Ar atmiņu stuostim atkluota gleznuotuojam Osvaldam Zvejsalniekam veļteita pīminis zeime
Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv
Paguojuši diveji godi, kai izcylais gleznuotuojs Osvalds Zvejsalnieks Latgolys plašumus puorsaver nu cyturīnis. 21. martā jam palyktu 80 godu, deļtam, gūdynojūt juo pīmiņu, Rēzeknis Muokslys nomā tyka atkluota muokslinīkam veļteita pīminis zeime.
Izcylais gleznuotuojs, ilggadejais Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys direktors, Treju Zvaigžņu ordiņa viersinīks Osvalds Zvejsalnieks (1944-2022) ir i paliks nūzeimeiga personeiba Latgolys i Latvejis gleznīceibys pasaulī.
21. martā jam tyvī ļauds i talanta cīneituoji sasatyka Rēzeknis Muokslys nomā, kab pasadaleitu ar atmiņu šaļtim par Osvaldu i atkluotu jam veļteitu pīminis zeimi. Tys, ka itūšaļt Muokslys noms apsavieršonai ir daīmams sevkuram interesentam, ir vīns nu Osvalda Zvejsalnieka veikumu, jo, asūt Rēzeknis Muokslys i dizaina vysdškolys direktors, jis kūpā ar audzieknim Muokslys nomu ryupeigai restaurēja, atgrīžūt tam senejū spūzmi. Muokslys noms vīnlaikus beja ari Osvalda dorba i dzeivis vīta, deļtam lykumsakareigi, ka pīminis zeime ir pastateita taišni te. Zeimis autors ir tieļnīks i Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis pasnīdziejs Matīss Kalniņš.
Ar sovom atmiņom par Osvaldu Zvejsalnieku dalejuos ari juo laikabīdrs Pīters Keišs: “Es Osvaldu pazynu apmāram 53 godus, varātu saceit, ka tys ir cylvāka myužs. Vysus itūs godus Osvalds beja na tikai gleznuotuojs, jis beja kulturpietnīks, viesturnīks. Mums pat vīnu laiku beja saceņseiba – kurs pyrmais puorskaiteis vysus Ontona Rupaiņa siejumus, kurs pyrmais dabuos Trasuna pyrmū siejumu, kas beja ratums. Jius tok zynit, kaids beja Osvalds, kod jis smiejuos, rokstomgolds kustējuos, jis vysleidza smiejuos nu sirds i taipoš vysus dorbus dareja nu sirds!”
Pīminis zeimi atkluoja Osvalda Zvejsalnieka krystdāls Artūrs Zvejsalnieks, kurs ari pastreipuoja, ka pats Muokslys noms ir kai pīminis zeime Osvaldam. “Atmynūs, kai itū āku suoce restaurēt – nu nūplukušys i nūlaistys padūmu armejis kara komisariata ākys, kas beja saveiduota kabinetūs, ar studentu i školys audziekņu rūkom lāni i pacīteigi bez lelu finanšu leidzekļu, tok vairuok ar Osvalda prasmem saorganizēt i sarunuot, noms tyka atjaunuots.”
Sadarbeibā ar Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeju, Osvalds izveiduoja Jāzepa Pīguožņa bolvu ainovu gleznīceibā. Deļtam ar sovom atmiņom dalejuos ari Preiļu muzeja vadeituoja Tekla Bekeša: “Osvalds Preiļūs īdybynuoja plenerus, jis aicynuoja da myusu pazeistamus muokslinīkus, paleidzēja mums izveiduot muokslys kolekceju, mes nupat ari nūsvietejom ari Jāzepa Pīguožņa ainovu gleznīceibys bolvys desmitgadi. Padūmi, kurus Osvalds prota dūt, ir nanūviertejami. Es dūmoju, ka jam patyktu itei zeime, jis partū prīcuotūs,” tai Preiļu Viesturis i lītišķuos muokslys muzeja vadeituoja Tekla Bekeša.
Sovpus Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys direktors Raimonds Arbidāns pastreipuoja, ka Osvalda Zvejsalnieka atstuotais montuojums ir nanūviertejams, sovā uzrunā Raimonds ari aicynuoja sevkuru jimt pīmāru nu Osvalda, i padūmuot, kas ir tys, kas paliks piec myusu, kū mes varim izdareit myusu piļsātys, kulturys i izgleiteibys lobā.