Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latgaliskuo roka vandali – grupa “Gandreiž 10nīkā” – muzykys pasaulī zynoma jau vaira nakai desmit godu. Pa itū laiku grupai vairuokys reizis ir puorsamejs sastuovs i bejs rodūšais puortraukums. Niu grupa ir atsagrīzuse jaunā sastuovā – Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks (bass), Mareks Gusāns (bungys), sovpus itamā sarunā vaira īpasazeisim ar tuos vokalistu – Juoni Kuzminski.

Nu Moskovys da Latgolys

Juoņs breivi runoj latgaliski, i varātu dūmuot, ka jis pavysam nūteikti ir nu Latgolys. Tok, kai izaruod, jis ir dzims i da 18 godu nūdzeivuojs Moskovā. “Es tūreiz beju tikai krīvyski runojūšs cylvāks. Moskovā es izavuiceju i tyku pi profesejis “radejis elektroniskuos aparaturys atsliedznīks i monters”, vystik pošam maņ vaira patyka dorbuotīs ar kūkamatnīceibu,” stuosta Juoņs.

Juo dzeivis i puorsaceļšonys stuosts ir gona interesants. Juoņa baba ir latvīte, ari mama ir latvīte, tok dzymuse Sibirī, kod baba tī nūbraukuse dzeivuot. Juo tāvs ir eists moskovīts, tok Juoņs pastreipoj, ka tāvs nav radzāts godus 30. Kod Juoņa mama ūtreiz apsaprecēja ar latvīti, vysa saime puorsacēle atpakaļ iz Latveju. Puordūdūt saimis dzeivūkli Moskovā, ilgi tyka meklāts kaids lauku eipašums. Tai beigu golā Kuzminsku saime tyka Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostā.

Babys naklauseit ir grāks

Pīmiņūt pusaudžu godus, Juoņs stuosta, ka tūlaik vysi bruolāni i muoseicys apmeklēja muzykys školu i doncuoja tautu dejis. Deļtam ari juo baba cīši gribēja, kab jis ītu iz tautu dejom. “Es beju kategoriski pret – īšu vysur, tik na iz tautu dejom. Mani tod īlyka modernajuos dejuos, i es tī kaidu laiceņu nūsavaņdieju.” Piečuok Juoņs tyka korī, tok nu tuo dreiži viņ tyka izsvīsts. “Mani izsvīde piec ūtruo mieginuojuma, partū ka maņ beja slynkums vuiceitīs vuordus i školuotuoja par reizi pamaneja, ka vīnkuorši plotu muti, na dzīžu,” smejās Juoņs. Tod baba asūt sacejuse, ka juoīt vuiceitīs muzykys školā. “Es otkon saceju, ka vysur, tik na iz muzykys školu. Tai es tyku vuiceitīs muokslys školā.”

Pyrmī akordi iz gitarys i mīlesteiba, kurys deļ īsavuceit runuot latgaliski

Pyrmūs akordus iz akustiskuos gitarys Juoņam īvuiceja patāvs apmāram 12-13 godu vacumā. “Kod es īsavuiceju tūs treis akordus, maņ jau ruodejuos, ka vysu prūtu, partū ka ir miļjonim dzīšmu, kū var nūspēlēt ar treis akordim.”

Saimei puorsaceļūt iz Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostu, pamozam suoce veiduotīs ari jaunys draudzeibys i pyrmuo nūpītnuokuo sasaiste ar muzyku. “Pyrmuos grupys sastuovā, kurai pat nabeja nūsaukuma, beja treis cylvāki, kur kotram sirdei tyvuoks beja cyts muzykys žanrs, deļtam grupa nadatyka pat da pyrmuo koncerta,” atguodoj Juoņs.

Kaunatys pogostā Juoņs ari sasapazyna ar sovu sīvu Aiju, obeji kaidu laiku dzeivuoja i struoduoja Reigā, tok piec tam tyka pījimts lāmums atsagrīzt Latgolā. “Mums tūlaik daudzi suoce stuosteit – kū jius nu Reigys braucit atpakaļ iz tīni, jius tok tī bodā nūmiersit! Nu nanūmyrom, aug bārni i vyss ir labi!”

“Sātā mes it kai vysu laiku runuojom latgaliski, tok publiski parosti runuoju tikai latvyski. Jei mani ari aizvylka iz Kaunatys deju kolektivu, koč i es beju pret i saceju, ka tys nav muns, tok kū deļ sīvīšu naizdareisi! Tai mes Kaunatā jau bejom kaidu godu nūdoncuojuši, kaidā nu kūpeigūs pasuokumu pi golda suoču runuot latgaliski, vysi beja šokā: “Juoņ, tu latgaliski runoj?” Es runoju i rokstu ar klaidom, partū ari sajemu daudz puormatumu, eistineibā, puormatumu par napareizu latgalīšu volūdu ir vaira, nakai par napareizu angļu volūdu.”

Kai gondreiž izaveiduoja “Gandreiž 10nīkā”

Suokuma grupys sastuovs sasatyka kaidā dzymšonys dīnys pasuokumā, kur pasaruodeja ari pyrmuos sarunys par īspiejamū grupys izveidi. “Es vīnā pasuokumā siedeju blokus Imantam, pyrmajam grupys basgitaristam, i saceju, ka, davaj, sataisom grupu! Imants varēja spēlēt basu, es gitaru, maņ tamā reizē ūtrā pusē sēdēja sīva Aija, es jai soku, ka tu spieliesi bungys, koč i jei bungys nabeja redziejuse voi spieliejuse. Jau piec diveju mienešu mes variejom vysi kū naviņ nūspēlēt. Vieļuok mums pīsavīnuoja buņdzinīks Valērijs, kurs eistyn prota spēlēt bungys, cikom Aija tod spēlēja iz sintezatora.” Kūpumā grupai bejuse gona raiba viesture ar vairuoku grupys dalinīku maiņu, vystik grupai izadeve kūpā nūspēlēt aptyvai septeņus godus. “Leluokais festivals, ar kuru var pasalīleit, kur uzastuoja “Gandreiž 10nīkā” ir Līpuojis festivals “Summer sound 2018”.

Grupys atjaunuošona

Piec guņs nalaimis gadīņa Juoņa darbneicā grupa apstuodynuoja sovu darbeibu. Tai rodūšajā puortraukumā paguoja treis godi. “Raudzeit atjaunuot grupu mani pīrunuoja Ingars Gusāns (Sovvaļnīks – L.S.), kurs ari da šam mums cytreiz spēlēja basu Reigys Rokkopejneicā. “Vīnu dīnu Ingars ar Mareku brauce garum Kaunatys pogostam i pīminēja, ka es nazkod beju sasūliejis sabīdreibai treiskuoršū albumu. Pīzvaneja maņ, sasatykom, parunuojom par dzeivi, i jī pīrunuoja mani turpynuot aizsuoktū. Tai mes ari apsavīnuojom jaunā sastuovā. Nu suoku vys beja dūma nivīnam nasaceit, ka asam apsavīnuojuši, kab nasaītu tai, ka mes piec pyrmuo mieginuojuma saprūtom, ka vīns ūtru napacīssim.”

Grupys nūsaukums nav pīraksteits napareizi

Grupys nūsaukums ar “gandreiž”, navys “gondreiž” (tai latgaliski byutu pareizuok), tyka izdūmuots speciali. “Suokumā sajiemu daudz puormatumu, drukuotuos afišys munā vītā lobuoja, kab tys vuords byutu ar “o”,” stuosta Juoņs. Jis skaidroj, ka iz itū vuordu juosaver na kai apstuokļa vuordu, tok kai eipašvuordu, pīmāram, kai cylvāka vuordu. “Nūsaukums speciali ir taids, kab nabyutu iz reizis desmitnīkā, bet lai byutu “gandreiž” desmitnīkā,” tai Juoņs.

Kotra nu treiskuoršuo albuma daļu sastuovēs nu deveņu dzīšmu. Niu ir izguojušys divejis albuma dalis – 2017. godā – “Nasoki nikuo” i 2023. godā – “Gribu”. Itys cipars pajimts ar nūdūmu, kab beiguos saīt skaitlis 27, idejiski attālojūt “27 Club” aba latgaliski “Klubs 27”, kas ir naformals saroksts ar slovonim muzikim, kuri nūguojuši cytā saulē 27 godu vacumā.

Vaicojūt Juoņam, deļkuo jam beja svareigi izmontuot taišni itū simboliskū skaitli, jis skaidroj: “Mes asam grupa, kas napretendej ni iz kū lelu. Pa munam, tei ir taida minimalys cīnys izruodeišona tim, kuri ar sovu muzyku myus ir īdvasmuojuši.” 27-gadnīku klubeņā ir Kurts Kobeins, Džimijs Hendrikss i cyti.

“Nu suoku tys gon beja pavysam najauši. Mes sagataviejom albumu, kura garums beja par minutu ilguoks, nakai tik, cik var īlikt vīnā diskā. Tai izdūmuojom, ka sadaleisim vīnu albumu vairuokūs, i maņ īguoja pruotā, ka vajag byut vysmoz smukam skaitļam. Deļtam mums byus treis mini albumi – kotrā pa deveņom dzīsmem.”

Dzīšmu teksti, kurūs nasabeist nu styngruoku vuordu

Kai stuosta Juoņs, 99% tekstu īt nu dzeivis. “Kasdīnā cylvāki sovūs dorba kolektivūs voi draugu lūkā mādz izasaceit daudz rupuok, nakai es sovūs dzīšmu tekstūs. Es cytreiz, rokstūt tekstus, pajemu vīnu vuordu voi frazi i suocu tuoļuok atteisteit tekstu. Muns luosts ir naprasme raksteit tekstus bez atskaņom, tom obligati juobyut… Es ari asu nu tūs cylvāku, kurs gotovs pīsakuopt iz sevkuru pusi, ka tik cylvāki atrastu kūpeigu volūdu i sasaprostu.”

Kvalitatis zeimyns “Attack Guitars”

Stuostūt par sova gitaru zeimyna “Attack Guitars” aizsuokumim, Juoņs atguodoj, ka pyrmsuokumūs grupā, kurai nabeja nūsaukuma, jam nabeja sovys gitarys. “Muns grupys bīdrs Guntars īdeve maņ Kaunatys kluba gitaru, i saceja, ka tī styurī ir ari vīna salauzta, nu tuos, ka vajag, var kaidu detaļu nūskryuvēt. Nazkai tai ari īguoja pruotā dūma, ka es varātu pats sev gitaru sataiseit.” Tai tyka aizsuokta pyrmuos gitarys byuviešona, bet da skaniešonys tei natyka. Tod, nūbraucūt dzeivuot iz Reigu i struodojūt gaļdnīceibā, topa ari ūtra gitara, kura jau skanēja. “Tagad jau par vysaiduoku profesionali var tikt gondreiž voi vīnā vokorā, verūtīs YouTube pavuiceibu video, sovpus tūlaik vēļ nabeja interneta voi literaturys, ari datryuka informacejis, kai vyspuor taisa gitarys.”

Juoņs ari pastreipoj, ka byutu bejs cīši labi, ka varātu kaidam vaicuot padūma, tok realitatē tūlaik nivīns nu apleicejim ar taidu amatnīceibu nanūsadorbuoja. “Deļtam vysu vuicejūs nu sovu klaidu, paguoja laikam godi pīci, cikom topa pyrmuo normaluo gitara.”

Zeimyns “Attack Guitars” roduos tod, kod cylvāki i muziki suoce vaicuot par Juoņa gitarom i saceja, ka vajag itū dzelu atteisteit. Kai sevkuram zeimynam, nūsaukumu vajadzēja eisu i konkretu. “Maņ cyti cylvāki īsaceja nūsaukt zeimynu sovā uzvuordā aba “Kuzminski”. Tok maņ nasaruodeja, ka, īraugūt gitaru, tys cīši palyktu pruotā. Es raudzeju sadūmuot taidu nūsaukumu, kab par jū byutu piec īspiejis mozuok daīmamuos informacejis, i itys nūsaukums mekliejumūs vysleidz byutu vīns nu pyrmūs. Vuords “Attack” dūmuots kai uzbrukums pret nakvalitativom, lātom kinīšu precem.”

Lobu gitaru var sataiseit viņ tod, ka klausa fizikys lykumim

“Pamatā eistyn juozyna fizika, i juosaprūt, ka ir lītys, kuruos nadreikst puorkuopt. Ir bejuši klienti, kuri grib eistynuot idejis, kurys naīt kūpā ar standarta fizikys lykumim. Ir lītys, kurys vysaiduokūs veidūs ir izmieginuojušys ari masu ražuošonys ryupneicys. Pīmāram, grifu navar pataiseit bezgaleigi pluonu. Daudzi, eipaši metalisti, grib, kab grifs byutu īspiejami pluonuoks, kas ļautu vīgļuok spēlēt, ari rūka mozuok nūgurtu. Tok ite runa par gitarom, kas taiseitys nu kūka, ka gitara ir taiseita nu kompozitmateriala, pīmāram, nu karbona škīdrys, tod grifs var byut ari daudz pluonuoks, bet skaņa iz reizis byus cyta.” Tok, kai pastreipoj Juoņs, pamatā jau vysi meklej vydsceļu, kab gitara byutu taiseita piec fizikys lykumu i tai byutu piec vareibys dzeivuoka skaņa.

Ar Juoņa taiseitajom gitarom spielej Arņs Slobožanins (“Dabasu Durovys”), Kristaps Rasims (“Bez PVN”), Jurs Linužs (nazkod grupa “Kapli”), Kaspars Čakste (“Oranžās brīvdienas”), Alvis Bernāns (“Skyforger”), Romāns Lamcevs (“Hypervert”), Uldis Blazevičs (“Super Human”, “Exit”, “Everstate”) i cyti. Taipoš atseviški eksemplari ir Vuocejā, Leitovā i ASV.

Viņ naseņ Juoņs piec darbneicys guņsgrāka ir atsuocs taiseit gitarys. Aizvadeitajā godā ari beja pyrmais jaunais pasyutejums, kurs ir izstruodis procesā.