Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv pīduovoj raidejumu cyklu “Latgolys revizeja” (Latgales revīzija), kurā pārņ lelu rezonansi sajāmušuos kinys “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?” autori rauga pīvērst sabīdreibys viereibu Latgolys regionam, runojūt par tam nūzeimeigom temom. Vīns nu raidejumu cykla mierku ir paruodeit Latgolys potencialu i definēt lītys, kas traucej tam atsateisteit. Trešuo i nūslādzūšuo “Latgolys revizejis” raidejuma tema ir medeju vide – kas ir tī cylvāki, kas ceinejās par Latgolys dzeivuotuoju pruotim? Kū dareit ar nakontrolātū saturu socialajūs medejūs, kas daudzim aizstuojs aizlīgtūs Krīvejis kanalus? Voi žurnalisti dreikst pījimt naudu nu politiku i kai nūdaleit itū apmoksuotū saturu?

Raidejuma vadeituoja Vladislava Romanova atguodynoj, ka ari Latvejis teritorejā nūteik sova veida kars – informativais kars. Piec jūs dūmu, mes tymā zaudejam. Vladislava atguodynoj, ka Krīvejis televizejis kanali ir slāgti, tok breivi daīmams ir saturs škārsteikla vidē, kur byuteibā var atrast taidu pošu propagandu.

Radejis i televizejis žurnalists Tenis Bikovskis napīkreit nareši dzierdātam redzīņam, ka Latgolys medejim tryukst finansiejuma vareibu:

“Latgolai ir medeju atbolsta programa – eipaša, cytim regionim taidys nav. Zeimojās, ka syudzētīs, ka medejim Latgolā nav finansiejuma, navajadzātu. Tok ite otkon ir diskutejams vaicuojums, cik itys saturs, kas teik sataiseits par nūdūkļu moksuotuoju naudu, ir voi nav kvalitativs. Es skaitu, ka daudz satura, kas teik sataiseits par nūdūkļu moksuotuoju naudu, eisti varbyut nav sabīdreibys interesem atbylstūši.”

Jis ari skaita, ka Latgolys žurnalistu aizdavums ir ceineitīs ar dezinformaceju i naideigu sābru vaļstu propagandu. Mozuok asūt juoroksta par “skaistū Latgolu, kur ir azari, šmakovka, pūdi i vyss piec kuortys”, bet dreižuok juorauga atspākuot malus.

Sarunā ar RUS.TVNET žurnalistu Artjomu Lipinu raidejuma veiduotuoja Vladislava izsoka sovu redzīni, ka dīvamžāļ Latvejā nateik kontrolāti socialī teikli, cytaiž tī iņdej cylvāku pruotus ar propagandu. Artjoms jai napīkreit i atguodynoj, ka tai nūteik totalitarūs režimūs, na demokratejā. Jis skaita, ka

“sarežgeitom problemom nav vīnkuoršu rysynuojumu” i juosaceinej par cylvākim, kurim ir pretvaļstiski redzīni, na ar jim. “Maņ redzīs, ka aizlīgšona ir pyrmais, kas īīt pruotā, tok aizlīgšona gondreiž nikod nastruodoj ilgtermiņā,” tai Artjoms.

Vladislava Romanova stuosta, ka Latgolā teik pījimts, ka vairuoki medeji slāptai pīdar konkretim politikim. Jei skaita tū par beistamu tendenci, jo žurnalista golvonuo municeja ir vuords i taisneiba, tok koč kaida ītekme iz medejim nu uorspusis var cīši vīglai i cīši dreiži puorvērst taisneibu par malim. Žurnalists Tenis Bikovskis pastreipoj vēļ vīnu problemu – pošvaļdeibu apmoksuotu saturu Latgolys medejūs. Daugovpiļs televizejis LRT+ žurnaliste Sintija Lukjanska atkluoti stuosta, ka jim ir sadarbeiba ar piļsātys dūmi. Bikovskis taida veida sadarbeibys saleidzynoj ar prostituceju, reizē ari atsavainojūt tim, kū tys varātu aizskart. Lukjanska itam apzeimiejumam nagrib pīkrist. Jei skaita, ka ari pošvaļdeibys apmoksuotūs tīšajūs eterūs skaiteituojim ir vareiba aizdūt dūmis puorstuovim naārtus vaicuojumus, tik na vysod tys teik izmontuots.

“Es sevi skaitu, pīmāram, par ceineituoju. Nui, maņ Daugovpilī napateik lītys. Hops! Es īmu iz televizejis kanalu. Maņ ir bolss, maņ ir auditoreja, maņ ir gondreiž voi sova skotive, maņ ir tīšī eteri, kas nateik da gola saskaņuoti ar dūmi, jo es varu sevkurā laikā pieški aizdūt kaidu piļneigi nagaideitu vaicuojumu tam pošam Elksniņam voi cytai omotpersonai Daugovpilī. Par kū mes eisti nu… runojam?” retoriski vaicoj Sintija Lukjanska.

Vladislava jai atguodynoj par naseņ nūtykušu raidejumu, kurā pīsadaleja partejis “Saskaņa” puorstuovi Nils Ušakovs i Olga Petkeviča, kas itūgod kandidej Eiroparlamenta vieliešonuos. Lukjanska apstyprynoj, ka tei ir reklama – apmoksuots saturs.

Vladislava nūruoda, ka televizejā LRT+ nareši radzams partejis “Saskaņa” apmoksuots saturs, tok informaceja, ka tei ir reklama, 30 minutu garā raidejumā pasaruoda tik iz dažu sekuņžu. Sintija Lukjanska skaidroj, ka tys ir izdzeivuošonys vaicuojums – ka nabyutu itaidu sadarbeibu, televizejis darbinīkim tyktu samazynuotys olgys. Jei atguodynoj, ka LRT+ sasadorboj ari ar Latvejis Televizeju, tok par prostitutom deļ ituos sadarbeibys jūs nasauc. “Ari ar LTV mums ir apmoksuots saturs. Es naasu dzierdējuse, ka myus kaids sauc itymā breineigajā vuordā tik deļtuo, ka mes sasadorbojam ar LTV,” Sintija soka. Vladislava skaidroj, ka tys deļtuo, ka LTV ir sabīdryskais medejs. Sintija atbiļd, ka ari tī producenti izalosa temys. Pīmāram, jai daguojs taiseit sižetu par padūmu okupacejis pīminiekļu demontažu Daugovpilī. “Tod es skrieju i tū taiseju. Maņ tys ruodejuos cīši baileigi, jo tamā naktī piečuok es sajiemu draudus par tū, ka – īsavuici Krīvejis himnu, tev dreižuok tys nūderēs, i es tovu latvyskū vīpli asu īvāruojs i attīceigai tev dzeivis ite vaira nabyus. Tok nu es tū izdareju.”

Portala Chayka.lv eipašneica Inna Plavoka stuosta, ka jī izalasejuši napublicēt nikaida veida politiskū reklamu: “Itū lāmumu es pījiemu vēļ tod, kod rakstejom dasacejumu “Čaikys” sataiseišonai. Tys beja vīns nu principu. Deļkuo? Vyspuor gūdeiga, kvalitativa politiskuos reklamys izvītuošona myusu vaļstī nav aizlīgta. Lelūs viļcīņūs tī nikuo naloba nav. Kod es struoduoju gazetā, tī beja nūteikti nūsacejumi, beja juoizdola lelim burtim, vaira eisti napīmiņu, ka tei ir apmoksuota politiskuo reklama. Kod es dūmuoju par “Čaikys” radeišonu, saprotu, ka tys byus škārsteikla portals i struoduos ar socialajim teiklim. Es eisti nasaprotu, kai varēs taidu “pluoksneiti” dalikt kotrai škārsteiklā nu konteksta izrautai frazei. Es sev naatrodu pīmāruotu variantu i partū, kab izbāgtu nu, kai saceit, vareibys tikt apvainuotim, ka asam pakļauti kaidai politiskai partejai, aizstuovam kaidu politiskūs spāku interesis, mes vīnkuorši nu tuo atsasacejom.” Jei ari skaidroj, ka Chayka.lv īnuokumus sev daboj ar reklamu i vysaiduoku projektu paleidzeibu. Tys nav vīnkuoršs ceļš, tok dūd vareibu eistynuot naatkareigu žurnalistiku. “Chayka vaira nakai pīcu godu laikā ir pīruodejuse, ka mums nav nikaidu politiskūs spāku voi uzjāmumu strukturu pasyutejumu. I tys ir cīši svareigi,” pastreipoj Plavoka.

Raidejumu cykla nūslāgumā Vladislava Romanova atguodynoj, ka kotra nu myusu spākūs ir ceineitīs ar dezinformaceju i propagandys sakom, izplotūt sovūs socialajūs teiklūs taisneibu i puorpludynojūt vaļstei nadraudzeigūs cylvāku socialūs teiklus ar sovim komentarim. Myusu golvonais i leluokais īrūcs ir vuords. Jei cīši aicynoj izmontuot vuordu, kab rūkuos nav juojam eistais īrūcs, kas saun i nūgalynoj. Ari juos raidejumā intervātūs žurnalistu redzīņs par tū, kas ir žurnalists, lelā mārā sakreit – tys ir ceineituojs. Atsaškir tik praktiskuo pīeja sova dorba eistynuošonā – kaids īsastuoj par sovom vierteibom, cyts atsakuop nu tūs finansialu lobumu prīškā.