Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Medņovys tautys noma vadeituoja Skaidreite Šaicāne itūgod jau 18. reizi organizēs apleicīnē īmeiļuotu festivalu “Ermoņiku skaņas”. Cik Skaidreite sevi pīmiņ, garmane aba ermonikys vysod ir bejušs kluotyn asūšs instruments saimē i apleicīnē, deļtuo taišni tam veļteits vierīneigais festivals, kuru pīleidzynoj pat pogosta svātkim. Sarunā ar Skaidreiti vaira par juos ceļu kulturā, “Ermoņiku skaņu” vierteibu i kulturys dzeivi mozā apleicīnē.

Tys, kū dūd, atsadūd atpakaļ

Skaidreite Šaicāne Medņovys tautys nomā dorbu suoce 2005. gods 1. septembrī. Koč i īprīšk desmit godi beja nūsturoduoti agronomis profesejā, nūsadorbuošonuos puormeišona nu tehnisku lītu iz kulturys dzeivis nūtikšonom Skaidreitei nabeja šķierslis, jo jū vysod ir pavadejuse ciļvieceiba, lobsirdeiba i organiziešonys prasmis.

“Agronomu laikūs breivpruoteigā kuortā beju komjaunīšu sekretare. Ap mani puļcējuos cylvāki. Medņovā tūlaik beja vaira nakai 100 aktivūs komjaunīšu. Cīši draudziejomēs i sasadorbuojom ari ar cytim. Tod ite beja cīši aktiva dzeive. Manī beja tei ciļvieceiba, ka tu navari ūtram pavielēt, tok vari meili palyugt: “Lyudzu, voi tu vari?” I tod vysi var! Sevkurā dorbā cylvākam ir juopasnādz ar “lyudzu”. Nivīns maņ nav atsacejs, kod ir bejušys vajadzeibys. Kotram pateik labesteiba. Tys jau maņ ir nu saimis, jo vacvacuoki bejuši labesteigi i vuiceja narunuot našmukus vuordus. Tys maņ ir svareigi, kab munā kluotbyutnī nivīns narunuotu napīdīneigus vuordus. Tū ari respektej cyti,” stuosta Skaidreite.

Ari poša Skaidreite īt nu pīcu bārnu saimis, kur vysim īvuiceits, ka “dzeivē nikas bez dorba nanūteik.” Ari niu sīvīte pareizūs uzvedeibys pīmārus rauga vuiceit jaunuokajai paaudzei.

“Ka tu gribi, kab tev apleik byutu taidi cylvāki, tod esi pats taids. Par pīmāru, kod atīt kaidi jaunīši i atsasāst iz golda, es soku: “Nā, iz golda juolīk maizeite i cytys lītys, na jau tovs dybyns.” Tys vyss ir juosoka. Asu īvuicejuse daudzim jaunīšim lītys, kurys nav īvuicejuši saimēs. Juobyut zolidim.”

Runojūt ari par seņuokim laikim Medņovā, Skaidreite stuosta, ka vēļ pyrma tautys noma vadeituojis dorba jei beja stuoduojuse ari cytur, par pīmāru, par dispečeri Lelvuordis dasu cehā “Triāls”, tok saguojs atsagrīzt dzymtajā pusē. Kolhoza laikūs ite jaunajom saimem pīškeire dzeivūkļus i vēļ deve 1500 rubļu jaunuos dzeivis vītys labīkuortuošonai, par pīmāru, sapierkūt mebelis. “Cik tys ir lels atspaids! Ka tagad itai jaunajim ītu preteimā vaļdeiba…” stuosta Skaidreite.

Tūlaik dzeive Medņovā guojuse iz augšu – dzeivuotuoji cēle ari sovys sātys. Seņuok tagadejuo Medņovys tautys noma vīta atsaroda kūrtuve. Skaidreite pīmiņ, ka 1996. godā jei i cyti dzeivuotuoji guojuši i teirejuši, puortaisejuši kūrtuvis telpys, jo cīmam beja vajadzeiga sova vīteņa, kur puļcētīs tautai. “Vys vēļ soku lelu paļdis tim, kas dareja tūs smoguokūs dorbus. Tai pi myusu 1996. godā atkluoja klubu,” atmiņuos doluos tagadejuo Medņovys tautys noma vadeituoja Skaidreite.

“Ermoņiku skaņas” – pasuokums ar dvēseli

Festivals “Ermoņiku skaņas” Medņovā ir gaideituokais goda pasuokums. Cīmā īsarūn muziki, kapelys, deju kolektivi i gosti nu tyvuoku i tuoļuoku apleicīņu Latgolā, taipoš ari nu plošuoka mārūga. Kai stuosta ilggadejuo pasuokuma organizatore Skaidreite Šaicāne, festivals vysod ir pīpiļdeits ar skaneigu muzyku, smaidim i smīklim, taipoš ari doncuošonu da reita gaismys.

Ideja par taidu festivalu Skaidreitei nav rodusēs najaušai. “Vysod myusu sātā bejuse garmoška. Mamys bruoli jau nu deveņu godu spieļuoja garmani. Vysuos ballēs, vysūs svātkūs tei tyka spieļuota. Taipoš ari mamys muosys i vactāvs spieļuoja ceitarkūkli, tok taišni tei garmoška leida cauri vysom spraugom. Var saceit, ka asu saauguse ar tū.  Padūmu laikūs garmanis beja salyktys iz cepļa i skapu augšys. Beja nūputiejušys, tok mes īsuocem tūs putekļus dzonuot. Pasaruodeja arviņ jauni muzykanti, kuri gribēja spielēt. Ari maņ ir biļde, kai sovā školys izlaidumā ar sagrīztim rullim motūs spieleju garmošku. Maņ tys tai patyka! Mes asam izauguši ar dzīsmem, garmani i ceitarkūkli” atmiņuos doluos Skaidreite.

Pyrmais garmaņu festivals Medņovā nūtics 2006. godā. Festivala pamats ir skaneigais trio – muzykanti nu Saļnovys, Malnovys i Medņovys, kuri kūpā muzicēja i beja īmontuojuši lelu meileibu no apleicejūs, taipoš ari tuoļuoku vītu.

“Vyss suocēs ar muzykantu svātkim Borkovā. Aizbraucam iz tīni pasavērt, kas i kai tī nūteik. Tok beiguos i poši nūspieliejom garmoškys tai, ka saprotom, ka juoveidoj koč kas sovs. Auditoreju pajēme na jau tik myusu muziciešona, tok ari humors! Myus nalaide paceli, jo mums beja ciļvieciskais – īdūt emoceju, pasarunuot! Tys myusūs vysūs beja īškā! Saļnova, Malnova, Medņova – kai cymds ar rūku!  Ir svareigi, kaids tu esi i atrast taidus cylvākus, rodūt kūpeigys idejis. Myusu pusis muzykantim rakstureigs ir taišni humors. Taipoš taida muziciešona, kod dzīsme aizīt klauseituojam da motu galeņu. Kod cylvāks muzicej nu sirds, jam notys nav vajadzeigys, jis pats par sevi pajam skateituoju uzmaneibu,” tai skaita Skaidreite.

Itūgod, 13. julī, festivals nūtiks jau 18. reizi. Skaidreite prīcojās, ka ir izadevs pasuokumu nūtureit taidā leiminī tik daudzi godu garumā. Jei vys vēļ pīmiņ pyrmū festivala nūtikšonu, kas bejs koč kas nazynoms – kai niu byus? Pyrmajā reizē iz skotivis tautys nomā kuope 11 garmanis spālātuoju, kurūs vydā beja kai saimis puorstuovi, pazinis i draugi, tai ari vītejī.

Niu daudzūs godu laikā pasuokums ir izaudzs tai, ka apmaklātuoji vaira nasalein Medņovys tautys nomā, deļtuo festivalam atvālāts laukums pi pogosta puorvaļdis ākys. Jau četrus godus muzykanti kuop ari iz Skaidreitis saimis veiduotys skotivis – pīkabis ar ritinim, kas izrūtuota ar zaļumim. Itūs godu laikā festivalu ir vadejuši ari tautā zynomi akteri, kai Ritvars Gailums, Juris Hiršs i Guntis Skrastiņš.

“Pasuokums sevi ir pīruodejs i tam ite ir juonūteik. Tys nav taids pliks pasuokums, tys ir pasuokums ar dvēseli. Jau suokumā beja pylnys zālis. Prūtams, beja ari vītejī – kaids nu saimis spielej, tod vysa saime īt klauseitīs. Vysi doncoj. Cytur nūteik pogostu svātki, tok Medņovā “Ermoņiku skaņas” var pīleidzynuot taidim svātkim.  Pārnajā godā festivalā beja vēļ naradzāti gosti nu Olyuksnys. Jī daguoja, apskuove i saceja: “Skaidreit, tys ir zalta vārts!”,” ar smaidu pīzeist Skaidreite.

Kultura Medņovys tautys nomā ir dzeiva

Itūšaļt Medņovā ir aptyvai 400 dzeivuotuoju, soka Skaidreite. Runojūt par kulturys dzeivi ite, kotru mienesi nūteik pa kaidam leluokam pasuokumam – godskuortu svātki, maja dzīduojumi, ražys svātki, ballis i daudz kas cyts. Kai vīna nu tyvuokūs nūtikšonu ir dramatiskūs kolektivu saīts “Draudzības čemodāns” 20. janvarī. Skaidreite cīši pastreipoj sadarbeibu vierteibu mozūs apleicīnu kolektivim, jo gasteišona cytam pi cyta ir daudzu pasuokumu pamatā.

Taipoš jei pastreipoj, ka kulturys pasuokumi ite ir labi apmeklāti. “Tautys noma greidys ir nūdruoztys nu doncuošonys,” pasasmej Skaidreite. Ka runoj par jaunīšim, tod leluokuo daļa, kai jau i vysur cytur, ir aizbraukuši iz Reigu vuiceitīs, tok svātku reizēs dzymtuo puse nateik aizmiersta. Biedeigs fakts, ka Vyduču pamatškolai, kas atsarūn Medņovys pogostā, draud aizsliegšona.

“Kultura suocās nu školu. I par myusu školu ir cīši biedeigi. Jaunīši vys sabrauc iz leluokim svātkim sātā i tod jim gribīs iz kaidu balli. Mes sareikojam, jī atīt. Pasarunojam, jo jī vysi ir izauguši munā ocu prīškā. Medņova mums ir sova meila vīta, kura ir svareiga. Es zynu, ka tai ir daudzim ite. Tī, kas ir sacāluši ite sātys, tī paliks. Ari es. Dzeivuot ite var. Niu paļdis Aldim (Ločmeļam – M.P.) nu “Kuotinim”, kas roda daudzi dorba vītys itamā pusē tim, kas grib struoduot. Laukūs ir juostruodoj, Reigā tok vysi navar saleist. Laukūs ir ari sovpateiba, ka ite pazeist cyts cytu i vysod gribīs pasarunuot. I sābris vysod atīs paleigā, ka vajag. Smejūs, ka navaru uorā pučis paravēt, jo vysu laiku ir juosavasaloj. Jau speciali nasaveru, tok taipoš pasignalej,” par dzeivi mozā cīmā stuosta tautys noma vadeituoja Skaidreite.