Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā, kura golvonuo kruojuma globuotuoja Ināra Gražule vaira pastuosteja par janvarī eipaši aktualim prīškmatim, kas saisteiti ar 1991. gods barikadem.

Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja telpys nav cīši plašys – tuo ekspoziceja, izstuožu zāle i darbinīku telpys atsarūn Preiļu kulturys nomā. Tok šaureibu preilīši izmontuojuši kai efektu, 2018. godā par gūdu vaļsts symtgadei izveidojūt minimalistisku, vīgli uztveramu i gaumeigu pamatekspoziceju “Muzeja stāsti Latvijai” par sovys apleicīnis viesturi. Taipat ar muzeja vierteibom var īpasazeit ari cytur Preiļūs – keramikys ekspoziceja īkuortuota Polikarpa Čerņavska sātā, bet Preiļu 1. pamatškolā izzynojama Preiļu nūvoda školu viesture i liduotuoja Jezupa Baško personeiba. Ināra Gražule soka, ka svareigi ir na tik saglobuot viesturiskuos līceibys, tok tuos ari popularizēt sabīdreibā. Tū muzejs rauga dareit kai ar muzejpedagogiskūs programu paleidzeibu, tai vysaidim rodūšim veidim, kai informēt cylvākus, tymā skaitā izvītojūt informaceju ari uorpus sovu telpu. Pamatekspozicejā ir ari vareiba īpazeit latgalīšu volūdu, izspielejūt prīškmatu domino spēli, kas Preiļūs kai tierga piļsātā veļteita īsapierkšonai.

Niu aktuals vaicuojums par atjaunuotū Preiļu pili – varbyut muzejs plānoj vysmoz dalieji iz tū puorsaceļt? Ināra soka, ka nav eisti kompetenta par tū runuot – piļs atjaunuošona ir Preiļu nūvoda pošvaļdeibys projekts, kas paradz konkretys darbeibys. Kluotyn vēļ – pilī naasūt sasaglobuojs nikuo nu viesturiskuo interjera. “Byutu jau cīši skaisti, ka mes tī varātu sataiseit Latvejā vīneigū ainovys muzeju. Myusu kruojumā ir daudz ainovu, kū tī varātu izlikt,” jei pasadola ar sovu ideju, kas saisteita ar Jāzepa Pīguožņa bolvu Latvejis ainovu gleznīceibā, kū Reigys i Preiļu nūvoda dūme organizej jau deveņus godus.

Tai kai Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā gastejom taišni janvarī, jūs izvēle beja vaira pastuosteit par treis prīškmatim, kas saisteiti ar 1991. gods barikadem. Ināra pastreipoj, ka kruojumā natryukst ari fotografeju, kurūs autori ir vītejī dzeivuotuoji, kas poši pīsadalejuši barikadēs, kai Gunārs Vylcāns i Valdis Trubiņš. Preilīši puorsvorā tymā laikā stuovējuši Začusolā pi televizejis tūrņa. Muzeja puorstuovi aicynoj ari vysus, kam vēļ sātā ir kaidi materiali par itū laiku, drūsai pīduovuot tūs jim. Kotru godu Preiļūs nūteik vysaiduoki pasuokumi barikažu pīmiņai. Ari itūgod teik turpynuota sadarbeiba ar školom, stuostūt bārnim i jaunīšim par atmūdys laika nūtikšonom. Taipat sevkuram interesentam daīmamys divejis izstuodis: uorā pi Preiļu kulturys noma apsaverama vidis stendizstuode “Es atmodā”, bet tīpat īšktelpuos – ekspresizstuode “Barikāžu liecību stāsts”, kurā byus eksponāti ari itymā rokstā izcaltī prīškmati.

Roberta Mūrnieka dokumentu moks

1991. gods barikažu pyrmais upers beja Roberts Mūrnieks (1952-1991) – Satiksmis ministrejis šofers, kuru nūsuove 16. janvarī pi Vacmīlgruova tylta. Mūrnieks beja dzims Preiļu pogosta Peļšūs, vuicejīs Preiļu 1. pamatškolā, tok piec 5. klasis pabeigšonys ar saimi puorsacieļs iz dzeivi Reigā. Mūrnieka pyrmajā školā apsaverama ari jam veļteita nalela ekspoziceja. Ināra Gražule stuosta, ka Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejā ir ari daudz ar Robertu Mūrnieku i juo dzymtu saisteitu fotografeju, tok itūreiz jei eipaši izceļ dokumentu moku. “Kod Mūrnieks struoduoja Satiksmis ministrejā, tī jis turēja sovys tīseibys. Itū moku muzejam izduovuoja juo saime – suokumā Mūrnieka muosa Rita tū paturēja pi seve, tod atdeve bruoļam Juram, kurs nūdeve muzejam,” skaidroj Ināra.

Zeimeite sīvai

Preiļu pusis ļauds barikadēs asūt bejuši puorstuovāti cīši kuplā skaitā. Muzeja kruojumā ir kaida eipaša zeimeite, kū 1991. gods 15. janvarī pyrma izbraukšonys iz barikadem Reigā sovai sīvai Annai pīrakstejs Juoņs Erts. Tamā jis nūruoda, ka 10 cylvāki, jū īskaitūt, nu Preiļu sīra ryupneicys byus pi televizejis tūrņa. Ināra Gražule skaidroj, ka cylvāki iz barikadem puorsvorā braukuši nu vysaiduoku organizaceju, kai jau ite nūsauktuo sīra ryupneica, Rībeņu agrofirma “Sorkonais oktobris”, Preiļu milicejis darbinīki.

Bruņuveste

Vīns nu bejušūs Preiļu milicejis darbinīku muzejam izduovuojs ari tuo trešū izcaltū prīškmatu – bruņuvesti. Tei pīderējuse Aleksandram Linkevičam, kas beja Preiļu transporta milicejis prīšknīka vītnīks. Jūs vīneiba ari pīsadalejuse barikadēs.

Galerejā Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja ekspoziceja i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv