Latgolai i latgalīšu kulturai ir eipaša vīta – nu vīnys pusis, apbreinuota i cīneita, nu ūtrys pusis, sveša i nasaprosta. Piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā i pādejūs Saeimys vieliešonu, kuruos lels skaits latgalīšu atdeve sovu bolsu par prokrīvyskom partejom, Latgola i tuos rūbežs ar agresivū sābru vaļsti palics par eipaši sarežgeitu tematu, i publiskajā telpā bīži izskaņ teikumi, ka “Latgolys vaicuojums” koč kai juorysynoj. Voi tai eistyn ir, i kū tys vysā nūzeimoj? Cik labi cytūs nūvodūs dzeivojūšī vyspuor izprūt Latgolu? Škārsteikla žurnala “Satori” rokstu i raidīrokstu serejā “Latgolys vaicuojums” vaira pīsavērss vairuokim sprīdzis punktim Latgolys i Latvejis attīceibuos, puordūmojūt i analizejūt tū, kai tī veiduojušīs i veidoj myusu identitati. Serejis redaktore ir antropologe Dace Dzenovska, vysi serejis roksti latvīšu literarajā volūdā skaitomi škārsteikla žurnalā “Satori”, bet latgaliski ari portalā lakuga.lv.

Rokstu sagataveja: Anna Elizabete Grike i škārsteikla žurnals “Satori”

Latgola, redzīs, atsarūn “myužeigajā pīrūbežā”. Kai rakstejs kulturviesturnīks Pīters Zeile: “Krīvi tamā redzēja sovys imperejis rītumu rūbežu, pūli – sovys Žečpospolitys zīmeļus, vuocīši – sovys kulturys i viesturis austrumu aizsnādzameibys rūbežu. Bet Baļtejis latvīši – sovu etnografiskū “nacionalū parku”.”[1] Tok ari piec 300 godu nūškierteibys Latgolys i puorejūs nūvodu vydā, 1917. gods Latgolys kongresā tyka lamts, ka Latveju veiduos tuos kulturviesturiskī nūvodi – Kūrzeme, Vydzeme i Latgola. Vys Latgolai piečuok daguoja pīsakuopt Baļtejis latvīšim, pagaisynojūt kongresā nūteiktū pošnūsaceišonu volūdys, ticeibys, zemis i cytūs vaicuojumūs[2], tai palīkūt par jaunizveiduotuos Latvejis rūbežzemi.

Rēzeknis sirdī Latgolys Muorys pīmineklis atguodynoj par izceineitū breiveibu i vīnuoteibu ar Latveju. Tok viļkt vīnaideibys zeimi Latgolys i Latgolys pīrūbeža vydā navar. 1920. godā nūsaslēdze Naatkareibys kars ar Reigys mīra leigumu storp Latveju i Krīveju, kas nūsaceja rūbežlineju storp obejom vaļstim. Rūbežs tyka vylkts pa dzeivu mīsu, navīnmiereigai škārsojūt etnografiskūs apgobolus i izveidojūt sovpateigu pīrūbeža jūslu. Nūvylktais rūbežs ari ir ituo roksta pamatā, kurā grybu vērst viereibu iz Latgolys pīrūbežu nu tuos dzeivuotuoju perspektivys i iz bailem, kas asociejās ar rūbežu, tymā skaitā, 2021. gods migracejis krizi. Mejūt vītejūs bolsus ar vysaidom pīrūbeža reprezentacejis praksem, aicynoju puordūmuot, parkū Latgolys pīrūbeža dzeivuotuojus napamat sajiuta, ka “Latveja myus napījam”.

Zynomais, nazynomais i bailis

Dzeive pīrūbežā ir kai atsarasšona iz dzeivys kartis. 1994. godā palestinīšu izceļsmis literaturzynuotnīks Edvards Saīds (Edward Said) izdeve eseju kruojumu “Kultura i imperialisms”. Tymā jis atteisteja īdūmuotuos geografejis konceptu: “Taipat kai nivīns nu myusu nav uorpus voi puori geografejai, taipat nivīns nu myusu nav piļneibā breivs nu ceiņu par geografeju. Itei ceiņa ir daudzpuseiga i interesanta, jo tei nav tik par karaveirim i lelgobolim, tei ir ari par idejom, par formom, par attālim i īdūmom.”[3] Kod plošsazinis leidzekļūs teik pīsaukts pīrūbežs, runa dreižuok ir par antenys vierzīni voi žūga ceļtnīceibu, na integralom dzeivis pīredzem. Tuos nareši palīk ūtrajā planā. Prūtams, ir izjāmumi. Pamatā tī ir vītejī latgalīšu medeji, kas pīrūbežu reprezentej kai sovu mozuok zynomū geografiskū komponenti. Jūs mierkis ir īpazeit pīrūbežu, tuos dzeivuotuojus i sadzeivi, kai ari popularizēt vītejūs kulturys dzeivi. Tī reši izaicynoj ar pīrūbežu saisteituos klišejis, tok dreižuok nūstyprynoj pījāmumu, ka Latvejis laukūs dzeivoj stypri ļauds smogūs apstuokļūs.  

Tikom puorejuo Latveja verās nu molys ar namīru. Pīmāram, režisors Dāvis Sīmanis dokumentalū kinu “Mūris” (2018) ir veļtejs komplicātajom puorrūbežu pīredzem, attīksmem i ideju sasadūršonom. Latgolys pīrūbežs kinys autoram i lelai daļai auditorejis ir nazynoms, kluotyn vēļ bīdynojūšs. Kinys īvodā teik ruodeita 1940. gods 15. juņa karteņa nu Maslenku uzbrukuma rūbežsorgu saimei, paskaidrojūt: “Mani puorjāmušys bailis. Naskaidrys bailis nu koč kuo taida, kam vēļ nav apveida. Maņ drūsai viņ klaidaini redzīs, ka baiļu cālūņs atsarūn tī – iz Latvejis i Krīvejis rūbeža.”[4] Kinys nūsaukums vadynoj dūmuot par rūbežu kai myuri, kas atdola i sadola, tok īveituos sižeta linejis līk nūjaust atdalejuma iztryukumu. Kinys izskaņā rūbežs otkon teik puornasts iz Daugovpili, kur 9. maja svineibuos kara i uzvarys atributika nateik taupeita, ar tū boguoteigai rūtuoti ari bārni. Kinys autors sacynoj: “Tok tik ite es saprotu, ka svieteita nateik vys 1945. gods uzvara, bet koč kas piļneigi cyts. Pīdereiba koč kaidai cytai viesturei, na munejai. Baiļu rūbežs itamā dīnā nasastīp pa koč kaidim tī mežim i upu lūkim, bet tei ir īvylkta nazkur tepat, pavysam tyvu. Koč kur itūs bārnu vydā.” Sīmanis pastreipoj, ka vaļstu fiziskī robeži per se ir tik linejis kartē. Īspiejams, ka skaidruos konotacejis deļ, rūbeži palīk par vysteišuokū īdūmuotuos geografejis komponenti. Tok eistynū rūbežu nūvalk nūzeime, kaidu tai pīškir cylvāki, i rūbeža asameibu aplīcynoj tuos ītekme iz vysaidom ļaužu grupom.

Pīrūbežs kai māraukla

Latgolys pīrūbežu apmekleju regulari nu 2018. gods. Tū beju izalasejuse kai izpietis lauku sovai disertacejai. Divejus kilometrus platuos pīrūbeža jūslys apmekliejums kotru reizi beja juosaskaņoj ar Vaļsts rūbežsardzi, kas izsprīž par atļuovis pīškieršonu iz nūteiktu laika pūsmu. Dreiži viņ atskuortu, ka pīrūbežs atsarūn sovpateigā divkuoršā izolieteibā. Vysupyrma, tuos apmekliešona ir apgryutynuota i kontrolāta. Pa ūtram, tū bīži viņ naaizsnādz mobilī sazinis leidzekli, Latvejis radeja i pat televizeja.

Godu gaitā sasatyku ar daudzim pīrūbeža jūslys dzeivuotuojim. Muna nūvāruotuo izolieteiba vys nabeja jūs dūmu prīškplanā, jo klopotys par sovejim i sovu sātu aizjēme puoruok daudz laika. Vacuokais satyktais cylvāks pīrūbežā beja kaida 104 godus vaca sīvīte, kas dzeivuoja Dvorčanūs meitys i znūta apguodeibā. Jei beja pīredziejuse Latvejis naatkareibys sasnēgšonu, Ūtrū pasauļa karu, PSRS laikus, atmūdu, naatkareibys atjaunuošonu i vysbeidzūt tikšonu pi ES i NATO uorejuo rūbeža. Juodūmoj, ka instinktivi raksteitais ”tikšona” ari atspīgeļoj tū, kai itymūs procesūs sevi radz pīrūbeža dzeivuotuoji: kai myužeiguo pīrūbeža apdzeivuotuojus.

Latgolys pīrūbeža dzeivuotuoju vidis i sadzeivis tvārumu ītekmējuse teritorejis tukšuošonuos pādejā desmitgadē. Socialekonomiskuos navīnleidzeibys sajiutu pastyprynuojuse izpratne par sovu sovpateigū poziceju. Tū truopeigai izsaceja kaida pīrūbeža cīma dzeivuotuoja: “Pi myusu soka tai – ite ir Indra, bet tī ir Latveja. Tys vēļ nu tūs laiku, kod brauce pīsapeļneit. Tod tai ari saceja: “Brauksim iz Latveju!” Myus napījam kai… Tok mes cīši grybātu, kab mes byutu vīnleidzeigi. Tys nikas, ka mes krīvyski runojam, itei tok ir myusu zeme, nikuo cyta mums nav.”[5] Kotrā pīrūbeža dzeivuotuoja saimē, sābrī voi paziņā beja migracejis pīredze. Tys ari atsaspīgeļoj mieginuojumūs pošidentificētīs: “Piec tradiceju, piec dzeivis veida, piec mentalitatis mes asam cīši leidzeigi boltkrīvim, latgalīšim i drupeit leitovīšim. Mes jim leidzynojomēs. Na eistynim latvīšim.” Izpratne par sevi tyka dreižuok baļsteita pretmetā ar tyvuokim voi tuoluokim sābrim, cikom centrā beja pīdereiba zemei – Latgolys pīrūbežam.

Pādejūs godu pīaugūšuo rūbežapsardzeiba lyka eipaši viereigai pīīt ar rūbežu saisteitajom procesualajom darbeibom. Nazkod atvīgluotuos mobilitatis vareibys iz Boltkrīveju voi Krīveju stypri ītekmēja pandemeja. Izmainis turpynuojuos ari piec 2022. gods pavasara, kod Boltkrīveja attaiseja bezvizu režimu. Aizbrauce kaidu reizi, tok vaira na tai, kai agruok. I politiskais konteksts ari beja pasamainejs. Lai cik vīnuoti mes Latvejā asam, taišni Latgolā ir nūvylkts rūbežs ar Krīveju i Boltkrīveju. Ar vaļstim, kas 2022. gods 24. februarī jau otkon izsyta nu leidzsvora Eiropys rūbežus.

Pīrūbeža dzeivuotuoji vyslobuok zyna, kurus rūbežus lobuok napuorkuopt, jī izdzeivoj rūbežu kai procesu i sensori izjiut tuos jiuteibys maineibu. Rūbežapsardzeiba var radeit leluoku voi mozuoku drūseibys sajiutu, tok vaļsts rūbežs nav dūts lelums. Tuo jiuteiba ir teišā veidā saisteita ar rūbežvaļstu attīceibom sovā vydā, kas ari nūsoka tuos atvierteibys voi aizvierteibys pakuopi.

Drūseibys cena

Rūbeža sarežgeiteibu pastyprynoj rūbežrežimu maineigums. Tys nūsoka patruļu i puorbaužu intensitati i regulej pīrūbeža jūslys aizsnādzameibu uorpusnīkim. Piec 2020. godā apspīstūs protestu Boltkrīvejā ES nūsaceja vērtini sankceju pret Lukašenko režimu. Par atbiļdi sekuoja hibridkars, kurā kai īrūcs tyka instrumentalizāta migraceja. Rezultatā Latvejis-Boltkrīvejis pīrūbežā beidzamī treis godi pavadeiti uorkuortys stuovūklī i pastyprynuotys rūbežapsardzeibys režimā. Roksta publiciešonys laikā tys nūsaceits da 2024. gods 10. februara.

Vēļ 2021. gods rudinī attīksme pret migrantim nu pīrūbeža dzeivuotuoju pusis beja dreižuok atvārta: “Mums te vīns bejušais kolegs struodoj rūbežsardzē. I es smejūtīs jam soku: “Tu naved vysus paceli, pamet mums kaidu!” Lai mums ašnis pasamaina, bārni byus šmukuoki.” Tok nu 2023. gods vosorys, kad strauji pīauga rūbeža škārsuošonys mieginuojumu skaits, pīrūbeža dzeivuotuoju attīksmē pret migrantim nūsalosa pīsardzeiba. Ari bailis. I gribiešona, kab dzeive pīrūbežā atsagrīztu laikūs pyrma 2021. gods vosorys izskanis, kod iz Latvejis-Boltkrīvejis rūbeža īsaroda pyrmuos migrantu grupys. Nu tuo laika Latvejis-Boltkrīvejis sauszemis rūbežu rauga škārsuot vys vaira i vaira cylvāku. Kūpskaitā 2023. godā nūvārsti 13 863 mieginuojumi škārsuot rūbežu.[6] Migrantu vareibys ir dīzgon šaurys: ka izadūd škārsuot rūbežu i atsarast taidā stuovūklī, kas apdraud dzeiveibu, tod Latveja tevi uzjam. Tys ari attaisa ceļu patvāruma procedurai, kab pīsasaceitu biegļa statusam, kas vēļ, prūtams, nanūzeimoj tuo dabuošonu. Itaidu gadīņu 2023. godā beja 428. Cytus aizvierzej atpakaļ iz Boltkrīvejis pīrūbeža mežim i pūrim. Paguojušū zīmu brauču cauri Škaunei, kod uorā beja -24 gradi. Pīrūbeža celi beja pylni ar policejis i rūbežsardzis patruļom. Ari tamā dīnā vairuoki cylvāki tyka atturāti nu rūbežškārsuošonys mieginuojuma, zeimojās, atgrīzti Boltkrīvejis teritorejā.

Pūļu režisore Agneška Holanda sovā jaunuokajā muokslys kinā “Zaļais rūbežs” ari pīsavierš situacejai iz Boltkrīvejis rūbeža.[7] Kinā skorbai atspīgeļuots, kai Minskā īsarūn sīrīšu saime i mežā pagaisynoj vysu sev duorgū. Saimis vacuokais dāls kaidys afgaņu sīvītis ocu prīškā nūsleikst pūrā, bet jū pošu izgluob pīrūbeža dzeivuotuoja, kas sadzierdējuse paleigā saucīni. Kinys beiguos vardarbeibys māru sasnēdzs rūbežsorgs pīver acs, kab cylvāki tyktu uorā nu ituos attaiseituos rānys.

Īspiejams, taišni itaidys pīrūbeža reprezentacejis alternativys Latvejā datryukst vysvaira. Drūseibys cena teik miereita ari nazynuošonā par tū, ka Latgolys pīrūbežā izaspielej pasauļa mārūga tragedeja. Myužeigais pīrūbežs ir palics par pastuoveigu migracejis ceļa golamierki Eiropys Savīneibā ar vysu nu tuo izrītūšū dzeiveibys apdraudiejumu.

Tok kas tod eisti ir nūtics Latgolys pīrūbežā? Puor stypri myglainū izpratni, ka vaļstei  byutu juovairoj pīrūbeža dzeivuotuoju lobbyuteiba, viersrūku jiems vaļsts drūseibys vaicuojums. Globalais rūbežs īzeimiejs sovys korekcejis lokalajā dzeivis ritmā, tok naregularuo migraceja ir tik vīns nu apstuokļu, kas raksturoj Latgolys pīrūbežu. Tuos dzeivuotuoji, kurūs vydā ir lels senioru eipatsvors, tukšuošonuos i rūbežpatruļu storpā aizvoda sovys dzeivis izskaņu. Latvejis pīrūbeža jūslai, tuos dzeivuotuojim i jūs izaicynuojumim juobyut kotra Latvejis dzeivuotuoja redzis i ryupu lūkā. Jī dzeivoj myusu zemis sarežgeituokajā geografiskajā punktā.

[1] Zeile, P. (2010). Latgale un tās ļaudis. Rēzekne: Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba.

[2] Ivanovs A., Soms H. Latgales kongress arhīva dokumentos. Latvijas arhīvi, 2017. nr. 3.

[3] Said, E. W. (1994). Culture and imperialism. New York :Vintage Books

[4] Sīmanis, D. (2018). Mūris. Režisors D. Sīmanis. Latveja / Čeheja: Ego Media

[5] Ite i iz prīšku izmontuoti interveju fragmenti nu roksta autoris disertacejis “Tautas dievbijība Romas katoļu draudzēs Latgales pierobežā” (Latvejis Universitate, 2023)

[6] VRS statistika: 2023. gada 31. decembris uz valsts robežas un valsts iekšienē | Valsts robežsardze (rs.gov.lv)

[7] Holland, A. (2023). The Green Border. Režisore A. Holland. Pūleja / Fraņceja: Metro Films.

Projektu finaņsej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Par projekta saturu atbiļdeiga bīdreiba “Ascendum” i škārsteiklā žurnals “Satori”.