Dzejūļu autore: Elizabete

Dzejūli nu Elizabetis (eistajā vuordā Ilzis Vovkys) uzastuošonys latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga” 2023. gods septembrī Rogovkā i nu tūpūšuo Elizabetis dzejis kruojuma “Voga”.

Uobuli soltā rosā
Gamanej i ūļoj reiti kai bārni
Zam lūga
Tu lic rūku iz munys sirds
I sūlej ka mīļuosi mīļuosi mīļuosi
Soļti vuordi uobuli reiti
Tys vyss jou ir bejs
Tys vyss vēļ byus
Muotis nūlicīnī i munā
Tik vīnaidys streipis guņkā
Tik vīnaidai bolts slauktivē ītak pīns
Tik vīnaidi putekli
I nūbružuotys lopys puoteru gruomotā
Tymā kur Ašņa litaneja
Tik vīnaidai syt kryutiežā kūlāgs
Muna vaine muna vaine muna vaine
Tai navāga byut
Aiz dyravu rosā uobuli reiti vuordi
Bosys kuojis
Vīnaidi sūli
Citaižuokys viņ suopis i sapyni
Muotis nūlicīnī i munā
Vīnpateibā i sadūtuos rūkuos
Dzan osnus leidz golam nanūmyrušs saknis
Tymsā lūgā auž dziernyuklis sapynu kāruoju
Jaunu puoteru gruomotu
Bez Ašņa litanejis
Roksta naseņ īsvieteits bazneickungs
Sirdī iz kurys tova rūka
Vysim grākim pīdūšona
Namaineigi palīk uobuli soltā rosā
Reiti zam lūga
I vuordi
Mīļuošu mīļuošu mīļuošu
Munā i muotis nūlicīnī
Izalasejums myusu
A na vaine

Tu pošā nakts malnumā īdadzynoj sauli
Nasabeidams kaidu riekinu
Pīstateis juos Radeituojs
Es kaļteju spuornus
Sādādama iz syunom apaugušu ganku
Kūlāgā īmīgtom rožoncom
Eņgeļs izdzeits nu dabasu
Puķu nakts griecinīks
I nūmyrušū zvaigžņu globuotojs
Eņgelim napīsanuok zynuot
Kai smuordei laime
Ni tei kura besiņūs zīd
Ni tei piec kurys
Da pošai eļnei olpom īt
Saulei ir vysleidza kam speidēt
Uobuli atlaiž pierstus i kreit
Atsasyzdami pret zemis byudu
Zemei ir vysleidza pa kuru vaigu syt
I cylvākim vyss pi vīnys vītys
Jī aizpūgoj acs
Kab naradzātu kai vokorūs
Caur zvaigžņu portalim
Laižās nu paradizis izdzeitī
Dīvs aizjimts rokstūt tev riekinu
Jis naredz
Cik sierms pasauļs
Cik siermi cylvāki
I cik tuoļ atsakuopušs dabasi
Pamazdami aiz sevi tukšumu
Malnu ar gaišom streipeitem
A tu ar syltu rūku glaud eņgeļa pīri
Kuoļ iz plitys boltajā čainīkā
Šņuokuļoj iudiņs kopejai
Vēļ daguoduodams sovu olūta volūdu
Es pyrmū reizi saūžu laimi
I saprūtu ka tei smuordei
Piec granšteina rosys pylnā zuolē
Piec reita kopejis i pīdūšonys
I jai ir muosa kurys vuords
Mīlesteiba

Daguodoj
Mes ite jou kod to bejom
Pyrms saulis pyrms vieja
Tu turieji munu rūku kuoleņ
Pasauļs dzīdāva kai tān tik nu muotis mīsu
Izapestejs zīdaiņs
Myusu paradizē dzeivāva viņ div
Eņgeli i laime muokuļu pereklī
Ierkškieža krūņs maņ nūmīdze pīri
Tev nabeja cyta
Ar kuru padareit mani par sovu vaļdineicu
Tik smolkys kai prosa i boltys kai rysa gryudi
Kryta snīga puorslys
Tod kod jom navaidzieje krist
Pa ceļam leidz dzīdūšajam pasauļam
Paspādamys pošys sevi nūmarguot
Kab golā varātu apsegt
Zemi ar boltu mīru
Daguodoj
Itū mes jou redziejom
piec saulis
piec vieja
Reizē ar boltom puorslom suoka skrīt lūdis
I nūsabeids bārns ratavuošonys vuordus syuteja Dīvam
Ībridis leidz sirdei saulis pukēs
Kab jis varātu satikt tāvu
I pavasarī jī obeji daliktu putnim muojeņu bārzā
Kab muote nagulātu ašnī iz ganku
A suodā laseitu uobuļus zaptei
Viņ cīš daudz trūkšņa putekļu i malnuma iz zemis
Dīvs nadzierdieja Dīvs naredzieja
Dīvs nasaprota i nanūticieja
Placu pi placa sirdi pi sirds
Atsagrīžom kur bejom
Ierkškieža krūņs
Izgubeits i paradizē nav nivīna eņgeļa
Muokuļu pereklī čivinej mozuos laimeitis
Pasauļs vaira nadzīd
Viņ nazkas bolts
Nazkas cīš bolts kreit i kreit
Apsadzūt bārnu kurš vaira nikuo nivīnam naprosa
Cik sylta tova rūka
Daguodoj
Mes ite jou kod to bejom

Apleik
Mīrs i klusums
Smuordu pīpiļdeits
Atguojs eņgeļs muns
Stucynoj pi lūga
Boltā snīgā īteits
Svātvokors

Kai meiksti palni sorma kreit
Jou reit mes byusim boļti
Ir lelais attureibys laiks
I dvēselē kai latakys saļ grāki
Jou reit mes byusim izradzāti
I ratavuosim pasauli
Mes divi viņ
Ar boltim palnim puorkaiseiti