Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv pīduovoj raidejumu cyklu “Latgolys revizeja” (Latgales revīzija), kurā pārņ lelu rezonansi sajāmušuos kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” autori rauga pīvērst sabīdreibys viereibu Latgolys regionam, runojūt par tam nūzeimeigom temom. Vīns nu raidejumu cykla mierku ir paruodeit Latgolys potencialu i definēt lītys, kas traucej tam atsateisteit. Pyrmajā “Latgolys revizejis” raidejumā vuords teik dūts jaunīšim nu Daugovpiļs i Leivuona, kuri atkluoj sovys puordūmys par dzeivi itymā regionā, sovpus eksperta redzīni izsoka strategiskuos komunikacejis analitike Monta Zaumane.

Raidejuma “Latgolys revizeja” vadeituoja Vladislava Romanova pastreipoj, ka piec kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” izīšonys, kai ari īrokstim socialajūs medejūs jū aicynuojuši puorstuot izplateit malus par Latgolu, kai ari liktīs mīrā. Tok tū jei naplānoj i turpynoj izceļt lītys, kū, īspiejams, cyti rauga nūklusēt. Itūreiz iz sarunu jei aicynuojuse vairuokus jaunīšus, kab izzynuotu jūs dūmys par dzeivi Latgolā. Leluokū ituo regiona piļsātu – Daugovpili – puorstuov žurnaliste Anna Luīze Ruskule, studente i aktiviste Anželika Litvinoviča, kai ari video satura veiduotuojs Aleksandrs Gibovskis. Redzīnī doluos ari nu Leivuona guojušais LGBT+ aktivists, transpersona Dan Avangard, tok kai eksperte daaicynuota Vaļsts kancelejis strategiskuos komunikacejis analitike Monta Zaumane.

Kai Anna Luīze, tai Anželika i Dan Avangard nūruoda, ka jūs kai jaunīšu redzīņs jiutami atsaškir nu Latgolys sabīdreibys vairuokuma – jī ir vaira atvārtuoki jaunom, progresivom idejom. Anželika Litvinoviča skaita, ka na vysod tys nūzeimoj kū nalobu:

“Ir forši apsazynuot, ka tu esi tys cylvāks, kas varātu ar cylvākim, kas leidzeigai dūmoj, koč kū puormeit. I redzīs, ka tam ir daudz vaira pīvīnuotuos vierteibys.”

Anna Luīze Ruskule izceļ problemu, ka Latgolā jaunīšim, kuri grib studēt socialuos zynuotnis, eisti nav taidys vareibys. Jei absolvējuse žurnalistikys studejis Reigā, tok Daugovpiļs Universitate taidu programu napīduovoj. “Ir juopīlāgoj izgleiteiba tam, kū jaunīši itūšaļt pīprosa. Mes navarim Daugovpilī vysus sagataveit par biologim voi par kimikim,” jei skaita. Taipat jaunuo žurnaliste nagativi atsasauc par medeju telpu Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā. Tī teikūt cīši ītekmāti nu pošvaļdeibys, taipat tryukstūt jaunu, spiejeigu žurnalistu, kurim byutu entuziasms pieteit i pasavērt iz lītom nu cyta skotpunkta.

Dan Avangard dūmoj, ka jaunīši pamat Leivuonu, jo Reigā ir leluokys vareibys atrast sovu kūpīnu, lai ari pīkreit, ka ari juo dzymtajā piļsātā ir daudz kū dareit i puormeit. “Ka es aizīšu iz [Leivuona] jaunīšu centru i pasaceišu, ka grybu sataiseit lekceju par kvīru temu, tod maņ ir taida sajiuta, ka ite iz reizis maņ liks piec īspiejis vaira sprunguļu skrytuļūs, kab tys nanūtyktu, partū, ka geju propaganda. Gejropa īīt Leivuonā, saprūti!” jis ir puorlīcynuots. Nagativū attīksmi pret LGBT+ kūpīnu Latgolā jaunīts skaidroj ar Krīvejis propagandys ītekmi.

“Taišni partū Latgola ir taida vaira atrauta nu taidu progresivuoku ideju, kas nūteik, pīmāram, Reigā. Tī jau ir tei problema, ka infotelpa ir taida toksiska i naideiga, saīt, ka saimēs vys vēļ vuorejās naids, homofobeja, transfobeja.”

Aleksandrs Gibovskis ir tys ituo raidejuma varūņs, kurs jiutās apmīrynuots ar dzeivi Daugovpilī. “Tys ir pīrodums. Vysi radinīki ir ite. Banala atsaceišona, tok ite vīnkuorši ir labi. Ite vyss ir tyvu – da vīna veikala pīcys minutys, ūtra – desmit. Reigā tai nav,” soka jaunīts, kurs niu dorba deļ apsver puorsaceļšonu iz Reigu. Jis skaita, ka Daugovpiļs ir īspieju piļsāta, ka tik pošam ir gribiešona. Kod raidejuma vadeituoja atsasauc iz Rotko muzeja cenzurys škandalu, Aleksandrs soka, ka itymā gadīnī dūme puorstuov piļsātys vairuokuma dzeivuotuoju redzīni, var sacynuot, ka ari jis tam pīkreit.

Vīns nu Aleksandra dorbu ir ari video taiseišona Daugovpiļs meram Andrejam Elksniņam. Tū jis dorūt breivpruoteigai, tok reizē, labi saprūtūt, ka itei pīredze jam var dūt leluokys vareibys ari moksys pasyutejumim. Iz raidejuma vadeituojis provokativū vaicuojumu, voi jaunīts taipat breivpruoteigai fiļmātu ari Vaļsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, ka jis palyugtu, Aleksandrs soka, ka nā. Jis sevi skaita par konservativu cylvāku, ar prezidentu jam nasakreitūt redzīni par saimis vierteibom. Tok par samoksu jam nabyutu ībyldumu fiļmēt ari prezidentu.

Anna Luīze i Anželika pasadola ar sovom sajiutom par 9. maju, kas daudzus godus Daugovpilī tyka svieteits ar lelu vierīni. “Cikom atjaunuoja gimnazeju, mes vuicejomēs Daugovpiļs Universitatē, kas ir piļneibā rādā Dubrovina parkam. Ir 9. majs, attaiseiti lūgi, zyni kai – sylts laiks. I suocās tuos vysys dzīsmis. Muns biologejis školuotuojs soka – taisom cīši, mes navarim itū klauseitīs! (..) Mums pat školuotuoji saceja: “Jius ejit apleik, naejit Dubrovina parkā vydā!” I ari nikod nabeja taidys gribiešonys, jo ruodejuos, ka vyss tev ir svešs – dzīsmis, koč kaidi portreti, Krīvejis karūgs,” stuosta Anna Luīze. Cikom Anželika nūruoda, ka mozuokā vacumā naasūt da gola saprotuse 9. maja problemu, jo Daugovpilī tuo svieteišona tykuse puoruok normalizāta. “Ir tai, ka es suoču apsazynuot, cik daudz problemu varbyut ir kai ar Daugovpiļs vadeibu, tai Daugovpiļs sabīdreibu, tik, kod suocēs pylna mārūga ībrukums. Pyrma tuo tuos problemys beja koč kai nūtušātys, naradzamys,” jei soka.

Anželika Litvinoviča akcentej tū, kai politiki izmontoj atškireigū latvīšu i krīvu vydā, kab škaltu sabīdreibu. “Partū ari cylvāki tuos vierteibys vēļ vaira pastyprynuotai izjiut, izjiut vēļ taidu papyldu vajadzeibu tuos aizstuovēt, jo jī saprūt, kas nūteik kūpumā pasaulī, i jī skaita, ka tys ir koč kaids uzbrukums jūs vierteibom,” kai pīmāru jei nūsauc tū pošu 9. maja svieteišonu, padūmu okupacejis pīminekļu nūjaukšonu voi vajadzeibu īsavuiceit runuot latvyski. Cikom Aleksandrs Gibovskis skaita, ka, dzeivojūt Latvejā, ir juomuok runuot latvyski, tok jam ir vaicuojumi par tū, kai tys teik dareits i kaidi ir termeni.

Eksperte Monta Zaumane stuosta, ka cylvāki, kuri eistyn tyc pretvaļstiskam narativam, krizis situacejuos var izaruodeit cīši beistami. “Jī varātu byut ari tī, kas, ka atīt kaida puse, nūsastuoj ūtrā pusē, pīmāram, Krīvejis. I jī varātu byut tī, kas eistyn teišā veidā apdraud myus kai sabīdreibu, kai vaļsti. Tī radikaluokī pīmāri. Nui, jī ari cīši daudz paleidz dezinformacejis kampaņom,” tai Zaumane. Jei ari atsasauc iz aptaujis datim, ka 63 % Latgolys dzeivuotuoju byutu īinteresāti patierēt saturu krīvu volūdā, kas ir taiseits Latvejā. “Tys ir, pa munam, cīši lobs sūļs i ari ruodeituojs, kab mes saprostu, ka nav vyss tik nanūzeimeigai, i itys ir ari tys procents, ar kū mes varātu struoduot, jo tys eistyn ir cīši daudz,” sovu redzīni izsoka eksperte. Ari Anna Luīze Ruskule skaita, ka Latgolā juobyut medejim kai latvīšu, tai krīvu volūdā.

Kū jaunīši grybātu puormeit Latgolā? Anželika Litvinoviča nūruoda iz vajadzeibu Daugovpilī vaira izvītuot simbolus, kas saisteiti ar vaļstiskumu i pīdareibu Latvejai: “Simboli ar cylvāku komunicej i roda vyspuor tū kulturtelpu, i līk cylvākam aizadūmuot, kas tod ir munys vierteibys, kū maņ vyspuor byutu juoskaita par svareigu lītu i kū nā.

Es skaitu, ka ir cīši svareigi, kab piļsātys vidē byutu daudz koč kaidi taišni vaļstiska nūzeimeiguma simboli. Voi tuos byutu skulpturys i taidi objekti, kas eistyn roda tū vidi i līk cylvākam justīs, ka jis ir pīdareigs Latvejai, Latgolai i Daugovpilei.”

Sovpus Dan Avangard aicynoj jaunīšus aktivi pīsadaleit vieliešonuos i īsastuot par sovom vierteibom. “Īt vielēt par tim, kas atbylst jūs vierteibom. I na par tū, kū jim seņči stuosta saimē, tok īškejuos vierteibys,” jis pastreipoj. Tikom Aleksandrs Gibovskis gaida, kod latvīši i krīvi apsavīnuos: “Kaidam ir juosper pyrmais sūļs. Es turu nūceju, ka [tū izdareis] kaids nu politiku. Es narunoju par meru, vaira par cylvāku, kas kai hokejā, kod myusejī uzvar i vysa Latveja prīcojās. Ka taids cylvāks byutu pi varys, tod vaļstī vyss byutu breineigi.”