Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Varātu saceit, ka muzyka latgaliski vaira nav nikaids jaunums, niu ir gona daudz muziku, kuri sovys dzīsmis īroksta taišni latgalīšu volūdā. Tok varbyut muzyka latgaliski ir pošsprūtama paruodeiba tik pošu latgalīšu vydā? Varbyut cytu latvīšu, puornūvadnīku, vydā muzyka latgaliski vys tik ir nazkas eksotisks? Kab rostu drupeit plotuoku izpratni, partū cik bīži muzyku latgaliski publiski var dzierdēt ari uorpus Latgolys teritorejis, portals lakuga.lv apvaicuoja vairuokys Latvejā zynomys radeju stacejis, taipat aizdeve puors vaicuojumus ari pošim muzikim.

Kai jau īvodā mynāts, teoretiski varātu izdareit sacynuojumu, ka muzyka latgaliski pošu latgalīšu vydā ir pošsaprūtama paruodeiba. Vys tik – cik bīži dzīsmis latgaliski var dzierdēt ari vysā Latvejā skanūšūs radeju viļņūs? Sasazynuojom ar Latvejis Radeju, “Radio Skonto” i “Radio StarFM”.

Latvejis Radejis (LR) puorstuove Liene Pālēna pastuosteja, ka vysūs LR kanalūs skaņ muzyka latgaliski. Jei paskaidruoja, ka LR ir muzykys fonoteka, kurys arhivā ir aptyvai 3500 dzīšmu latgaliski. Latvejis Radejis pyrmuo kanala raidejumā “Kolnasāta”, kas klauseituojim teik puorraideits kotru sastdīni drupeit piec 18.00 stuņžu, parosti izskaņ vairuoki skaņdorbi latgaliski. 2023. goda laikā Latvejis Radejis 2. kanalā dzīsmis latgaliski ir izskanējušys 1882 reizis. Taipat muzyka latgaliski skaņ ari Latvejis Radejis 3. kanala raidejumā “Etnovēstis”, kod ir stuosts par kaidu nūtikšonu voi albumu. Muzyka latgaliski cytureiz īsaskaņ ari radejis koncertūs “Rupjmaizes kārtojums”. Te Latvejis Radejis 1. kanala muzykys redaktors Girts Bišs nūruoda, ka atseviški muziki sovus latgaliski īraksteitūs dorbus īskaņoj ari latvīšu literarajā volūdā, deļtuo tūs ir vīgļuok integrēt programā. Sovpus Latvejis Radejis catūrtajā kanalā dzīsmis latgaliski izskaņ videji 4–5 reizis nedeļā.                                                                                                                                        

Latvejis Radejis 5. kanala muzykys redaktors Uldis Cīrulis stuosta, ka niu LR5 eterā ir vairuokys dzīsmis, kas atsarūn aktivā rotacejā, prūti, regulari skaņ eterā. “LR5 klauseituoji nūteikti ir pamanejuši taidus izpiļdeituojus kai repere Ūga i grupa “Latgalīšu reps”, LR5 eterā latgalīšu muzyka izskaņ vysmoz puors reižu dīnā,” tai Uldis Cīrulis.

Vaicuoju, voi izjamūt nacenzātu leksiku i dzīšmu garuma īrūbežuojumu, maksimali četrys minutys, ir vēļ kaidi praktiski nūsacejumi, kuri muzikim byutu juojem vārā, īsnādzūt dzīsmis radeju formatam. “Ari dzīsmis garums viers četru minutu nabyus īmeslis, deļkuo kaida dzīsme navarātu skanēt LR2 eterā. Reši sastūpams, tok vīns nu īmesļu ir nakvalitativa izpiļdejuma i tehniskuo kvalitate, mums ir bejušys puors reizis, kod cylvāks sātys apstuokļūs iz sintezatora ir īspieliejs i napīmāruotā mikrofonā īdzīduojs dzīsmi, kas piec žanra varātu pretendēt iz kasdīnys lītuojumu eterā, tei bīžuok ir šlagermuzyka, rešuok popmuzyka,” tai LR2 muzykys redaktors Roberts Buivids.

Vaicuoju ari, cik bīži poši latgalīšu muziki īsyuta sovys dzīsmis. Iz tū LR2 muzykys redaktors Roberts Buivids atbiļdēja, ka vārojama tendence, ka muziki pādejā laikā arviņ rešuok īsnādz dzīsmis radejai. Īspiejams, tam par pamatu ir cytys platformys, kuruos var publicēt muzyku – straumiešonys vītnis, YouTube i tt.. “Juopīzeist, ka popularuos muzykys puorstuovi ir čakluoki īrokstu īsnīdzieji, tam par īmesli var byut lobuoka izpratne par muzykys industreju voi ari vareiba nūolguot publicitatis cylvāku, kurs roksta i izsyuta presis relīzis, dzīsmis, saitis, kuruos var lejupīluodēt dzīsmis i tt.,” skaidroj Buivids.

Roberts Buivids ir ari vīns nu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” žurejis dalinīku: “Cytkuort es ar patīsu izbreinu verūs iz bolvai dasaceitim muzikim – daudzus nu jūs es nazynu, ari par cytu zynomū izpiļdeituoju jaunumim dazynoju viņ nu “Boņuka” dorba veidlopys.

Taiduos šaļtīs maņ eistyn rūnās vaicuojums – kai itī muziki grib tikt pi sova klauseituoja, ka navar pat atrast Latvejā popularuokuos radejis stacejis e-postu, iz kuru nūsyuteit sovu dzīsmi?”

Portals lakuga.lv sasazynuoja ari popularuos muzykys radeju “Radio StarFM”. Tuos puorstuove Jekaterina Karabeško skaidroj, ka “StarFM” eterā teik pījimtys dzīsmis bez nacenzātys leksikys, tom ir juobyut lobā tehniskā kvalitatē, īraksteitom profesionalā studejā, taipat ari juoatbiļst “StarFM” formatam, prūti – hot AC aba adult contemporary music, kū varātu tulkuot kai myusu dīnu muzyka pīaugušajim.

Jekaterina ari skaidroj, ka poši latgalīši nav dyžan aktivi iz dzīšmu īsyuteišonu, tok pastreipoj, ka grupa “Bez PVN” ir jūs lobi draugi. “StarFM” eterā ir septenis dzīsmis nu grupys “BezPVN”, divejis nu grupys “Latgalīšu reps”, divejis nu “Borowa MC” i vīna nu grupys “Dabasu Durovys”, kotra dzīsme eterā videji ir atskaņuota 300 reižu.

“Radio Skonto” puorstuovs Valdis Melderis pastreipoj, ka itūšaļt radejis rotacejā nav dzīšmu latgaliski. “Prūtams, kūpumā radejis eterā ir skaniejušys popularuokuos dzīsmis latgaliski, par pīmāru, grupys “Borowa MC” i “Tautumeitas”, tok statistikys partū, cik bīži dzīsmis spieļuotys, nav.” Vys tik, te ir svareigi pastreipuot, ka “Radio Skonto” formats ir saleidzynūši “nūslāgts”. “Skonto” puorstuove Rita Paula telefoniski pastuosteja, ka radeja sadarbeibā ar uzjāmumu “TNS Latvia” regulari veic aptaujis, respondentim dūdūt nūsaklauseit kaidus dzīšmu fragmentus i vaicojūt, voi jī grybātu itū dzīsmi dzierdēt “Skonto” eterā, deļtam jaunim izpiļdeituojim tikt “Skonto” eterā ir saleidzynūši gryušuok, nakai cytu radeju eterūs. “Skonto” naskaņ ari dzīduotuoja Dona jaunuos dzīsmis i pat na grupys “Prāta vētra” jaunumi. Vys tik laiku pa laikam “Skonto” eterā teik palaistys atseviškys dzīsmis, kurys nav regularajā eterā, tok kaidā šaltī īsakļaun saturā – tai eterā tyka grupys “Tautumeitas” i Renāra Kaupera dzīsme “Muoseņa”, taipat pyrma kaida laika piec “TNS Latvia” aptaujis topa skaidrs, ka “Borowa MC” var skanēt i ari skanēja “Skonto” eterā, vys tik, kai jau mynāts, muzyka latgaliski nav regulara paruodeiba.

“Izmieginojam vysu kū, tok rotacejā nūīt viņ testātuo muzyka, kas pateik klauseituojim,” tai “Radio Skonto” puorstuovs Valdis Melderis.

Latgolys muziki izsoka redzīni, ka latgalīšu muzyka koč i ar sovom sovdabeibys īzeimem, ir naatraunama nu kūpeiguos Latvejis muzykys vidis i fona. Teik ari pastreipuots, ka niu “spēlis” nūteikumi vys ir puorsamejuši – pyrma 10 godu radeja beja vīns nu golvonūs legalūs medeju muzykys nūsyuteišonai da klauseituoja. Niu itū lūmu puorjāmuši straumiešonys servisi (Spotify, iTunes i tml.).

Grupys “Gandreiž 10nīkā” liders Juoņs Kuzminskis stuosta, ka jī, īspiejams, ir vīni nu aktivuokūs, kuri regulari syuta sovys dzīsmis vysaidom raidstacejom. “Atbiļdis gon sajemam cīši reši, deļtam cytreiz prīcu roda pat atbiļde, ka “paļdis, asam sajāmuši, tok itei dzīsme nader myusu radejis saturam”,” stuosta Juoņs. Jis ari dasoka, ka “Gandreiž 10nīkā” dzīsmis vysbīžuok var dzierdēt “Radio Naba” kanalā.

Vairuokuos pasauļa vaļstīs labi struodoj muzykys kvotu sistema, taidys ir, pīmāram, Igaunejā, Pūlejā, Vuocejā, Fraņcejā i cytur. Muzykys kvota raidstacejom uzlīk atbiļdeibu vairuok spielēt vītejūs muziku radeitys dzīsmis, leidz ar tū teik veicynuota ari vītejuos muzykys kvalitate. Ari Latvejā par muzykys kvotom ir runuots godim, tok da šam itys vaicuojums tai ari nav īsakustējs.

Vaicuojumu par vītejuos muzykys daīmameibu Latvejis raidstacejuos naseņ aktualizēja ari Latvejis Televizejis raidejums “Kulturšoks”, kur dūmys par, t. s. “kvotu sistemu” dalejuos. Daļa apvaicuotūs skaita, ka taida sistema paleidzātu generēt vītejū muzyku i padareit tū popularuoku, cikom, pīmāram, muzikis i Latvejis Radejis 5. kanala programys direktors Kārlis Kazāks izsaceja redzīni, ka kvotu sistema naceļs kvalitati, viņ veicynuos tū, ka daļa Latvejā veiduotuos muzykys tiks salykta nakts stuņdēs, kab “oficiali” izskanātu. Kārļa Kazāka redzīnī byutu vaira juodūmoj par konkreta mehanisma izveidi, kai atbaļsteit raidstacejis, kurys spielej latvīšu muzyku, na izlikt konkretys kvotys.

Tikom Kulturys ministrejis vaļsts sekretara vītinīks kulturpolitikys vaicuojumūs Uldis Zariņš pīzyna, ka taida veida sistema ir daudzvīt Eiropys Savīneibā, deļtam navajadzātu byut juridiskim škieršlim kvotys īvīst ari Latvejā. Ituos šaļts ministrejis vadeibai taida gribiešona ir, potenciali ituo gods laikā varātu tikt nūīts da rysynuojuma, kai muzykys kvotu sistemu adaptēt Latvejis tiergam. Sovpus Latgolys muziki pastreipoj, ka byutu juoroda vaira mehanismu, kai atbaļsteit jaunūs muzikus, deļtam ka muzyka ir vīns nu efektivuokūs veidu, kab volūdai byutu vīgļuok “elpuot”, i latgalīšu volūdys pastuoviešonys kontekstā tys ir cīši svareigi.