Rokstu sagataveja: Edeite Laime/portals lakuga.lv

Godu mejā sovu ūtrū, papyldynuotū i lobuotū izdavumu pīdzeivuojuse literaturzynuotnīka i literata Valentina Lukaševiča sastateituo “Latgaliešu-latviešu vārdnīca”, kurai kai apakšnūsaukumu autors dalics aili “Vīna cylvāka specvuorduojs”, īzeimojūt volūdys atbiļdeibys i vuordu izalaseišonys personeigūs vierzīņus.

Vīnkuoršeibys ceļš

Pyrmū reizi “Latgaliešu-latviešu vārdnīca” tyka izdūta 2011. godā Daugovpiļs Universitatis akademiskajā apguodā “Saule” ar poša autora, Valentina Lukaševiča, i literata, publicista i tulkuotuoja Ivara Magazeiņa prīškvuordim. Vuordineicā vydā beja ap 4000 vuordu, latgaliskūs personvuordu saroksts i 2007. godā pījimtūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu publiciejums. Valentins Lukaševičs skaidroj, ka sovulaik vajadzeiba piec taida izdavuma rodusēs, struodojūt ar studentim, vodūt lekcejis voi kaidys cytys aktivitatis. “Cylvāki praseja i praseja kaidus vuordus, saceja, voi navarātu sataiseit kaidu vīnkuoršu, parūceigu vuordineicu. Suokuma idejā maņ vuordim beja pīraksteits, nu kurīnis jī pajimti, tok golā palyku pi dūmys par vīna cylvāka – sovu – specvuorduoju. Tok tys nav kai egocentriski dūmuots, vaira nūjemūt vysus vaicuojumus par vuordu izaceļšonu,” vuordineicys ideju īskicej tuos autors. Laikā, kod pyrmū reizi tyka gataveita Lukaševiča vuordineica, Rēzeknis Tehnologeju akademeja (tūlaik Rēzeknis Augstškola) struoduoja pi “Latgolys lingvoteritorialuos vuordineicys” (2012), kas ir fundamentals, akademiskys izdavums, aiz kuo Valentina Lukaševiča izalaseišona bejuse īt cytu – vīnkuoršys vuordineicys – ceļu. “Kai vuordineicys prīškvuordā rokstu, varbyut pat par daudzi vīnkuoršs izdavums. Ka jimt vysu amplitudu ar vuordineicom, kaidys asu redziejs, tod itei ir poša sprostuokuo,” nūsmej autors, sokūt, ka vuordineicu var saleidzynuot ar iedīni, tehniku voi cytom lītom, kas var byut kai sarežgeitys, tok i vīnkuoršys. “Daudzūs gadīņūs tuo sarežgeituo nimoz tai i navajag. Ari es golā izaškieršonys momentā nūsagrīžu iz vīnkuoršeibys pusi. Tī ir vuordi, kurus es pats lītoju runā voi rokstūs, asu dzierdiejs, vaira voi mozuok izmontoju ari sovā leksikā, vuordi, kas maņ aktuali,” stuosta Valentins Lukaševičs.

2024. gods suocīs ar vuordineicys jaunu, ūtrū – lobuotū i papyldynuotū – izdavumu, kuru sagatavejuse SIA “Cymuss”. Niu vuordineicā vydā ir jau ap 4200 vuordu, taipat kai īprīšk puorskaitomi latgalīšu rokstu volūdys nūsacejumi i latgaliskūs personvuordu i tūs hipokoristiku (saeisynuotūs verseju) saroksts, tok jaunums ir publicātais Latgolys piļsātu, nūvodu, pogostu i dzeivuotuoju nūsaukumu saroksts. Ka saleidzynuotu vuordu sarokstu obeju izdavumu vydā, vuordineicys autors soka, ka izdavumi atsaškir – kluotyn guojušs vaira par 200 vuordu, tok kaidu 20–30 vuordu ir nūjimts, daļa lobuoti i precizāti. Valentins Lukaševičs stuosta, ka izdavumam itūreiz bejuši diveji redaktori – žurnaliste, gruomotu redaktore Maruta Latkovska i reizē vuordineicys izdeviejs Artis Logins, kurī īguļdejuši daudzi dorba i laika vuordu preciziešonā. “Lels paļdis juosoka vuordineicys redaktorei Marutai Latkovskai, kura sovā entuziasmā i perfekcionismā vuordu sarokstu cik ilgi lobuoja. Taipat Marutys ideja beja ari dalikt kluotyn sadaļu, kurā kotrys pats var daraksteit vuordus, papyldynuot leksiku,” stuosta autors. Vuodineicys beiguos ir daīmamys puora puslopys itai idejai. Tī prīškā vuordu raksteituoju īdviesmei jau ir taidi vuordi kai “atguoļs – atkusnis”, “skryustāgi – skrūvspīles”, “stucinēt – klauvēt” i cyti. Izdavumam saglobuots parūceigais kuldys formats, kuru jaunā dizainā puorvārtuse maketātuoja Zane Vucena, tok skaiteituoji aicynuoti nanūsabeit, ka jaunuo vuordineica ar vairuok vuordu saīt drupeit plonuoka par vacū ar mozuoku kruojumu, kam tys, kai soka autors, ir iz papeira bīzuma riekina.

Volūda kai piersta atstpīdums. Volūda kai putyns ar divejim spuornim

Kai nūruoda vuordineicys autors, varūt jau leidzeigi sataiseit ari vuordineicys, kuruos byutu ap 30 tyukstūšom vuordu, tok latgalīšu-latvīšu vuordineicys gadīnī lela daļa itaidu vuordu byutu viņ puorskanis, par pīmāru, “prīde – priede”. “Itymā izdavumā ir taidi vuordi, kuri ar koč kū byutiski atsaškir latvīšu literarajā i latgalīšu volūdā, nazkas saknē pasamaina, nūzeimēs. Tī vuordi ir svareigi. Ap 4000 vuordu ir vysā daudzi, lai varātu saceit, ka tei ir na viņ muna sovpateiguo leksika, tok ari latgalīšu sovpateiguo leksika,” stuosta Valentins Lukaševičs. Taipat jis nūruoda, ka leluos vuordineicys vaira nūdar tulkuotuojim, filologim, školuotuojim, tim, kuri struodoj ar volūdu profesionali, tok kasdīnys dzeivē Lukaševičs byutu prīceigs, ka itaidu mozū variantu ļauds Latgolā varātu izmontuot sakūptuokys volūdys veiduošonā. “Tys byutu breineigi, tok, saprūtams, ka nasagrib saceit, ka taišni taids voi itaids vuords ir juolītoj. Latvīšu volūdā mums ir vysā lela lingvistiskuo breiveiba – tu navari sameit vītom dativu i akuzativu, tok sintakse, vuordu izalaseišona vaira voi mozuok ir kotra poša dareišona. Volūda sovā veidā ari ir kai piersta atspīdums – individuala,” soka vuordineicys autors, papyldynojūt, ka lobuo viests ir tei, ka latgalīšu volūdā ir vēļ sasaglobuojuse taida daudzveideiba, kaidys vaira nav cytuos volūduos, kuru vydā ari latvīšu literaruo volūda.

“Nu vīnys pusis itys šurum-burums, kas mums latgalīšu volūdā ir apleik, ar ap 60 izlūkšņu, var kaidam patikt voi napatikt, tok nu ūtrys pusis volūda vēļ nav tai standartizāta. Tū byušonu vysaidai latgalīšu volūdā var satikt naviņ vacuos gruomotuos voi periodikā, bet, par pīmāru, vēļ ari dzeivē – cik daudzi puorsteigumu var sadzierdēt, braucūt nazkur mozā autobuseņā i klausūtīs, kū runoj ļauds,” sacynoj Lukaševičs.

Jis vēļreiz nūruoda, ka “Latgaliešu-latviešu vārdnīcā” apkūpuoti vuordi, kuri ir juo poša runā i raksteibā, atsazeistūt, ka vydā ir ari taidi, kas pošam vys napateik. “Taidi, par pīmāru, ir vysi “dalinīki” i “ailinīki”, tok tys nanūzeimoj, ka maņ napatyktu ari ļauds, kuri tūs vuordus lītoj. Kotram sovys patikšonys taipat kai iesšonā – cytam nagaršuos bīzpīns ar kriejumu voi kopejs, a cytam ruodeisīs cīši gords,” nūsoka autors, nūruodūt, ka jam ar vuordineicu gribīs ļaudim dūt ari sova veida pyrmū impulsu – padzilinuotys zynuošonys par vuordu izaceļšonu juomeklejūt cytuos vuordineicuos, tok itys ir kai pamata variants, ar kurū suokt i piečuok meklēt vaira.

Tys, kū Valentins Lukaševičs sarunā ar portalu lakuga.lv nūruoda, dūmojūt par vieršonūs iz prīšku, dreižuok niu asūt izaicynuojums ap vuordu pareizu izrunu. Jis nūruoda, ka nu koč kod otkon piec kaida laika byus trešais papyldynuotais vuordineicys izdavums, tod prīškvuords byušūt veļteits itai temai.

“Piec vuordineicys izdūšonys es suoku just, ka daudzi cylvāki, ari poši latgalīši, vaira nazyna, kai pareizi izrunoj skanis latgaliski, par pīmāru, ka skaņom pyrma burtu “e”, “i” i tūs atlasynuojumu, juobyut meikstom,” jis soka, nūruodūt vuorda “veikals” pīmāru – obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos tū roksta vīnaidi, tok latgaliski “v” juoizrunojūt meiksti.

“Ir otrografeja – tys, kai tu roksti –, tok ir ari ortoepeja – kai izrunoj skanis. Portals lakuga.lv niu nūdarbeibuos stuosta par 10 idejom lobuokai raksteišonai, bet ruodīs, ka vajadzātu nazkū leidzeigu ari pareizai runai. Tū pošu meikstū “v” vuordā “veikals” niu dzieržu reši. Leidzeigi ar lauztajom intonacejom – daudzim, ari maņ pošam, tuos pagaisušys, bet Zīmeļlatgolā – Baļtinovā, Viļakā, Bolvūs, Ruguojūs i cytuos vītuos – vēļ ir styprys. Ortografeja i ortoepeja ir kai putyns ar divejim spuornim! Mes rokstom vuordu “bruoli”, tok cylvāks, nazynuodams lykumsakareibys, tai cīti i izrunoj,” bažeigs ir Lukaševičs, nūsokūt, ka drūsai viņ trešajā izdavumā atsavadeis nu personvuordu i tūs saeisynuojumu publiciešonys, bet tuo vītā eistyn daliks informaceju par pareizu vuordu izrunuošonu.

Ordineits trešuos paaudzis sātai

Sarunā Valentins Lukaševičs pīsauce vuordus, kas jam napateik, tok preteimā ir vaicuojums, voi ir kaids nu vysu četru tyukstūšu vuordu, kurs pateik vysu vaira? Autoram tuoli piec atsaceišonys nav juomeklej, jo taids vuords asūt “ceidari – koncentriski riņķīši uz ūdens virsmas”. Jis itū vuordu sadzierdiejs folklorys i dialektologejis ekspedicejā, tok niu vaira naatguodojūt Aulejis voi Bukmuižys pusē. “Tys taids muns poša atrodums i koč kai nagaideiti aizguojs tautuos. Tū pasaceja vīna vaca kuņdze. Vuordu pat par reizi nasaprotu, puorvaicuoju. Ari volūdā var prīcuotīs par atrodumim i, kod es itū vuordu izdzierdieju, saprotu, ka cīši lobs atrodums!” nūsaprīcoj Valentins Lukaševičs. Jis nūruoda, ka tī atrodumi var byut vysaidi – varbyut vuords ir viņ vīna cīma voi pat vīnys saimis vuords, kaids cīši aizmiersts, varbyut pats cylvāks izdūmuojs, nu dzeda dzierdiejs – variantu cīši daudzi. “Pasaulī volūduos ir taidi vuordi, kurus navar izskaidruot voi puorlikt cytuos ar vīnu vuordu, vajag vasala teikuma. Tei i ir volūdys sovpateiba. Taids vuords ir tī “ceidari”. Iz ausi labi skaņ i ir aizguojs tautuos,” sacynoj Lukaševičs. Vuords “ceidari” īmyužynuots kai sovulaik publicāta video raidejuma, tai i niu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” Reigys latgalīšu folklorys kūpys “Ceidari” nūsaukumā.

Sarunys nūslāgumā vuordineicys autors viņ ironiski nūsoka, ka myusu laikūs gryuts aizabyldynuot ari ar argumentim par vītejūs ļaužu runu kaidu vuordu lītuojumā, kū reizi nu reizis var dzierdēt voi skaiteit kaidu volūdys aktivistu sarunu vydā. “Cylvāku mobilitate niu ir cik miļzeiga, ka reši kur var atrast cylvākus, kuri kaidā vītā dzeivoj trešajā voi kur nu vēļ catūrtajā paaudzē. Niu jau vaira nav tī laiki, vītejī pasamaina, daudzi ībraucieju. Ari tagad Latgolā daudzi brauc paceli, tok cyti ībrauc dzeivuot. Vajadzātu pi taidys sātys, kur cylvāks vīnā vītā treis paaudzēs dzeivoj, kaidu ordineiti voi zeimi dalikt, ka tei ir eipaša vīta!” nūsoka Valentins Lukaševičs.