tod cylvāki naskaiteis. Kū mozuok i vīnkuoršuok, tū leluoka interese. Juodūd mozim gabalenim i juoīt mozim sūlim,” sacynoj lībīšu volūdys popularizātuoja.

Linda soka, ka juos bārni narunoj lībīšu volūdā, tok jim ir zynoms vuordu kruojums. “Vīna nu golvonūs lītu ir radeit gribiešonu vuiceitīs lībīšu volūdu, radeit sajiutu, ka tei kultura ir tovejuo, leidza ar tū kaidā šaļtī, kod cylvāks pīaugs, jis pats varēs padareit apzynuotu izalaseišonu, ka grib pīsavērst lībīšu montuojumam, na aiz tuo, ka vacuoki par vari mīdze, lyka dareit, bet aiz tuo, ka grib pats. Taidu pīeju dūdu ari sovim bārnim – jī zyna, kas ir lībīšu volūda, kaida ir tuos izruna, jim tei nasaruoda sveša i ir sajiuta, ka jī pīdar lībīšu kūpīnai, ka tys ir koč kas svareigs i lobs, daļa nu jūs identitatis. Mierkis ir padareit jūs par lībīšu kulturys nesiejim. Tys, voi jī eistyn lībīšu volūdys jūmā piečuok īs dziļuok, byus jūs pošu lāmums šaļtī, kod taidu lāmumu vajadzēs. Tok, pasasokūt itaidim pamatim, lāmumu pījimt byus daudzi vīgļuok,” situaceju skaidroj Linda. Jei soka, ka juos vacuma cylvāki – 30 i vaira godu –, kuri nav vuicejušīs lībīšu volūdu, vysu bīžuok soka, ka jūs viļcīņs ir nūbraucs, ka vaira navar īsavuiceit volūdu, ka tam asūt par vacu. “Var just, ka lībīšu kulturā vysys cereibys ir iz bārnu,” nūsoka Linda.

Latgalīšu kulturvidē sovu reizi viļņuošonūs raisa kaidu vuordu lītuošona i jaunu īvesšona. Kai situacejuos, kod volūdā vajadzeigi jauni vuordi, dora pi lībīšu? Iz vaicuojumu Linda Zonne-Zumberga atsoka, ka lībīšu kūpīnā itū navar rysynuot tik labi, kai tys ir pi latgalīšu, jo latgalīšim ir vaira volūdys lītuotuoju. “Mes itū vaicuojumu pamatam profesionaļu ziņā – LU Lībīšu institutam, kas profesionali tū i rysynoj. Tys juorysynoj volūdnīkim, jo lībīšu volūdys gadīnī vysod ir izaškieršona, voi jaunū vuordu jimt nu igauņu volūdys voi latvīšu volūdys parauga, kas ari ir problema. Vysus jaunūs i vajadzeigūs terminus navar izlemt, tok munys aktivitatis socialajūs teiklūs paleidz apzynuot, kurūs vuordu datryukst. Sovulaik i poša asu snāguse sarokstu ar vuordim Valtam Ernštreitam, kurs institutā tod jau profesionalā leiminī var radeit jaunvuordus, tī ar laiku teik publicāti lībīšu volūdys i kulturys resursu platformā https://livonian.tech/. Mums, lībīšu kūpīnā, vīnkuorši nav taidys kapacitatys streidim ap tū, kuri vuordi byutu pareizuoki i kuri nā. Lībīšim taidys diskusejis beja aktualis pyrma kaidu symta godu, kod ari veiduojuos lībīšu literaruo volūda – tod beja diveji dialekti i treišonuos, kuram byut vodūšajam. Myusu dīnuos tys vyss jau ir paguojs, nav taidu volūdys zynuotuoju,” portala vaicuojumu skaidroj Linda.

Sarunys golā Linda soka, ka byušona digitalajā vidē ari lībīšu volūdai paleidz dabuot jaunu tekstu, nabyut koč kam senejam i kai nu muzeja. Jei tur, ka ari lībīšu volūda īsadar 21. godu symtā, ka tai ite ir vīta i ka kaidam tei koč kū var nūzeimuot. “Maņ ruodīs, ka, pasasokūt socialūs teiklu īrokstim, kaids varbyut aizadūmoj, ka ari jam var byut lībīšu saknis, ka rauga meklēt informaceju, vaicoj par tū, kū muns konts vaira navar paleidzēt. Tok, ka kaids, koč nu tuos pošys lībīšu kūpīnys, dīnā īsavuica jaunu vuordu, tod tys jau ir lobums! Daudzi ir saguojs konsultēt par lībīšu volūdys izrunu korus, dzīduotuojus, vīnkuorši grybātuojus, koč i es poša naasu filologs. Asu entuziasts, kurs niu ari kai izzinis punkts var nūvierzeit pi kaida cyta, kurs zyna vaira,” par sovu dorbuošonūs soka lībīšu volūdys popularizātuoja.

Lībīšu montuojuma goda dzierksts

Leidza ar Lībīšu dīnu Latvejis Nacionalajā bibliotekā nūsaslēdze Lībīšu montuojuma gods. LU Lībīšu instituta direktors i Lībīšu montuojuma goda organizators Valts Ernštreits aizvadeitū godu viertej kai īsadavušu i cīši stypru.

“Tik spieceigi, cik lībīšu vuords skanēja itūgod, nav bejs nikod! Mes poši nagaidejom itaida goda efekta,” sacynoj Valts. Par “efektu” jis sauc īsadūšonu īkustynuot pošus ļauds nūvodūs, kur agruok dzeivuojuši lībīši, ka vaira pasaruodejuse apziņa, ka ari jim ir lībiskuos saknis i lībiskais ir vysapleik.

“Tei var nabyut poša lībīšu volūda, tok tī ir vītvuordi nu lībīšu volūdys, senvītys, izrunys sovpateibys i vyss cyts. Mes asam rūsynuojuši dūmuot, pieteit, īsadzilinuot, meklēt i lībiskū padareit radzamu. Vaira ir taidu, kas pyrma tuo nav dagrīzuši viereibys lībiskajai temai, tok niu poši radejuši jaunus produktus. Breineigs pīmārs ir Ventspiļs bārnu radeitais loto, Limbažūs niu tūp lībīšu jūstys i cyti pīmāri. Pa munam, tys ir leluokais ituo gods sasnāgums. 2011. gods beja veļteits lībīšu volūdai i kulturai, kura mierkis sovulaik ari leidzeigā veidā ar pasuokumu viertini beja paruodeit, ka lībīšu volūda i kultura ir dzeiva. Itūgod raudzejom padareit radzamu naviņ dzeivū lībīšu kūpīnu, tok ari vysu viesturiskū, saknis, kur tuos Latvejā ir,” aizvadeitū godu viertej Valts Ernštreits.

Kuo datryuka, kab tū vysu dareitu pyrma tuo? Valts nūsaka, ka dzierksts. “Es saceitu, ka itys gods ir bejs taida kai dzierksts! Cīši lels ir myusu pošu, instituta ļaužu, īguļdejums – asam struoduojuši ar pošvaļdeibom, navaļstiskū sektoru, ansamblim i cytim. Itys na tik radzamais dorbs ir tei dzierksts, kurei beja juoīdūd. Niu redzim, ka vyss nūteik!” prīceigs ir Ernštreits.

Reizē ar Lībīšu montuojuma godu pyrmū pīcu godu darbeibys jubileju svietej ari pats Lībīšu instituts. Tuo direktors Valts Ernštreits soka, ka pa itū laiku padareits cīši daudzi kai pietnīceibā, tai i uorpus tuos, tok dorbam iz prīšku īsazeimoj treis vierzīni. Kai pyrmū jis sauc struoduošonu pi lībīšu volūdys vuiceišonys, kas ir tyvuokūs godu izaicynuojums, ūtrais ir digitalais pasauļs, bet trešais – turpynuošona struoduot pi tuo, lai lībīšu tematika sabīdreibā byutu radzama ari iz prīšku. Ernštreits kai vīnu nu izaicynuoju nūsauc ari dorbu, lai lībīšu volūda beidzūt tiktu vuiceita ari Latvejis Universitatē, jo tys asūt ari zynoms kvalitatis vaicuojums – bez zynuošonu par lībīšim nav piļneigys biļdis ap temom, kas saisteitys ar Latveju.

Lībīšu instituta vodūšuo pietneica Gunta Kļava soka, ka jai ruodīs, ka situaceja ap zynuošonom par lībīšim ir daudzi lobuoka nakai beja pyrma 10 voi 15 godu, tok vysa pamatā ir taišni informacejis dūšona, izgleituošona taidā draudzeigā, pozitivā veidā, na stuostūt cylvākim, ka jim juozyna tys i tys, bet pošim ruodūt, ka mes taidi asam, aicynojam, pīsavīnojit, dorit, izzynojit. “Stuosteit, ka mes Latvejā asam vysaiduoki nakai varbyut mums ruodīs, dzeivojūt sovūs burbuļūs. I saceit, ka Latvejā ir forša taišni ar tū, ka mums ir lībīši, ir latgalīši, ir vysa cyta latvīšu volūdys vysaideiba. Taišni tymā ir styprums!” soka Gunta. Taipat Valts pīkreit sovys kolegis saceitajam, ka cīši svareigys ir sabīdreibys zynuošonys. Ari vaicuojumā par tū, voi pādejais gods ir kai pamainejs sabīdreibys attīksmi pret lībīšim.  “Es dūmoju, ka nui. Pyrmuo līta, ar kū sabīdreibys attīksme suoc maineitīs, ir zynuošonys. Navar gaideit, ka kaids nūvods voi školuotuojs školā, poši bārni izzynuos voi izprass tū, kū tev vajag, ka jī vīnkuorši nazyna, kas tys taids ir. Itūs pādejūs pīcu godu laikā asam raudzejuši lauzt ladu taišni caur zynuošonom – skaidrojūt, kas ir lībīši, deļkuo ir lībīši, deļkuo tys ir svareigi kotram cylvākam Latvejā i tod ari puorejais apleik suok augt. Sabīdreibys izpratne bolstuos tymā, voi ir zynuošonys,” skaidroj Valts. Jis tur, ka tys ir kai vaicuojumā ap latgalīšim, tai ap lībīšim, kas reizi nu rezis pasaruodūt. Tei asūt attīksme “es nikuo nazynu, tok maņ napateik” i asūt vyss vīns ap kaidu temu. Stuosts pat naasūt ap latgalīšim voi lībīšim, bet par sevkuru lītu, kas pasaruodūt publiski.

“Ir daudzi ļaužu, kuri nav skaitejuši, tok jim ir redzīņs. Tū salauzt var viņ caur zynuošonom. Tys ir gars process, tī ir godi, kas vajadzeigi, lai maineitu, cīši lieneitem pilinojūt, tok cytys metodis nav, taipat kai cereibu iz dreižom puormaiņom. Vajadzeiga pacīteiba,” bez iluzeju soka Valts Ernštreits.

Par Lībīšu montuojuma godu i vajadzeibu pošim lībīšim piec tuo, Gunta ari apstyprynoj, ka taidu atsauceibu, kaidu deve itys gods, naasūt gaidejuši. Poši sevi lībiskumā atroduši daudzi jaunu organizaceju, piļsātu, nūvodu. Jei ari leidzeigi kai Valts, soka, ka ruodūtīs – īprīšk datryucs kaida motivatora, par kuru saceit – mes ari varim pīsavīnuot! Niu taids bejs i cīši justs kūpīnys atbolsts. Valts Ernštreits soka: “Maņ ruodīs, ka tys atbolsta efekts struoduoja divejūs vierzīņūs: vīns ir tys, kas mes padorim lībiskū radzamuoku, bet ūtrys – tys dadūd pošim lībīšim kluotyn lapnumu, prīcu. Koč voi ceļazeimis. Nu vīnys pusis tys ir turisma efekts, bet nu cytys pošam lībīšam voi ari latgalīšam, braucūt i radzūt, ka juo volūda ir pīraksteita, tys dūd kluotyn spāku, lapnumu dareit vaira.”

Voi lībīši niu ir?

Pyrma diveju godu Valts Ernštreits ar muokslys objektu “#nekādu lībiešu nav” dagrīze sabīdreibys viereibu lībīšu situacejai Latvejā (vaira izzynuot var ITE). Tok, jemūt vārā vysus apstuokļus i ituo gods nūtikšonys, voi kas ir pasamainejs, voi itūšaļt taids objekts taptu? Valts soka, ka vys vēļ itys dorbs palīk aktuals. “Var byut, ka muokslys dorbs salyka kūpā tū, kas ir pādejūs symta godu bejs aktuals, caur tū vīnu temu ļuove vizuali paruodeit, tok tema jau nikur nav pagaisuse. Maņ pošam, reizi nu reizis apsaverūt, kas pasaruoda tymūs pošūs socialajūs teiklūs voi kaidūs cytūs rokstūs, tai viņ gribīs itū sekšaļtenis atzeimi dalikt. Kai jau saceju, leluokā daļā tys ir stuosts “Es nazynu, tok maņ ir redzīņs, maņ napateik!”. Muokslys dorba dūma beja raudzeit īdūt empatiskū sajiutu, raudzeit skaiteituojam, skateituojam likt īsajust, kai byutu, ka jis pats byutu tamā pozicejā. Tei tema nav viņ lībīšu identitate, tei ir sevkura cyta tema, kuru sabīdreiba kai ba naradz. Cylvāki, kurim vajadzeiga mediciniska paleidzeiba, sevkura moza grupa, kas nav cik politiski ītekmeiga, kurys redzīņa kai ba nav. Tei grupa vysod byus tamā situacejā, kod kaids saceis, ka jūs vyspuor nav i jūs problemys ir nanūzeimeigys,” nūsoka muokslys dorba autors.

Tok Valtam taipat par reizi ir skaidrys, kas ir tī tyvuokī sūli, kas juodora, kab “#nekādu lībiešu nav” vaira nabyutu aktuals. “Vīns nu pyrmūs ir ekspoziceja ap lībīšim. Lībīšu stuostu mes niu navarim izstuosteit nikur. Latgalīšu stuostu vys tik koč kur redzim, latvīšu i Latvejis kai taidys stuostu redzim, bet par mums nivīns nikur nastuosta. Mums ir atseviški nazkas par Gaujis lībīšim, Kolkā ir kas ni par Kolku, Venstpilī ap Ventspilī, nu tī nav pīraksteits, ka tys ir par lībīšim, nav taida kūpeja stuosta. Tod svareiga ir byušona školu programuos, lai tī īdūtu informaceju i piečuok cylvāks zynuotu pamatu, lai nabyutu tai, ka pyrmū reizi kai pīaudzs izzynoj par taidim lībīšim, kai tys myusu dīnuos sovu reizi ir,” skorbs ir Valts Ernštreits. Jis soka, ka školu sistemys leluokuo problema naasūt bārni, nu instituta pīredzis, braukojūt pa školom, asūt sajiuta, ka nav ari tai, ka školuotuoji nagrybātu vuiceit, tok jī vīnkuorši nazyna poši. Lai stuosteitu cytim, školuotuojim pošim juozyna, i jī asūt auditoreja, ar kuru vajag struoduot. “Školuotuoji, kas stuosta par latvīšu volūdu, latvīšu literaturu, Latvejis viesturi – ar jim ir vajag struoduot vaira, lai stuosts par lībīšim byutu pylnvierteigs i nasabeigtu 12. godu symtā. Tī ir diveji atslāgi. Kai trešū es saceitu kluotyn byušonu informacejis telpā, kas ir vysu sarežgeituokais vaicuojums, jo tī vajag cytus resursus,” skaita Valts.

Iz vaicuojumu, kai Lībīšu instituta direktoram ruodīs, deļkuo ir paguojs vaira nakai treisdesmit otkon naatkareiguos Latvejis godu i par itaidim vaicuojumim teik runuots viņ niu, Valts soka, ka vysom puormaiņom vajadzeigs laiks. “Tuos eistuos puormainis, kai jau i Gunta saceja, ka ir varbyut viņ pādejūs 10 godu. 90. godūs vyss beja cīši sarežgeiti, 2000. godu suokumā vēļ arviņ beja cīši sarežgeiti. Zynuošonys par lībīšim nazkur beja, tok na sabīdreibā. Varbyut taišni sovulaik lībīšu kulturys i volūdys gods īdeve tū biļdi, suoce vērt vaļā telpu i padūt informaceju par lībīšim tuoļuok. Pošom kūpīnom ari iz tū ir juostruodoj. Mes navarim sēdēt, gaideit i turēt nūceju, ka par mums izzynuos, sabīdreiba poša prassīs. Tai tys nastruodoj. Vajadzeiga proaktiva darbeiba,” skaidru redzīni pauž Valts. Jis nūsapyuš sokūt, ka institutam tys vyss pajem daudzi energejis, tok asūt skaidrys, ka piec laika tys īs atpakaļ, īguļdeitais atsamoksuos. Valsts soka: “Pa munam, lībīšim paleidz divejis lītys: vysa pyrma, mes vysod asam vārušīs iz prīšku! Pādejūs diveju symtu godu laikā, pat padūmu godūs vysod dzeiva beja dūma par tū, kas byus reit. I ūtrys – pi tuo mozuo skaita, cik lībīšu ir, vysod ir paleidziejs pošu mugurkauļs. Ari tod, kod nav bejs vaļsts atbolsta kaidom lītom, voi mes deļtuo nadarejom i nadareisim? Vīnkuorši dareisim cytaiž. Tys ir paleidzējs nūsaturēt i daīt pi tuo, ka izpratne par lībiskū veidojās ari ūtrā pusē.”

Fotogalerejā: Lībīšu dīna Latvejis Nacionalajā bibliotekā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv