Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Latvejā piec 2021. goda pošvaļdeibu vieliešonu nu 119 pošvaļdeibu palyka 43. Ituos puormainis eistynuotys Administrativūs teritoreju i apdzeivuotūs vītu lykuma kuorteibā, kurs stuojuos spākā 2020. godā. Jaunuos pošvaļdeibys suoce dorbu 2021. gods julī. Latgolā nu 21 pošvaļdeibys palyka septeni nūvodi – Bolvu, Rēzeknis, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys, Leivuona i Augšdaugovys nūvodi, taipoš divejis vaļstspiļsātys – Rēzekne i Daugovpiļs. Kotrai nu jaunveiduotūs pošvaļdeibu ir vareiba individuali lemt par biblioteku, školu i kulturys nomu pastuoviešonu iz prīšku. Itūreiz rokstā vaira par mozajim kulturys i tautys nomim, kuri pyrma reformys atsaroda kaidā nu mozūs nūvodu, sovpus piec reformys – tyka davīnuoti kaidam leluokam nūvodam. Vairuokim mozūs kulturys i tautys nomu vadeituojim vaicuojom jūs redzīni – kai lobuok – byut mozā nūvodā voi byut vīna lela nūvoda daļai?

Kai teik skaidruots Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrejis (VARAM) publiski daīmamajūs materialūs – regionaluos reformys mierkis ir mozynuot atškireibys storp pošvaļdeibom i sekmēt tū, kab vysā Latvejā dzeivuotuojim byutu vareiba sajimt leidzvierteigus i kvalitativus pakolpuojumus. Taipoš teik pastreipuots, ka, sasamazynojūt dzeivuotuoju skaitam, pošvaļdeibu funkceju apjūms sasagloboj vīnā leiminī, sovpus uzturiešonys izmoksys pīaug. Ar itū reformu cer mazynuot arviņ pīaugūšū plaisu storp piļsātom i laukim.

VARAM, plānojūt pošvaļdeibu teritoreju atteisteibu ap regionaluos i nacionaluos nūzeimis centrim, pastreipoj, ka golvonais ir piec vareibys pylnvierteiguok izmontuot sevkurys teritorejis potencialu, kab iz prīšku mazynuotu dzeivuotuoju emigraceju. Byutyskai ir ari styprynuot vītejūs kūpīnu piļsūniskū apziņu (pīmāram, veidojūt bīdreibu i apleicīnis kūpīnu konsultativuos padūmis), ar kuru paleidzeibu dzeivuotuojim ir vareiba īsastuot par lobuoku dzeivis kvalitati sovys dzeivisvītys tyvumā. Nanūlīdzami, vīns nu kvalitativys dzeivisvītys ruodeituoju ir ari kulturys nūtikšonu pīduovuojums tyvejā apleicīnē. Deļtam portals lakuga.lv raudzeja dazynuot, kaids ir vairuoku mozūs kulturys i tautys nomu vadeituoju redzīņs – kai lobuok – byut mozā nūvodā voi byut vīna lela nūvoda daļai?

Kai stuosta Bolvu nūvoda Ruguoju tautys noma vadeituoja Gunta Grigāne, laikā, kod beja Ruguoju nūvods, kūpejuo situaceja beja daudz lobuoka. Moza pogosta tautys nomam lelā nūvodā kasgadejais finansejums ir cīši mozs, i 2023. godā deļ faktisku aktivitašu izpiļdis tuo pītyka viņ aptyvai sešim mienešim. “2023. gods mums beja cīši skumeigs, dūmoju, ka ari itūgod nikuo spūdruoka nabyus. Tautys noma pasuokuma plans 2024. godam tyka sagataveits jau pārnejuo gods oktobrī, niu nūvoda budžets vēļ nav apstyprynuots, nazynu, kaida byus situaceja, tok pasuokumus plānoju, pamozam rezerveju ari muzikus.” Ruguoju tautys nomā ir vairuoki kasgadejī pasuokumi – tradicionalī bierneibys i jauneibys svātki, pogosta svātki, taipoš martā teik organizāts tautys muzykantu saīts. Kai vēļ vīns nu tradicionalūs pasuokumu ir ari dambretis turnirs, kuru Gunta plānoj papyldynuot ar pruota spēļu pasuokumu.

Gunta ari pīzeist, ka niu palics gryušuok organizēt pasuokumus, deļtam ka cylvāki vystik gaida kaidys jaunys nūtikšonys, cikom budžeta leidzekļu apjūms napasalelynoj. Taipoš Gunta pastreipoj, ka piec pandemejis ļauds pasuokumus ir suokuši apmeklēt rešuok, jo ari sātā ir vareiba tīšsaistē dasaslēgt i pasavērt vysaiduokys nūtikšonys. Taipoš cylvāki izavielej apmeklēt leluokus festivalus, na mozuos nūtikšonys. Finaņsejuma napītīkameibys deļ 2023. godā Gunta pat nu personeigūs leidzekļu sedze atseviškus izdavumus – pateiceibys muokslinīkim, Zīmyssvātku duovanenis i tamleidzeigi.

Gunta ari pīmiņ interesantu teņdenci – ka vīns i tys pat muokslinīks uzastuoj dažaiduos vītuos, pīmāram, Latgolys viestnīceibā “Gors” i Ruguoju breivdobys estradē, cylvāki vystik izavielej apmeklēt leluokuos īstuodis pasuokumu, nasaverūt iz tū, ka beleti tī ir duorguoki i papyldu izmoksys veidoj ari ceļš leidz Rēzeknei, Olyuksnai voi cytam golamierkam. Gunta ari stuosta, ka ļauds pasuokumu apmekliešonai teik uzrunuoti vysaiduokūs veidūs – caur WhatsApp, Facebook i ari personeigi aicynojūt. 

Ruguoju tautys nomā da šam eistynuoti ari vairuoki projekti, pasasokūt kurim ir veikti nūzeimeigi remonti, nūpierkts inventars, gaismu i skaņu aparatura, kas paleidz organizēt kvalitativuokys nūtikšonys.

Sovpus Viļānu kulturys noma pasuokumu organizatore Margarita Cakula stuosta, ka iz vaicuojumu – kod beja lobuok – asūt atseviški Viļānu nūvodam voi kūpā ar Rēzeknis nūvodu, vīnnūzeimeigys atbiļdis nav. Obejūs gadīņūs ir sovi plusi i minusi. “Kod mes bejom sovā Viļānu nūvodā, cytreiz beja sajiuta, ka myusu kolektivi ir drupeit apdaleiti, deļtam, ka nabeja īspiejis apmeklēt vysys leluos nūtikšonys, kolektivu saītus i koncertus. Niu, asūt Rēzeknis nūvoda sastuovā, īspiejis pīsadaleit pasuokumūs ir leluokys. Myus cīši ītekmej ari tai sauktuo štatu optimizaceja, kurys deļ kulturys nomā ir sasamazynuojs darbinīku skaits, leidz ar tū kvalitativi nūorganizēt pasuokumus ir sarežgeituok, prosa daudz vaira laika. Taipoš mums cīši tryukst kaida muokslinīka voi dekoratora, kurs spātu nūformēt pasuokumus.” Margarita stuosta, ka piec īsakļaušonys Rēzeknis nūvodā pasuokumu skaits Viļānu kulturys nomā nav mazynuojīs, tok cytu reizi rūnās sajiuta, ka Viļāni teik drupeit damiersti. “Vystik Viļāni ir vīneiguo piļsāta Rēzeknis nūvodā i byutu cīši breineigi plotuok nest Viļānu vuordu, tok ite ir vairuoki problemvaicuojumi, kurim nav vīna dreiza rysynuojuma. “Pīmāram, Viļānūs nav nivīnys kopejneicys, maņ cytu reizi ir kauns nu cylvāku, kuri da myusu atbrauc iz pasuokumu, vaicoj, kur varātu nūīt padzert kopeju, i maņ nav jim kuo īsaceit. Taipoš, ka koč kod saītu organizēt kaidus leluokus pasuokumus, tryukst naktsmītņu, kur izguļdeit kai dalinīkus, tai apmaklātuojus.” Margarita ari pīzeist, ka pandemeja ir atstuojuse sovys sakys iz pasuokumu apmeklieteibu, daļa ļaužu ir izbraukuši, daļa izavielej puors reižu godā nūbraukt iz kaidu leluoku pasuokumu i mozuos kulturys noma nūtikšonys apmeklej rešuok. Vystik Margarita ari paturpynoj, ka Viļānūs tūp seņ gaideits projekts – Viļānu sporta halle, kurys izveidis īcere beja vēļ Viļānu nūvoda laikā, tok niu byuvnīceiba ir reali aizsuokta.

Svareigs ir ari Viļānu dzeivuotuoju etniskais sastuovs. Margarita pastreipoj, ka saleidzynūši lels Viļānu dzeivuotuoju procents ir krīvvolūdeigī, kuri pasuokumus latvīšu volūdā naapmeklej, jei ari pīzeist, ka dīvamžāļ arviņ var izteikti just, ka krīvvolūdeigī ļauds dzeivoj pavysam cytā informacejis laukā.

Viļānūs ituo gods februarī byus Maskuošonuos aba Masku tradiceju festivals, taipoš teik plānuotys ari cytys nūtikšonys.

Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogosta tautys noma pasuokumu organizators Daiņs Platacs, pīzeist, ka vystik, asūt atseviški Dagdys nūvodā, situaceja mozuo pogosta tautys nomā asūt bejuse lobuoka. “Tūlaik beja leluoks finansiejums, kuru varēja ari vīgļuok apgrūzeit, niu vyss ir birokratiski sarežgeituok,” skaidroj Daiņs. “2023. godā finaņsejums beja mozs, tok dzeivuot vēļ varēja, niu asam informāti, ka finansiejums byus vēļ mozuoks, tok pošvaļdeibys budžets vēļ nav apstyprynuots, nav zynoms, kaida byus realuo situaceja.” Daiņs pīzeist, ka Ondrupinis ļauds vystik ir īinteresāti apmeklēt pasuokumus, tok apmaklātuoju skaits ir palics mozuoks, vīneigi te navarūt pavysam skaidri pasaceit – pi vainis pandemejis īrodums sēdēt sātā voi tys, ka dzeivuotuoju skaits deļ emigracejis ir mazynuojīs. Ondrupinis tautys nomā 17. februarī gaidoma lela nūtikšona – tautys noma videjuos paaudzis deju kūpys “Ondrupīši” iniciativa – lelais sadaņcs.

Kab dazynuot ari portala skaiteituoju redzīni, socialūs teiklu lītuotuojim aizdevem vairuokus vaicuojumus myusu Facebook, Twitter i Instagram platformuos. Vairuok kai pusei nu aptaujis respondentu jūs dzeivis vītys tyvejā apleicīnē ir kaids nu mozūs kulturys voi tautys nomu. Ar lelu puorsvoru vairums respondentu ari apmeklej kulturys nūtikšonys tyvejuos kulturvītuos. Taipoš aizdevem ari vaicuojumu, voi kulturys nūtikšonom mozajuos kulturys vītuos vajadzātu byut par moksu. Vairuokums atbiļdēja, ka samoksa varātu byut simboliska, mozuok nakai trešdaļa atbiļdēja, ka pasuokumu beletim vajadzātu segt vysys attīceiguo pasuokuma izmoksys, sovpus mozuokais respondentu skaits saceja, ka pasuokumim juobyut bezmoksys.

Taipoš socialūs teiklu skaiteituojim lyudzem pasadaleit ar sovu mozūs kulturys īstuožu pasuokumu apmekliejumu pīredzi. Kaida nu Instagram lītuotuoju ar nūžālu saceja, ka, pīmāram, Ludzys nūvoda Saļnovys pogosta kulturys nomā pasuokumi suocās cīši vālu (piec 20 stuņdem vokorā), kas asūt vysā naārts laiks. Īspiejams, kulturys i tautys nomu vadeituojim byutu juorauga apvaicuot sovus dzeivuotuojus i dazynuot, voi navajadzātu īvīst kaidys izmainis pasuokumu nūrisis laikūs. Dazynojūt i apkūpojūt sabīdreibys redzīni, pastuov varbyuteiba, ka ari apmaklātuoju skaits pasuokumūs pasalelynoj.

Taipoš vairuoki socialūs teiklu respondenti pastreipuoja, ka kulturys i tautys nomu pasuokumu kvalitate ir cīši atkareiga nu kotrys kulturys īstuodis vadeituoja, juo entuziasma i gribiešonys uzlobuot procesus.