Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

22. janvarī Varšavā, galerejā “Retroavangarda”, atkluos muokslinīka i Rotko muzeja vadeituoja Māra Čačkys personalizstuodi “Sajiutu nūjausma” (“Sense of Feeling”), kas byus apsaverama da 31. marta. Portalam lakuga.lv Māris vaira pastuosteja kai par itū izstuodi, tai cytim sovim kai muokslinīka 2024. gods plānim.

“Muokslinīka originaluo tehnika apvīnoj grafiku i gleznīceibu. Ekspresivuos gleznys ar spylgtu, bleivu fakturu puorsteidz ar naparostu kruosu paleti, konstruejūt telpu, kas saista skateituoju i roda emocejis. Kruosu i gaismu sasaveišonys sluoņus Čačka izmontoj, kab radeitu dziļuma iluzeju. Caur itim sluonim mes īsadzilinojam muokslinīka personeigajā pasaulī, kas ir pylns ar smolkom, vuordūs natveramom niansem. Izstuodis nūsaukums “Sajiutu nūjausma” izsoka tū, kū navar apraksteit vuordūs, bet var sajust caur maņom,” roksta Varšavys izstuodis kuratore Anna Klosa.

Pats Māris Čačka nūruoda, ka izstuodis nūsaukums “Sajiutu nūjausma” ir sovā ziņā filozofiski apveits i viestej par nūjausmom, kas raksturoj tuos sajiutys, kas jam bejušys rakstureigys periodā, kod radeiti konkretī dorbi. Varšavā pamatā byus apsaverami pavysam jauni muokslinīka dorbi. “Tī puorstuov munu izteiksmi iz audakla, kai pādejūs pīcu godu laikā asu struoduojs, līkūt kūpā gleznīcyskūs i grafiskūs medeju savīnuojumu, atsluoņojūt i sluoņojūt kompozicejis i pīdūmojūt par personeigajom sajiutom, kas mani ītekmej. Tok asu atsagrīzs ari pi grafikys kompoziceju rysynuošonys iz papeira, kas varātu byut ituos izstuodis pīvīnuotuo vierteiba. Galerejā ir divejis zālis, vīnā byus taišni iz papeira drukuoti dorbi. Tys vēļ vaira paspylgtynoj rūkroksta leidzeibu – kai tū tehniski īspiejams rysynuot kai gleznīcyski grafiskajā tehnikā iz audakla, tai drupeit mozuokā formatā, izmontojūt tradicionaluos augstspīduma tehnikys īzeimis dorbā iz papeira. Tamā ir ari daži kongriva elementi, reljefdrukys īzeimis,” raksturoj Māris.

Muokslinīks stuosta, ka sovus iz audakla drukuotūs dorbus apzeimej ar divejim latiņu burtim, tai veidojūt hronologeju i dorbu atškireibys nūsaceišonys vareibu, jo kombinacejis ļaun ari cytu reizi atkuortuot tū pošu. Tok kotrys nūvylkums iz papeira itūreiz apzeimāts ar divejim ciparim. “Tys īzeimej maņ sajiutu leiminī nūzeimeigus ciparus, kas saistuos ar munu saimis lūcekļu dzimšonys godim i tamleidzeigai,” skaidroj Māris Čačka.

Itūgod Mārim paradzāta vēļ vīna izstuode Pūlejā – 1. martā tiks atkluota formata i satura ziņā vēļ leluoka izstuode Belostokys piļsātys galerejā. “Tys beja pyrmais uzaicynuojums. Piec sarunu ar pūļu sadarbeibys partnerim Belostokā maņ nagaideitai daguoja uzaicynuojums ar tim pošim voi cytim dorbim izastuodeit ari privatgalerejā Varšavā. Tys maņ kai muokslinīkam beja pagūdynuojums – paruodeit sovu daiļradi ari Pūlejis golvyspiļsātā. Prūtams, ar tim pošim dorbim pīsadaleit navarieju, jo obejis izstuodis puorsakluoj – Varšavys izstuode byus apsaverama da 31. marta.”

Latvejā itūšaļt Māra Čačkys dorbus leidz 12. februaram var apsavērt kūpeigā izstuodē ar muokslineicu Sigitu Dauguli Daugovpiļs kulturys pilī. Tok itūgod jam vēļ ir cīši daudz plānu kai myusu vaļstī, tai uorpus tuos. “Itymā godā maņ ir īplānuotys ostonis personalizstuodis. Divejis ir jau pīmynātuos Pūlejā, vēļ treis byus Leitovā – Zarasūs, Viļņā i Druskininkūs. Latvejā paradzāta izstuode julī Ventspiļs muzejā. Taipat itūgod maņ byus izstuode i rezidence Norvegejā. Tok jau pavysam dreiži, nu 12. februara, vēļ cyti muni dorbi byus apsaverami Kruoslovys kulturys nomā. Tī byus ari daži dorbi nu 2018. goda, kod pyrmūreiz publiski izguoju ar sovom lelformata (1,90 m x 1, 90 m) kompozicejom Muokslys stacejā “Dubulti”, kas tiks izstuodeiti ar pavysam jaunim, jau 2024. goda taida poša formata dorbim,” muokslinīks atkluoj sovus plānus.

Māris Čačka ir dzims 1976. godā Varakļuonūs. Dabuojs muokslys magistra gradu (2011) i pedagogejis zynuotņu doktora gradu (2009) Daugovpiļs Universitatē. Nu 2020. goda – Rotko muzeja (īprīšk – Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs) vadeituojs, pyrma tuo – programu direktors (2013–2020). Daugovpiļs Universitatis Muokslu katedrys vadeituojs (2006–2010) i programys “Datordizains” direktors (2004–2012). Voda Muokslu pedagogu apvīneibu (SIVIA) Daugovpilī. Ir Grafikys kamerys bīdrs. Sovus dorbus nu 1997. goda izstuodejs Latvejā, Boltkrīvejā, Leitovā, Italejā, Zvīdrejā, Vuocejā, Ukrainā i Pūlejā.