Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Piec treisdesmit Ukrainā nūdzeivuotu godu Daiga Stavska jau nu kara suoku ir atsagrīzuse sovā dzymtajā vītā – Rēzeknē. Itamā pusē taišni Daiga ir tei, kas aktivi paleidz i vīnoj ukraiņu saimis, jo, kai poša pīzeist: “Es zynu, kai tys ir – dzeivuot ar dūmu, ka reit atsagrīzšu sātā”. Jei 90. godūs nagribeigi puorsacēle iz Ukrainu i jū mūceja adaptacejis periods i ilgys piec dzymtuos vītys. Daiga ir ospruoteigs i speiceigs cylvāks – jai izadeve puorvarēt skumis i izasist Ukrainys reklamys tiergā. Tok jau seņ aizmierstajam sapynam par atsagrīzšonu vys tik beja lamts realizētīs pruotam naaptveramā veidā – kara bieglis statusā.

Niu Daiga kūpā ar veiru Valēriju ir cīši aktivi, organizejūt vysaida veida pasuokumus taišni ukraiņu saimem – īrokumu sveču līšonys i maskiešonuos teiklu peišonys meistarklasis, vosorys nūmetnis bārnim i jūs vacuokim, sporta nūdarbeibys, volūdys kursus, vīnkuoršys sadraudzeibys piecpušdīnis i daudzi kū cytu. Ari itūnedeļ Daiga i Valērijs kūpā ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu organizēja pīminis pasuokumu nedeļu ar braucīnim pa nūvoda školom. Nedelis laikā pyrma 24. februara byus apcīmuotys sešys školys, kur pastuoteiti skaudri pīredzis stuosti, taipoš kūpā ar ukraiņu saimem dzīduotys patriotiskys ukraiņu dzīsmis.

“Ideju ukraini uztvēre ar lelu entuziasmu, jo tei ir vareiba, kai izpaust sevi caur dzīsmi, tai ari vēļreiz atguodynuot par nūteikūšū Ukrainā caur taidu veidu, kas nanūgurdynuotu. Vys tik mes saprūtom, ka vīna daļa sabīdreibys ir nūguruse nu tuos informacejis. Cytreiz izskaņ redzīņs – cik ilgi jius par tū runuosit? Tei ir realitate, kura vys tik naizpalīk. Taidā veidā mes atguodynojam, ka kars turpynojās i, nu ūtrys pusis, koncerts ir ari kai pateiceiba Latvejai par atbolstu. Latveja – tei ir vīna nu leluokūs atbaļsteituoju cytu vaļstu vydā,” stuosta Daiga.

Itūšaļt, pasasokūt Daigys i Valērija sirsneibai, aktivitatei i aicynuojumim, Rēzeknē i tuos apleicīnē ir izaveiduojusi naoficiala ukraiņu kūpina, par kuru jī ir cīši prīceigi, i grybātu tū atteisteit vēļ vaira. “Mums ar veiru jau seņ ir taida ideja izveiduot ukraiņu bīdreibu, kur mes jūs varātu salīdēt, reikuot kūpeigus pasuocīņus i sasatikšonys, ar mierki, kab jī napagaisynuotu sovu identitati, naaizmierstu ukraiņu volūdu,” pīzeist Daiga Stavska.

Sīvīte pastreipoj, ka, koč jī ari jau ir īsadzeivuojuši i adaptiejušīs Latvejā, dūmuos jī taipoš ir Ukrainā, jo tī froņtē ir kai Daigys, tai ari Valērija dāli. “Mums kotru dīnu ir saikne ar sovim divejim dālim. Muns dāls ir dzims Reigā, deļtuo jū skaita i kai ukraini, i kai latvīti. Tod, kod iz froņti atīt pacenis nu Latvejis, jū bīži sauc draugi i soka: “Ej šur, ir atguojuse paceņa nu tovys dzimtinis!” Voi maizeite, capumeni, kompetys. Golvonais jau tys, ka myusu syltums daīt da jūs. Ari par īrokumu svecem puiši zvona i stuosta, ka tuos paleidz na viņ sasiļdeit rūkys, kuojis, čaju uzsiļdeit, tok ari līk tuos kruosnīs, apsyldūt pat telpys. Īrokumu svecis ir lela paleidzeiba karaveirim,” skaidroj Daiga.

Puorsaceļšona kai izsyutejums i ilguos gaidys

Daigu dzeivis celi uz Ukrainu nūvede 1992. godā. Sīvītis pyrmuo veira tāvs beja ukraiņs, deļtuo saimē tyka pījimts lāmums puorsaceļt dzeivot iz veira tāva dzimtini. Daigai tūlaik tys beja lels trīcīņs – ite diveji mozi bārni, stabils dorbs. Da tuo Daiga nikod natyka bejuse Ukrainā, deļtuo jai tys beja kas pavysam nazynoms i satraucūšs.

“Tūlaik maņ guoja leidza taids saleidzynuojums i sajiuta – dekabrista sīva ar bārnim izsyutejumā. Pretuotīs lāmumam es navarieju, bet īškeji cīši puordzeivuoju. Vysa muna dzeive beja Latvejā – dzymuse Rēzeknē, vuicejūs Rēzeknis 5. vydsškolā, absolvieju Latvejis Universitati. Piec tuos beigšonys struoduoju universitatē kai latvīšu volūdys pasnīdzieja krīvu grupys audzieknim. Zynuoju, ka ir dorbs, stabilitate, i tys maņ beja golvonais. Pyrma aizbraukšonys dorbā uzkluoju gaļdenu iz atvodom, mani vysi pavadeja kai pādejā ceļā. Vysi rauduoja, jo mes vysi zynuojom, ka es nazynu, iz kurīni braucu. Kam tī byus vajadzeigs latvīšu i krīvu volūdys školuotuojs? Nu, nikam! Ari Latvejis piļsūneiba – dorba jiemiejim byušu jau ūtrajā planā, jo prīškrūka teik dūta Ukrainys piļsūnim,” sovus tuo laika puordzeivuojumus pīmiņ Daiga.

Tok puorsaceļšona beja naizbāgama, i Daigai sekuoja cīši gari ilguošonuos godi. Tai ari beja, ka Daiga ilgu laiku navarēja atrast dorbu i īsadzeivuot jaunajā vidē. Vysu laiku napamete dūma par atsagrīzšonu Latvejā. “Tys beja gryuts periods – tu esi izsvīsts nu sovys vītys i vyss ir juosuoc nu jauna. Jauna vide, nav draugu, nav paziņu, nav nikuo. Tod es vysu laiku dzeivuoju ar dūmu, ka nu vēļ drupeit, drupeit juopadzeivoj i es atsagrīzšu. Varbyut mieness, varbyut treis, varbyut gods…  i es atsagrīzšu! Ticieju tam, ka tys nūteikti nūtiks. Tok ar kotru godu es arviņ vaira saprotu, ka tys vys tik nav īspiejams. Nav kur dzeivuot, bārni jau suoce īt školuos Ukrainā. Izraut bārnus nu tuos vidis, kur jī suokuši īsajust, ari nav pareizi.

Vāluok maņ atguoja taida atziņa – Daiga nu greku volūdys nūzeimoj “osnys”. Es saprotu – ka mani ir izruovušs ar saknem i īsvīdušs cytā vidē, tod maņ tī ir juoīsavuica dzeivuot. Juoīsavuica īaugt, atrast sevi. Ka maņ ir lamts, tod maņ tys ir juodora i juopuorstuoj mūceit sevi ar tū dūmu par atsagrīzšonu. Taidā veidā es poša spieju sevi nūskaņuot tam, kab otkon atrostu dzeivis jāgu, spātu prīcuotīs par dzeivi.”

Kod spiesi pījimt situaceju, tod īsastuos dzeivis boltuo streipe

Kod Daiga puorvarēja sevi i beidzūt pījēme tū vidi, kurā atsarūn, juos dzeive Ukrainā suoce plaukt i pīdzeivuoja lelu triumfu – kai karjerys, tai ari mīlesteibys ziņā. Sīvīte atroda lobu dorbu, kas suokuos beja lels izaicynuojums.

“Pasasokūt Latvejis Universitatis diplomam, kas Ukrainā tyka cīši cīneits i skaitejos kai lela mārūga prestižs, mani pījēme dorbā Lauksaimnīceibys akademejis Filozofejis i viesturis katedrā par laboranti. Es beju struoduojuse ari Reigā par laboranti, protu drukuot iz tuo laika rokstomūs mašynu. Tys beja pyrmais vaicuojums dorbā – drukuot muoki? Muoku! Volūdu zini? Nazynu! Tu esi filologs – tiksi golā! Vysi pasnīdzieji nese sovus ar rūku raksteitūs dorbus – lekceju materialus, disertacejis, tok maņ tū vysu vajadzēja nūdrukuot iz mašynys. Nazynūt volūdu, es izmontuoju sovys filologa zynuošonys – krīvu volūda i ukraiņu volūda ir cīši leidzeigys. Poša sev izveiduoju vuordineicu, saraksteju leidzeigūs vuordus. Tod jau ari kūpā ar bārnim vuicejūs ukraiņu volūdu. Taipoš kai ari niu ukraiņu vacuoki vuicuos kūpā ar sovim bārnim latvīšu volūdu,” stuosta sīvīte.

Piec puors nūstruoduotu godu Daigu uzaicynuoja stroduot reklamys jūmā. Piec ilguoka laika dažaiduos reklamys firmuos, jaunu zynuošonu i īmaņu vuiceišonuos, 2010. godā Daiga jau beja gotova dybynuot sovu privatū reklamys uzjāmumu.

“Nūsauču tū par “Daiga”, jo tod manu vuordu reklamys nūzarē zynuoja daudzi. Muns golvonais dorbuošonuos veids beja tierdzeņu i izstuožu organiziešona. Pa vysu Rītumukrainu braucem pa vysaidim ražuotuoju godatiergim. Tai vysu godu mes kai muokslinīki braukuojom nu vīnys piļsātys iz cytu. Goda laikā mes apbraukuojom ap 50 piļsātu. Tymā laikā es pīrodu pi namiteigim braucīnim i saprotu, ka maņ ir labi tī, kur es asu. Ar taidu dūmu es turpynuoju dzeivuot,” stuosta Daiga.

Tod ari Daiga īsapazyna ar Valēriju. Kai jei poša smejūtīs soka: “Sasatikšona ar Valēriju ir stuosts par tū, kai pareizi vajag nūformulēt sovys vieļmis.”

“2013. godā iz papeira pīraksteju – “Es grybu lyuzuma breidi sovā dzeivē”. Kod es tymā pat godā salaužu kuoju trejuos vītuos, nuokušajā dīnā saprotu – muns pasyutejums ir izpiļdeits. Es gribieju puormainis dzeivē, na lyuzumus. Tod beju treis mienešus gipsī. Saguoja tai, ka vāluok Valērijs beja muns rehabilitologs. Tok Valērijs ir ari pedagogs ar 30 godu stažu. Mes bejom pazeistami jau seņ, jo dzeivuojom vīnā piļsātā. Jis pamaneja, ka es klyboju i suoce struoduot ar munu lauztū kuoju – kod beja nūjimts gipss, vajadzēja atjaunuot kusteibys. Tys beja cīši gryuts lyuzums, tok tys lyuzums izmaineja munu dzeivi. Tys ir pīruodejums, ka tī, augšā, vysu dzierd, vajag tik prast pareizi nūformulēt sovys dūmys,” sovā unikalajā dzeivis stuostā doluos Daiga.

Nuokušais dzeivis lyuzums – kars

Daiga ar Valēriju dzeivuoja Žitomirys piļsātā, kurai 24. februara reitā desmit kilometru attuolumā liduoja pyrmuos Krīvejis raketis. Vaicojūt Daigai par kara suokom, jei ar lelom šausmom atguodoj tū šokejūšū reitu.

“Kod nu reita pasamūsti ar viesti, ka ir suocīs kars – tuos sajiutys navar izstuosteit vuordūs. Kai? Kaids kars? Kai myusu laikūs tys vyspuor ir īspiejams? Es naticieju tam da pādejuo! Muna muosa, kura dzeivoj Rēzeknē, zvaneja maņ 23. februara vokorā i saceja, ka Latvejā jau cīši daudz par tū runoj – brīst koč kas pavysam brīsmeigs. Vysi raksteja, zvaneja – varbyut vys tik braucit paceli, kū jius tī siedit? Braucit iz sātu! Es beju mīreiga, gon jau vyss byus labi! Asu optimiste, tok itūreiz izaruodeja, ka optimisms maņ patraucēja reali pasavērt iz situaceju,” brīsmeigajuos atmiņuos doluos sīvīte.

Suokumā Daiga kūpā ar Valēriju nūbrauce iz lauku sātu, jo piļsātā jī dzeivuoja daudzdzeivūkļu sātys pīktajā stuovā. “Saprotom, ka mums lobuok juobyut tyvuok pi zemis, pogrobūs,” tai Daiga. Leidza pajimta beja ari bejušuo Daigys vadakla ar mozim bārnim. Vysi sēdēja pogrobā, tok ari tys vaira nabeja izturams.

“Vīnys nakts laikā mes skriejom iz pogrobu ostonis reizis. Mes guliejom nanūsagierbušs, sporta kostimūs, jo tikū tu aizmīdz, piec kaida laika otkon ir trauksme. Ari vadaklai ar bārnim suocēs jau psihologiskuos traumys,” stuosta Daiga.

Pādejais nūtykums, piec kura tyka pījimts lāmums izbraukt nu vaļsts, beja raketis trīcīņs školā, kur struoduoja Daigys veirs Valērijs. Piec trīcīņa puse školys pošā piļsātys centrā tyka iznycynuota.

“Maņ vīneigais pīduovuojums beja braukt iz Latveju. Muosa sameklēja informaceju, ka byus uzjimšona vīsu nomūs. Mes saprotom, ka braucam na jau tik iz vīnu dīnu. Es nūrauduoju vysu ceļu. Tys otkon beja kuortejais lyuzums. Prūtams, īsadzeivuot beja gryuši, jo pyrmū reizi dzeivē tu esi biegļa statusā i tev nav nikuo. Otkon tu pamet vysu i dzeive juosuoc nu suoku. Četrus mienešus mes nūdzeivuojom gostu sātā “Zaļā sala” kūpā ar cytom ukraiņu saimem. Asam cīši pateiceigi “Zaļās salas” saiminīkim Ritai i Viktoram Tēraudim, kuri mums palyka kai vacuoki. Mes vys vēļ draudzejamēs, braucam gostūs, sveicam cyts cytu svātkūs,” pastuosta Daiga Stavska.

Tagadejuo dzeive Latvejā

Adaptētīs dzeivei Latvejā Daigai beja saleidzynūši vīgļuok, nakai Valērijam. Tok ari jam tys izadeve dīzgon veiksmeigai, obejim kūpā realizejūt sevi aktivā darbeibā ite.

“Mes asam taidi cylvāki, kuri navar sēdēt molā i gaideit. Mes asam pīroduši vysod byut aktivi. Raugom rast vareibys, kai varim byut nūdereigi Latvejai ar sovom prasmem, zynuošonom. Valērijs ite pamaneja attīksmi pret sevi – cylvāki ir atvārti, jū lobpruot vysi uzjam, pījam, vieršās piec padūma, aicynoj iz pasuocīnim. Jis varēja realizēt sevi ite. Kod maņ niu vaicoj, voi es braukšu atpakaļ, es tai ari atkluoti soku, ka nā, asu atsagrīzuse sātā. Es tū gaideju 30 godu,“ par dzeivi Latvejā stuosta Daiga.

Ari niu Daiga struodoj kai pedagoga paleigs dorbā ar ukraiņu bārnim Rēzeknis 5. pamatškolā, tok Valērijam ir sova izdzeivuošonys škola, taipoš jis voda sporta aktivitatis. Daiga ir cīši pateiceiga cylvākim, kas paleidziejuši kai jūs saimei, tai ari cytim ukrainim īsajust Latvejā i atbaļsteit jūs ar īspiejom realizētīs. Aktivais Stavsku puors cer ari tuoļuok eistynuot dažaidus projektus i byut nūdereigi cytim.

Ari 24. ferbuarī nūtiks Daigys i Valērija organizāts atbolsta pasuokums Rēzeknis Nacionalūs bīdreibu kulturys nomā, kur byus na viņ uzastuošonys, tok ari vareiba pazīduot i pīsadaleit maskiešonuos teikla peišonā.

“Kab dreižuok beidzās kars, kurs vyspuor nav īspiejams i nav vajadzeigs. Kod beigsīs kars, vyss byus pavysam cytaižuok – mes varēsim suokt mīreigu dzeivi, pastuoveigi nadūmojūt par tū, kas tevi gaida reit,” soka Daiga i cer, ka ari izskanejušī vuordi realizēsīs, jo tī, augšā, dzierd myusu lyugšonys, lobūs vuordus i gaišuos dūmys.

Slave Ukrainai!

Fotogalereja: Pasuokums “Nu sirds Ukrainai” Viļānu vydsškolā, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv