Roksta autors: Arņs Slobožanins, viesturnīks

1912. godā Latgola beja Krīvejis imperejis sastuovā. Piec 1905. goda revolucejis mieginuojuma imperejā beja suokušuos liberalys politiskys puormainis, vys tik cara vaļdeiba raudzeja saglobuot varu i borgi vērsēs pret sevkuru, kurs propogandēja varai navālamys idejis. 

Latgolā jau kaidu laiku turpynuojuos nacionaluo atmūda. Formali beja atļauts latvyski i latgaliski izdūt gruomotys i gazetys, bet tūs saturs tyka kontrolāts. Ka beja aizdūmys, ka izdavumā nūdrukuots kas pretvaļstisks, izdeviejam draudēja napatikšonys nu cenzora i varēja daīt stuotīs tīsys prīškā i pat tikt cītumā.

Tai nūtyka ari ar Latvejis kooperacejis kusteibys^[1] pamatlicieju, 1905. gods Krīvejis revolucejis mieginuojuma dalinīku, gruomotu izdevieju i politiki Vili Siliņu (1874—1935)^[2]. 1912. godā, lai popularizātu kooperacejis idejis, jis beja izdevs Dr. H. Millera gruomotu “Šķiru cīņas teorija un neitralitātes princips patērētāju kooperācijā.^[3]” Dūmojams, gruomotys saturs voi pats Siliņš kaidam napatyka, i partū tyka ziņuots varys īstuodem. Vysdreižuok, vara skaiteja, ka gruomota sludynoj tai naideigu ideologeju. Līta aizguoja da tīsai. Siliņam draudēja reals cītumsūds. 

Kab izagrūzeitu nu napatikšonu i varātu apmuoneit Krīvejis imperejis tīsu, dabuot attaisnuošonu voi lītys izbeigšonu, diveji Latgolys konspiratori – pats vaineigais V. Siliņš i publicists, nuokušais Latvejis Satversmis Sapuļcis dalinīks Jezups Kindzuļs (1883–1941) – lyudze sovpateigu paleidzeibu Siliņa lobam draugam Juoņam Plīkšānam-Raiņam (1865–1929). Par puišu draudzeibu līcynoj Raiņa atmiņu pīroksti, kurūs jis bīži pīmiņ Siliņu. Pīmāram, ir raksteits, ka Siliņš beja tys cylvāks, kurs Raini nu Greivys Kalkūnu stacejis pavadeja iz Šveici 1906. gods 1. janvarī.^[4] Siliņa gluobšonys plana īceri var izlaseit viestulē, kū tūlaik 29 godus vacais J. Kindzuļs rakstejs i aizsyutejs Raiņam iz Šveici 1912. gods 23. julī. Viestulis originals atsarūn Rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojumā. Kolekcejis nūsaukums “Rainis”. Materiala veids – korespondence: Raiņa apkūpuoti materiali vuoceņūs ar uzrokstu “Latgale” – Latgales inteliģentu (V. Rubuļa, J. Kindzuļa un Fr. Kempa vēstules un 5 laikrakstu izgriezumi). Topografiskais apzeimiejums Rai K304/1-17.

Viestule suokta raksteit Hoftenbergā (pi Dvinskys)^[5] , bet beigta raksteit Kruoslovā. Raksteita ar malnu tinti rūkrokstā iz četrom lopom. Lopu izmārs 21,5×13,5 cm. Viestulis īvodā Kindzuļs aproksta vyspuorejū rakstnīceibys stuovūkli Latgolā i tod viestulis nūslāgumā pīsavierš Siliņa problemom. Zamuok losomajam viestulis teksta fragmentam izlobuotys acimradzamys puorsaraksteišonuos klaidys i cyti teksta defekti, teksts dalieji pīlāguots myusu dīnu latgalīšu ortografejai. Tok ir saglobuots autora raksteibys styls, interpunkcejis i volūdys sovpatneibys.

 [..] Jums, ceru byus zynoms kaida nalaime apdraud W.S. par gruomotys izdūšonu, kuru konfiscēja – redzīs nūsaukums: “Patērētāju bīdreibas un šķiru cīņa.” Kai izdevējam jam daīs par šū atbildēt. Tulkuotuojus kungs S. nagrib īpeit šamā darīšonā. Jo nabyutu cytaidas izejas, daīs atbildēt pošam. Tīsa, cerams, attaisnuos, bet napateikama poša pa sevim 2-3-4 godu volkuošonuos pa tīsom. Tei moksoj daudz veseleibas un nervu. Kai zynat S. un bez tuo navar pasateikt ar sevišķu veseleibu, jo nervas viņam stipri sabūjuotas. Bet var gadētīs, ka pat naattaisnuos un var nūtīsuot uz puora mienešim tupēšonas. Kai vīnā, tai ūtrā gadiejumā byutu vielejams atrast kaidu cytu izeju, lai taids īvāruojams struodnīks arī tuoļuok spātu struoduot cytim par lobu. Cik zynoms pa krīvu lykumim par mineitū gruomotu tīsas prīkšā atbild tulkuotuojs voi autors, ja teik izdūts viņu vuords. Voj jius navarātu nu latvīšu emigracejas vyda sameklēt taidu kungu, kurš varātu pajemt šū lītu uz sovas atbildības? Tys varātu teikt, ka viņš ir tys tulkuotuojs. Bez šaubom nu tuo kunga puses tys byutu lels nūpalns, jo caur tū kungs S. varātu bez puortraukšonys turpynuot sovu sekmeigu dorbu. Tik tys caur nūžāluojumu byutu juodora dreižuok, jo jau tyvojās pādejīs termiņš, kod byus atļauts aizruodēt tulkuotuoja vuordu. Uz reizi S. nikai navarēja puorlīcynuot, ka viņš nūkrateitu atbildeibu nu sova kokla, bet tagad arī viņš uz tū pusi. Taču te vajag īvāruot cytus uorejus apstuokļus… Ir gon cerības, ka “Vaineigais” byus attaisnots, jo gruomota puortulkuota poļu volūdā un bez kaidim traucējumim teik izplateita. Kas pajemtu uz sevi vainu, tys ar varātu, cerams, attaisnuot tīsys prīkšā caur advokatu, pats nabraucūt, lai gon tei līta vel nav galeigi skaidra munuos acīs. Naudas izdavumus, saprūtama līta, pajems uz sevi eistais vaineigais. Munu laipnū lyugšonu uz jums paziņuot uz Randeni, kaidas jiusu dūmas šajā lītā, voj ari sameklēt vajadzeigu cylvāku, ka tys jemtu uz sevis atbildeibu. [..] ^[6]

Plans beja vīnkuoršs – kaids emigracejā asūšs latvīts, kurs naplānuoja atsagrīzt dzimtinē, atsyuteitu viestuli, kur maluotu, ka ir gruomotys tulkuotuojs. Itū viestuli kai pīruodejumu tod Siliņš ar advokatu paleidzeibu īsnāgtu tīsai ar cereibu tikt attaisnuotam. Vyltus vaineigais tod tyktu aizmugoriski nūtīsuots, bet tai kai atsarostu cytā vaļstī, nikaidu realu struopi navarātu sajimt.

Dūmojams, Kindzuļs i Siliņš beja sovā storpā pazeistami voi pat lobi draugi. Nu viestulis izrīt, ka ideja par “vyltus vaineigū” īt na nu poša Siliņa, bet Kindzuļa voi vēļ kaidu cytu cylvāku, kuri izdūmuojuši, kai Siliņa problemys ar lykumu atrysynuot. 

Siliņš suokumā pretuojīs taidam planam, bet beiguos pīkrits, ka Kindzuļs raksteitu sovpateigū lyugumu Raiņam. Konspiratori ari nūsadrūsynuojuši pret gadīni, ka viestule tyktu varys īstuožu rūkuos – viestulē nav mynāts Siliņa vuords, bet tik iniciali. Ari gruomotys nūsaukums, īspiejams, apzynuoti nav mynāts precizi. Kindzuļs vysdreižuok ari uzajiems itū viestuli syuteit pats, skaitūt, ka byus mozuoks rysks, ka tū kaids puorbaudeis. Nivīnā viesturis olūtā nav ziņu, ka Siliņš byutu nūtīsuots voi sajiems kaidu cytu struopi par mynātuos gruomotys izdūšonu. Siliņa biografejā ir mynāta gruomotys izdūšona^[7], bet problemys ar lykumu gruomotys sakarā nav pīmynātys.  Tymā pat laikā nav apstyprynuojuma, ka Rainis byutu taidu “vyltus vaineigū” sarunuojs voi uzajiems pats i tīsa apmuoneita. Īspiejams, ka ituos lītys materiali atrūnami Vitebskys voi kaidā Krīvejis viesturis arhivā. Tai kai viestule beja veiksmeigi tykuse pi Raiņa, moz tycams, ka kaids jū byutu īprīšk attaisejs i puorbaudejs. Vēļ sacynoms, ka Rainis labi saprota latgalīšu volūdu – viestule raksteita latgaliski. Dūmojams, Siliņš beja principals i gūdeigs cylvāks. Nav gribiejs nūdūt gruomotys eistū tulkuotuoju i suokumā nav gribiejs īsasaisteit nikaiduos avanturuos i konspiracejuos, bet acimradzūt veseleibys deļ pīkrits. Viereibu viestulē pīsaista eipatnejuo, acim radzami tymā laikā nikai nanormātuo i nakonsekventi lītuotuo latgalīšu ortografeja. Pīmāram, nervas viņam stipri sabūjuotas (nervi stypri sabūjuoti). 

Vysi treis rokstā pīmynātī ir īvāruojami ar Latgolu saisteiti cylvāki. Rainis i Kindzuļs^[8] piečuok bejuši Latvejis Satversmis Sapuļcis lūcekli. Siliņš^[9] beja Latvejis Pagaidu nacionaluos padūmis lūceklis. Cyta storpā, piec Pyrmuo pasauļa kara Siliņš nūpierka sova drauga Raiņa bierneibys sātu – Randenis muižu, kura ir Daugovys krostā pi Daugovpiļs. Muižā jis pavadeja sovys dzeivis pādejūs godus.

^[1] Kooperaceja ir cylvāku saimnīcyskuo kūpdarbeiba. Kooperacejis golvonais mierkis ir vysaidi saimnīcyskī lobumi, kū nu leidza dorbuošonuos kooperativā daboj kotrys kooperativa bīdrys, izmontojūt kooperativa snāgtūs pakolpuojumus i kūpeigim spākim saguoduotuos iespiejis. Kooperativs pīdar tuo bīdrim i struodoj bīdru interesēs.

^[2] Vilis Siliņš taipat kai Juoņs Plīkšāns- Rainis 1905. godā politiskuos vojuošonys deļ beja spīsts emigrēt. Siliņš emigracejis laiku pavedeja Suomejā, Šveicē i Fraņcejā.

^[3] Krengelis, Fr. “Viļa Siliņa kooperatīvās darbības jubileja”, Kopdarbība. Nr 9. 1926. (periodika.lv)

^[4] Cīrule, A. “Rainis un vilcieni”, Raiņa atmiņas. (memorialiemuzeji.lv)

^[5] Tagadejais Kraujis cīms Augšdaugovys nūvodā, natuoli nu Daugovpiļs.

^[6] Materiali nu Rakstnīceibys i muzykys muzeja kruojuma

^[7] Krengelis, Fr. “Viļa Siliņa kooperatīvās darbības jubileja”, Kopdarbība. Nr 9. 1926. (periodika.lv)

^[8] Kindzuļs beja īvālāts nu Latvejis Zemnīku partejis. Rainis nu Latvejis socialdemokratiskuos struodnīku partejis.

^[9] Vilis Siliņš. Latgales dati. https://latgalesdati.du.lv/persona/715