Nagļūs, Rēzeknē i Kruoslovā 80. jubilejā atguoduos muokslinīku Osvaldu Zvejsalnieku
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
21. martā 80. jubileju svieteitu izcylais gleznuotuojs, ilggadejais Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, Treju Zvaigžņu ordiņa viersinīks Osvalds Zvejsalnieks (1944-2022). Itamā dīnā muokslinīka pīmiņa tiks gūdynuota kai Nagļu kopūs, kur jis paglobuots, tai Rēzeknē, kur atkluos divejis izstuodis i Zvejsalniekam veļteitu pīminis zeimi. Gleznuotuoja dorbi itūmienes apsaverami ari izstuodē Kruoslovā.
Osvalda Zvejsalnieka jubilejis dīna suoksīs 11.00 stuņdēs ar pīminis šaļti Nagļu kopūs. 14.00 Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys Boltajā zālē atkluos muokslinīka gleznu izstuodi “Veltījums”, kurā byus apsaveramys laika periodā nu 2005. da 2020. goda Zvejsalnieka radeituos gleznys nu saimis privatkolekcejis.
Sovpus 15.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā, Rēzeknē, atkluos Osvalda Zvejsalnieka pīminis izstuodi “Klusā daba ar pīpi”, kurā eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
Pasuokumu cyklys Rēzeknē nūsaslēgs ar Osvaldam Zvejsalniekam veļteitys pīminis zeimis atkluošonu i daleišonūs atmiņuos Rēzeknis Muokslys nomā 16.00 stuņdēs.
Tikom Kruoslovys kulturys nomā jau 19. martā tyka atkluota Osvalda Zvejsalnieka izstuode “Krāslava mūža garumā”, kas byus apsaverama da 15. apreļa. “Kruoslova – tei ir muna myuža mīlesteiba. Niu, verūtīs nu nūdzeivuotūs godu kolna, ar gondarejumu konstatieju, ka vysvaira asu gleznuojs Kruoslovu. Pat vaira nakai Rēzekni. Partū ari muna profesionaluo izaugsme, veiksmeiguokī atrodumi gleznīceibā ir nanūlīdzamā saisteibā ar Kruoslovu,” 2017. godā rakstejs pats muokslinīks. Izstuodē apsaverami dorbi nu Kruoslovys nūvoda muzeja, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys, Rotko muzeja i Kruoslovys privatkolekcionaru kolekceju.
Gleznuotuojs, školuotuojs i procesu vierzeituojs – tai var saceit par Osvaldu Zvejsalnieku. Dzims 1944. gods 21. martā Varakļuonūs, audzs Rēzeknis nūvoda Zvejsolā, bet vaira nakai 50 godu par sovu sātu saucs Rēzekni. 1971. godā beidzs Latvejis Muokslys akademeju (LMA), nu 1976. gods bejs Latvejis Muokslinīku savīneibys bīdrys. Nu 1970. gods struodojs Rēzeknis lītišķuos muokslys vydsškolā, garus godus bejs Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, LMA profesors. Muokslinīks izstuodēs pīsadalejs nu 1971. gods, sareikuojs ap 20 personalizstuožu, regulari pīsadalejs plenerūs i grupu izstuodēs kai Latvejā, tai uorvaļstīs. Leidz pat myuža golam bejs aktivs gleznuotuojs i vēļ 2021. godā par dorbu “Rudens vēji” sajiems Jāzepa Pīguožņa bolvu Latvejis ainavu glezniecībā.
Pasasokūt Osvalda dorbam Rēzeknē ir vīna nu lobuokūs muokslys vydsškolu Latvejā, nūdybynuota vīneiguo Latvejis Muokslys akademejis filiale uorpus Reigys, kas ir pamats vasalai muokslinīku paaudzei Latgolā, sataiseits Rēzeknis muokslys noms ar vīneigū pastuoveigū Latgolys muokslinīku dorbu ekspoziceju pasaulī.
Osvalds Zvejsaļnīks bejs pīminekļa “Vienoti Latvijai” (tautā saukta “Latgolys Muora”) atjaunuošonys dorbu vadeituojs, Latvejis atmūdys vierzeituojs Rēzeknē, Latgolā. 2019. godā Zvejsaļnīks sajiems ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā.
