Dzejūļu autore: Annele Slišāne

Portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam literatis i tekstilmuokslineicys Annelis Slišānis jaunuokūs dzejūļus. Daļu nu tūs Annele skaiteja ari aizvadeitajā rudinī nūtykušajā latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga”, kurā tyka pi daleitys 1. vītys. Dzejūļūs saglobuota autoris lītuotuo Zīmeļlatgolys izlūksne.

***
apleik pūri vīn
vydā azari i stuovi
i sarunas ai Dīvu

kuo pūga
dašyuta itamā zemie
ai pīneņu zīdim es

aizlidoju kuo pyuka i
īsasieju otkon
tepat nu jauna

apleik pūra mygla
kanovuos lopsas
i aļņam rogūs sasapiņs reits

garīs cels sateits komulā
apsastuoj rudeņa saules kruosā
upes krostā
meža molā vātras lauztajūs kūkūs
i tuolejā solā

dyuksts izbroduot
dubļu ceļus izstaiguot
i daīt da seve meža vydā

da vyda
da solas muorka vydā
rudeņa rūžu smuordā i breineigā skanie

kod biernības tylti aizaugušs
i vaira napazeisti lopsas pādu
saule paver stygas i ceļus atpakaļ
i ļaun
pasaviert puori placam
i sasatikt ai sovejim
rudeņa dīnuos i
myglas vokarūs

i tod
kuo i seņuok
suns sageida rīdams kliets golā
a rudeni sateiku pi mozuo tylta
teiruma molā 

***

celi atrassi
ka īsi gostūs
car myglu kuo tuoragu
iz stuostim i čaju

aciem saules pīlītuom
verūs pasaulī
i sevī
geidūt klusuma i mīra

ai pārnejū dadzi bizē
kuo lopsa
gar rūbežim īmu
pārnejuos dūmas laižūt paceli
zam lada
kur upe skrīn

dzierdu upi zam tylta
radzu malni boltajā kruosas
kuo i vysod
kod mati audaklam
i godam nu jauna juosamat

kas vydā ir
voi es tū zynu
apleik toik bolts i malns
lobs i švaks
audaklā sapeits vuss auškā i apuškā

tuo īdu i palīku vīna
vīns ūzuls i vīns mežs
i vīna zeime ceļa molā
i tylts toik vīns
pa kuru īmūt aizīdu da dvora

prosu puorcāloja
mekleju ceļa
vuss tepat zam snīga viel guļ

*** 

suokumā nikuo nabeja

apleik palāks pasauļs
i es palāka pasaulī kleistu
nu vīnas puses iz ūtru
nazkur pa vydu
rūbežu nazynūt

kod mozuos upes palīk
par lyluom
i zaprūdu pylnuom
vusus krostus var izbrist i atīt da seve
i tod
mozuos dūmas izaruoda
pavusam lylas

plyudūs aizplyust
dūmas i nateirumi
atīt jauna dīna
ai sauli

mygla nūjauc vusus rūbežus
apleik i manī
a upe vusod pa vydu
aizvad iz dvoru

dvors smuordoj vuorietu batviņu myglā teits
dubļus sanasu da ustabas vyda
ai kalošim, gumejnīkim, veiziem i postaluom
sanasu ustabā dubļus
vuss muolā, vuss zādorklys muolā
klīdz i dzan mani iz vīgluoku pasauļa molu
kur navāga putras vuoriet
toik dabasūs smeļt 

***

aiz rūbeža dag pūrs
ilgi, jau daudzi dīnas
saules vaira myusu pusē naradz, palākā myglā vuss pasauļs
i elpa pylna palnim
saule nakust izlākuse
palykdama dīnas vydā korsti palāka i gryuta
mozguotī polagi kolstūt matuos palāki i muna uoda ari
īdu mauduot, najādzu, i muorka iudiņs kuo čajs
nakust, gar krosta molu pylns dieļu, vardivu i vabaļu

pūrs dag i nūjauc rūbežus
mes sasateikam veikalā pi maizes plauktim
torbā līki kukuļus deļ boltuo zyrga i kompetus del upes zeļču
lai naīt sadā ūgu iest

kod byus līts, kod byus līts, kur palics līts?
kam ta ituo Dīvins aizmierss myusu zemi?
kam ta ituo apleik īt?
vusa rynda kustuos, skan i murmynoj
kremplina kleituos sveidušuom padusiem, sīvas palākūs lokatūs
i palākūs kraklūs veiri, peipiem zūbūs

moksoji nateiru naudu par maizi boltejam zyrgam
i kompetim deļ upes zeļču

izīdu leidzā, setkā man saldietos zivs bez golvu
dzeivoji paša pūra molā
nūjauktajam rūbežam puori
brauci ai zyrgu puori upei pa brodu
leidzā leidakuom

pa ceļa molu īmu iz dvoru
veldzeju korstū muti ai meženīcas sosim
syurīs ryugtums lobuoks par palākū sausumu iz mieles i koklā

es teiru zivs
capu saulespuču eļļā
smuords kleist da grīstu
sasapyn pūra palnūs i dalips palīk pi kruosas

īmu iz meža pusi, garum aizslāgtajim svorim
nikod naradzātajim svorim
bosī pādi najiut akmiņu i osuos zuoles
īmu iz mežu i verūs saulē
boltā aplū palāku palnu muokiunī
pūrs dag i nastuoj, i nastuoj, dag tuo mīrīgi
kuo zynuodams sova laika
i rūbežu

boltīs zyrgs palīk palāks kuo palāki boltī polagi
i es zynu
kod palākī laiki beigsīs
boltū zyrgu vessi mauduotīs iz azaru
rādā kryumim i peiļu lygzduom