Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūgod februara pyrmū pusi var saukt par Meteņu voi kai Latgolā īrosts – Aizgavieņa – laiku, kurā svietej kai tradicionalūs svātkus i simbolisku zīmys golu, tai i Aizgavieni kristeigajā tradicejā i gavieņa suokumu. Nedelis kulturys pīdzeivuošonai šūreiz Ludzys nūvoda Pušmucovys pogosta bibliotekys vadeituojis Ilgys Bazilevičys (Baziļevičys) īsacejumi i ari aicynuojums Aizgavieņa svieteišonai.

Tyvuokuo Aizgavieņa svieteišona

Tai kai 13. februarī Latgolā svietej Aizgavieni, aicynoju izzynuot tradicejis, kas saisteitys ir godskuortu svātkim. Aizgavieņs ir pavasara gaideišonys svātki i tūs vajag svieteit ļusteigi – daudzi smītīs, dzīduot, doncuot, daudzi ēst, pādejū reizi nūīt čyguonūs, laistīs nu kolna, braukt tuoli gostūs, kai ari dūmuot par tuolim plānim, lai byutu veiksmeigs jaunais ražys gods i vyss īsadūtu i pīsapiļdeitu. Vaicojit sev tyvuokū Aizgavieņa (Meteņu) svieteišonu voi 13. februarī 16.30 stuņdēs aicynoju iz Pušmucovu, kur byus zīmys prīcu baudeišona iz kolna, dzīsmis i rūtalis ar etnografiskū ansambli “Olūti”, kai ari piečuok sylts čajs i blīni Pušmucovys kulturys nomā. Asat vasali i laimeigi i lai svieteigs klusais gavieņa laiks!

Muoksla muzejā

Ka gribīs nazkū mīreiguoku nakai laisšonuos nu kolna, tod muokslys pīdzeivuojumā īsoku nūīt voi nūbraukt iz Latgolys Kulturviesturis muzeju. Tī itūnedeļ, 14. februarī, tiks atkluota muokslineicys Jolantys Jonikānis izstuode “Grafīts”, kū muokslineica taisejuse, bolstūtīts iz garu godu pīredzi grafita zeimuļa kai tehniskuo izteiksmis leidzekļa lītuošonā i īsadasmojūt nu tuo monohromuo asketisma vareibu. Bet vēļ da 17. februara var īspēt apsavērt muokslinīkim – 2024. godā opolūs voi pusopolūs dzimšonys dīnu jubilarim – veļteitū izstuodi, kurā radzami dorbi nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma. Izstuode, kurā apsaverami Osvalda Zvejsaļnīka, Helēnys Svilānis-Kuzminys, Gertrudis Zeilis, Anatolija Zelča, Franciska Varslavāna, Vitālija Kalvāna i daudzu cytu dorbi, ļaus tyvuok īpazeit Latgolys muokslinīkus, baudeit jūs izteiksmeigū dūmu liduojumu, kai ari dabuot prīcu sovai dvēselei.

Izbaudeit zīmu Zīmeļlatgolā

Tai kai poša piec dobys asu cīši kusteiga i azartiska, mani aizraun puorguojīni i ekskursejis, kas dūd vareibu padareit plotuoku apvuorsni i munys zynuošonys par Latvejis i Latgolys kulturviesturi. Jau deveitū godu Bolvu i Ludzys nūvoda turysma specialisti i uzjiemieji sagatavejuši breivdīnu pīduovuojumu vysai saimei “Izbaudi ziemu Zīmeļlatgolā”, kas nūtiks 17. i 18. februarī Bolvu, Viļakys, Baļtinovys i Kuorsovys apleicīnē. Nu vysu nūtikšonu jo eipaši īsoku puorguojīni “Vaco pilskalnu šodienas elpa” Baļtinovys pogostā svātdiņ, 18. februarī nu 9.30 da 13.00 pa dīnu. Puorguojīņs, kas byus ap 10 kilometru gars, teik plānuots ar spēlis elementim i paradzāts maršrutā Svātyunis azars–Jorzona–Keiseļova–Zvonu kolni–Kolnumeži–zemeņu audzātuoji Dupurovys cīmā–Uobeļovys īlys suokumi–Greizī kolni–Svātais kolns–Svātyunis azars. Pušdīņu pauzei (juopajem leidza 2 eiro) zemeņu audzātuoju Raču saime byus pasaryupējuse par čaju, zemeņu zapti i boltmaizi.

Pagaist gruomotu pasaulī

Tok, ka kaidu vysā nainteresej nikur braukt voi pīsadaleit i gribīs palikt sātā, vysod var pagaist gruomotu pasaulī, kas nu mane kai bibliotekaris byutu taids cīši īrosts īsacejums. Itūreiz īsoku paskaiteit jaunuokūs izdavumus latgaliski – “Tāvu zemis kalendaru” 2024. godam, jaunuokū literaturys almanahu “Olūts”, aizceļuot iz Dīnavydlatgolu Valentina Lukaševiča “Dīnvydlatgolys stuostūs” voi īsavērt tuo paša autora jaunajā latgalīšu–latvīšu vuordineicys izdavumā – varbyut atrassit kaidu paseņ aizmierstu vuordu, kū sovulaik sacejuse i jiusu baba! Ka nasagryb gruomotu, tod īsoku skaiteit portalu lakuga.lv, tī vysod var atrast daudzi jauna i interesanta. Pošai vīns nu pādejūs atkluojumu i īprīcynuojumu ir elektroniski daīmamuo gruomota bārnim “Jāšus cauri poļu Inflantijai jeb ceļojums ar Gustavu Manteifelu”, kurā aizraunūši, vīglā volūdā i saprūtami pīraksteits par Latgolys viesturi.