Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Piec garys zīmys pavasara saulis syltums ir eistyna duovona. Niu, kod uorā sylts, sēdēt telpuos vaira eisti nasagrib, tok parkū gon naapvīnuot pateikamū ar lītdereigū – izīt uorā, atrast ārtu beņču i paskaiteit kaidu lobu gruomotu latgaliski. Itūreiz par nedelis īsacejumim pasaryupējuse ilggadejuo izdavuma “Katōļu Dzeive” redaktore Maruta Latkovska, kura īsoka puorskaiteit romanus latgaliski.

Kai viesture atsateista pa spirali…

I vyslobuok tys atsakluoj taišni caur literaturys prizmu, jo gon tematika, gon puordzeivuojumi atsakuortoj i tūlaik, pyrms daudzu godu raksteitī vuordi, ir tik tyvi niulinejom, myusdīnu sajiutom, ka gryuši nūticēt, kai tys tai var nūtikt. Literatura ir spīgeļs, kurā pasaverūt, varim redzēt, kaidi asam, cik garai asam i voi vēļ asam. Lela apjūma literarajūs dorbūs tautys viesturis gaita bīži viņ teik ruodeita caur kaidys saimis ļaužu myužim. Itī viestejumi pamat laikmata līceibys cytom paaudzem.
Pasauļa literaturā ir daudz taidu pīmāru, bet jūs vydā mums, latgalīšim, ir Vladislava Luoča – Vaideāna īcarātuos trilogejis “Myuža dīnas” romans “Brōli”, kas izdūts Viļakā 1939. godā (atkuortuots izdavums 1997.g. LKC izdevnīceibā Rēzeknē).

Vaideāna romanā “Brōli” ir paruodeita Kolnu solys ļaužu dzeive 19. gs. beiguos, izīšona vīnsātuos i laiks leidz Latvejis republikys 30.- tajim godim. Par romana prototipim jimta poša rakstnīka saime, juos myuži i dīnys. Tī dorbojās vacaistāvs Augusts i vacuomote Iļža, jūs dāli Ontons, Onupris i Dominīks. Poša izvārstuokuo ir Ontona i juo saimis lineja, bet tys ari labi saprūtams, partū ka Vladislavs Luocs ir Ontona dāls, ari tyvuokais i meiluokais babenis Iļžys unuceņš – īsaukts par meža Ontoneņu, deļtuo, ka ir eists dobys bārns. Jis ir nuokūtnis dūmu dūmuotuojs, zeimu sapratiejs i vāruotuojs.
Bet, tai kai izdevieja dorbs palīk par pošu golvonū juo veikumu, tod mes ari naasam nu juo sagaidejuši īcarātuos trilogejis ni ūtruos, ni trešuos dalis…
Niu īsavērsim dažūs fragmentūs nu Vaideāna romana “Brōli”:
– Nažieleigais kars! Cylvāku beņdiešona. Godim īkruotūs vierteibu pūsteišona. Saīt pavysam sveši cylvāki, bet jim juosakaun. Voi jī ir vīns ūtram kū ļaunu padarejuši? Nav! Parkū jim juoneist vīnam ūtru? Par kaidim to poruodim? Tys tok cylvāku trokums, Iļža ir taidā puorlīceibā (86. lp.).
–  Ai, Dīveņ, Dīveņ, cik tuo pasauleiša kleida, cik nūlykts gaļveņu. Varbyut vēļ tagad daža kaulus balynoj saule i viejs…
Parkū mes karuojom?… Vajadzēja kaut svešus ļauds, lai gon tī tev nabeja darejuši nikaida ļaunuma. Tu redzi, taids pats cylvāks kai tu voi es, viņ sasarunuot navari, a juosakaun. Deļkuo – tuo mums napasaceja nivīns (105. lp.)
Romana “Brōli” nūdaļā “Mīra kaliejs” pastuosteits, kai kaļvs Ontons pats piec īvaiņuojuma atsagrīzs nu Pyrmuo pasauļa kara. Nu kara trofeju jis taisa dorba reikus zemnīkim – lemešus, sierpus. Tautā ir daudz kara materiala i blisis, durkli, lelgobola luodeņu čaulys i vysam itam vajag atrast ciļvieceigu pīlītuojumu
(147. lp.).
– Kai reize ir agrys pavasars. Tikū suoc brīst pupuri, raiseitīs vyzbuleišu gaļvenis i pīkrastēs pret sauli pasaruodeit pa kaidam gaiši zaļam zuolis asneņam… Zvierbuli suoc taiseit perekļus i ceinejās kai Luočpliess ar Malnū bruninīku Strodu – par kūzula pīdareibu… (148. lp.).

Nu vīna literaruo dorba iz cytu

Taipat mums ir Neikšanīša romans “Myura kolns” i Čeņču Jezupa “Pīters Vylāns”, kas pyrmū reizi izdūti 1943. godā Daugovpilī. Ari Dektera romans “Dorvas cīma ļauds”, kurs izguojs trymdā 1970. godā i Ontona Stankeviča dorbs “Madulāni” (1990.g.), Leona Širina romans “Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive” (2005.g.) i cyti.

Nu 1939. g.–2020. g. latgalīšu rokstu volūdā izdūtūs romanu vuoceņūs īsaverūt, varim izsekot kaidai naparostai sakriteibai, kura taipat līcynoj par tū atsakuortuošonys teņdeņci ari literaturys viesturis plotajūs teirumūs. Jo, ar kaida nūsaukuma dorbu tei romanu sasasaukšona tyka aizsuokta, ar taidu jei (vysmoz pagaidom) ir ari nūsaslāguse. Viņ niu tys ir cyta žanra dorbs – pyrmais detektivromans latgaliski “Bruoli”(autors Aldis Bukšs).
Tai mes ari dzeivojam nu vīna literaruo dorba iz cytu, bet, lai cik tyva byutu dorbu tematika, vystik naatkuortojams vysod byus i paliks autora individualais redzīņs, juo volūda.