Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i cytys kulturvītys, viestejūt par tymūs atrūnamim duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Kuorsovys kulturviesturis centrā “Līču mājas”, kurā, bolstūtīs pietejumūs, sataiseita myusdīneiga ekspoziceja, turpynojās apleicīnis viesturis izzynuošona, tok nateik aizmiersts ari par ituos sātys nazkodejim saiminīkim – Matīsu dzymtu.

Kuorsovys kulturviesturis centrs “Līču mājas” dorbu suoce pošuos 2021. gods beiguos. Tys nav muzejs i ari narauga sevi par taidu saukt, lai ari gona labi veic vīnu nu svareiguokūs tūs funkceju – komunikaceju ar sabīdreibu. “Līču mājās” apsaverama Kuorsovys viesturis ekspoziceja, taipat ir ari maineiguos izstuodis, nūteik vysaiduoki pasuokumi, kai ari daīmama turysma informaceja i vareiba īpasazeit ar vītejūs amatnīku produkceju. Centra vadeituoja Inta Jurča stuosta, ka sataiseit muzeju byutu daudz sarežgeituok, jo eisti nav nikaida kruojuma, kas varātu byut tuo pamatā. Nazkod Kuorsovā, kod tei bejuse rajona centrs, atsarads ari muzejs, tok, apsavīnojūt ar Ludzys rajonu, tuo kolekcejis tykušys Ludzys nūvodpietnīceibys muzejā.

Lai ari vīns nu centrs mierku ir īpazeistynuot ļauds ar Kuorsovu, nateik aizmiersts ari par vītejim dzeivuotuojim. Pasuokumi i meistarklasis teikūt veiduoti vysaiduoki, lai pīsaisteitu piec īspiejis vaira cylvāku ar atškireigom gaumem i interesem. Sovpus izstuodēs nareši teik izcalti ari vītejūs ļaužu talanti, pīmāram, myusu gasteišonys laikā “Līču mājās” beja apsaveramys Ļubovys Meļnikys izšyutuos gleznys. Vītejī amatnīki aicynuoti pīsadaleit ari tierdzeņā pyrma Zīmyssvātku. Niu sataiseits rūkdorbu klubeņš i, ruodīs, ka kulturviesturis centrs pamozam puorsavierš ari par sova veida sabīdryskū centru, kur kuorsavīšim na tik izzynuot apleicīnis viesturi, bet ari sasatikt. Taipat pasuokumi teik organizāti ari uorpus centra telpu – jau nūtykuši vairuoki puorguojīni, īpazeistūt piļsātu i tuos apleicīni, sovā storpā apsprīžūt zynomūs viesturis faktus. Kai soka Inta Jurča, tys daudzim ļaunūt iz Kuorsovu pasavērt ar cytom acim.

Viesturis izzynuošona turpynojās

Lai ari “Līču mājas” nav muzejs i tam nav sova kruojuma, vys tik tuo darbineicys prīcojās par tū, ka cylvāki pasadola ar fotografejom i cytim materialim, kas saisteiti ar Kuorsovys viesturi. Vīns nu taidu ir ari Kuorsovys mīsta apbyuvis projekta plans nu 20. g.s. 20. godu beigu. Tys atsarads pi zeimis īreikuotuojis i nūderiejs juos dorbā 90. godūs, kod piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys nazkodejī saiminīki i jūs maņtinīki varēja dabuot atpakaļ sovus eipašumus. Piečuok jei tū atdavuse muzeologei Inetai Zelčai-Sīmansonei, kura plānu izduovuojuse “Līču mājām”.

Inta Jurča, ruodūt viesturiskuos kartenis i itū planu, stuosta, ka tys labi ilustrej, ka jī turpynoj pieteit Kuorsovu. “Apzynojam īlys – kaidys beja agruok, kas tī ir tagad. Piļsātys 95 godu jubilejā bejom sataisejuši izstuodi, kur kotrai Kuorsovys storpkaru laika fotografejai blokus beja biļde ar tū pošu vītu myusu dīnuos. Tagad kūpā ar biblioteku mieginojam apzynuot vītys, kur Kuorsovā bejušys školys, jo nazkod tūs te beja daudz – latvīšu, krīvu, ebreju. Školys te bejušys mozuos ākuos, dažaidūs periodūs dažaiduos vītuos, ka gryuts vysu aptvert!” skaidroj Inta. Fotografejis i dokumenti teik gaideiti kai fiziskā, tai digitalā formatā. Inta pastreipoj, ka cīši prīcuotūs par vysaiduoka veida līceibom, ari prīškmatim, kas saisteiti ar Kuorsovys tierga viesturi, pīmāram, senlaiceigim svorim, ar rūku grīžamu kasis aparatu i ttt. Kai zynoms, tierguošonuos tradiceja Kuorsovā ir cīši stypra – tei aizasuokuse 1825. godā, i ari niu kotru trešū mieneša svātdīni piļsātā sasateik piercieji i puordevieji.

Myusdīneiga ekspoziceja

“Līču māju” ekspozicejis aizsuokumi meklejami Inetys Zelčys-Sīmansonis sastateitajā rokstu kruojumā “Kārsavas stāsti”, kas izguoja 2018. godā i kurā var puorskaiteit profesionalu viesturnīku pietejumus par Kuorsovys pusi. Ekspozicejā izmontuota izpieteituo informaceja par senejuokajom līceibom par Kuorsovys apleicīni, muižom kai sova laika centrim, dzeļžaceļu kai ituos pusis pīvīnuotū vierteibu, tierga tradiceju, Kuorsovys tikšonu par piļsātu, religiskū daudzveideibu, 2. pasauļa karu i holokausta tragedeju, kai ari dzeivi padūmu okupacejis laikā. Eipaša vīta ekspozicejā ir latgalīšu volūdai, jo piec statistikys datu 94 % Kuorsovys piļsātys i apleicīnis dzeivuotuoju kasdīnā lītoj latgalīšu volūdu.

Jau piec “Līču māju” atkluošonys, 2022. goda vosorā, izguoja ari “Kārsavas stāsti 2”, kur papyldus viesturnīku pietejumim i viesturiskajom fotografejom var skaiteit ari kuorsavīšu atminis par padūmu okupacejis laiku Kuorsovā.

Matīsu dzymtys montuojums

“Līču mājas” 1916. godā izcēle Reinholds Matīss – patmaļu, kūka i vylnys apstruodis uzjāmuma eipašnīks. Iz kulturviesturis centra atkluošonu beja atbraukuši ari Matīsu dzymtys puorstuovi, kas izduovuojuši cīši vierteigu prīškmatu – Reinholda Matīsa vactāva Juoņa lynu svorus. Iz tūs radzami juo iniciali J.M., kai ari nūruodeits 1819. gods, kas varātu līcynuot par svoru vacumu. Reizē sajimti ari materiali par Matīsu dzymtys izaceļšonu – jī bejuši nu Vacguļbinis, vīns atzors puorsacieļs iz Ruguoju pusi, bet Reinholds Matīss dzeivuojs Kuorsovā, kur ari izveiduojs apleicīnē leluokū uzjāmumu. Pyrma kaida laika “Līču mājās” bejuse ari Matīsu dzymtys relikveju izstuode.

Galerejā Kuorsovys kulturviesturis centrs “Līču mājas”. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv