Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

14. martā 14.00 stuņdēs Latgolys Kulturviesturis muzejā, Rēzeknē, kai ari tīšsaistē varēs pīsadaleit izgleitojūšā pasuokumā “Vietas identitāte: jaunatklātie pilskalni Latgalē”, viestej muzeja publiskuotuo informaceja. Tymā pīsadaleis filologe i filozofe Olga Senkāne, kai ari arheologs i kulturviesturnīks Jurs Urtāns.

Pasuokums nūtiks na tik kluotīnē, tok ari tīšsaistē, kam varēs sekuot leidza ITE. Tys paradzāts kai daļa nu vaļsts pietejumu programys “Letonika” projekta “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide” (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008), kura partneri ir Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituts, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Līpuojis Universitate, Latvejis Kulturys akademeja, Latvejis Muokslys akademeja. Jau pārņ Latgolys Kulturviesturis muzejā nūtyka zynuotnyskī skaitejumi i diskuseja “Latgale vakar, šodien, rīt: latgaliskās identitātes jautājumi”, kas beja daļa nu ituo projekta.

Rēzeknis Tehnologeju akademeju projektā puorstuov vodūšais pietnīks, Dr. hist. Vladislavs Malahovskis i pietneica, Dr. philol. Olga Senkāne. Malahovskis, kurs ir Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs, byus ari pasuokuma moderators.

Arheologs i kulturviesturnīks Jurs Urtāns projektā “Identitāšu ainavas: vēsture, kultūras un vide” puorstuov Latvejis Kulturys akademeju, kas izzynoj piļskolnu ainovu, tuos nūzeimi i izmainis, pietejumus veicūt puorsvorā Zīmeļlatgolā, Baļtinovys apleicīnē, kur da ituo beja zynomi diveji piļskolni (Puncuļovys aba Uobeļovys i Olūtuoju kolni), tok beidzamajūs godūs atkluoti vēļ jauni diveji (Svātyunis Zvonu kolni i Puncuļovys II). Pietejuma gaitā, izmontojūt ainovu arheologejā i regionalūs pietejumu praksēs baļsteitu pīeju, teik rekonstruāta i analizāta Baļtinovys piļskolnu arheologiskuo ainova. Pietejuma mierkis ir izprast regiona telpiskū strukturu aizviesturē, prūti, kai geografiskuo telpa tyka izmontuota saimisteibā, kaidys kulturalys nūzeimis tai tyka pīškiertys, kai tei atspīgeļuoja tū apdzeivojušuos sabīdreibys socialuos strukturys i kai poša telpa ītekmēja tamā dzeivojūšū sabīdreibu. Vīns nu golvonūs pietejuma aizdavumu ir rast izpratni par piļskolnu vītu ainovā nu piļskolnu aktivuos izmontuošonys laika da myusu dīnu.

Aizvadeitajā vosorā vysūs četrūs Baļtinovys piļskolnūs Latvejis Kulturys akademejis pietnīku vadeibā nūtyka arheologiskī pietejumi – arheologiskī izrokumi i intensivys kultursluoņa i piļskolnu nūcītynuojumu zondažys, kab nūsaceitu kultursluoņa raksturu i bīzumu.

Atguodynuosim, ka 2022. godā izguoja Jura Urtāna gruomota “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.–2021.” Leluokuo daļa nu tamā apraksteitūs 86 piļskolnu atsarūn Latgolā i atkluoti, suocūt nu 2018. goda, kai publiski daīmami ir LIDAR (Light Detection And Ranging) dati. Apjūmeigū izdavumu boguotynoj jaunatkluotūs piļskolnu fotografejis, kartis, reljefa vizualizacejis i 3D modeli.