Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Latgalīšu vizitkarte, koloriti tipaži, komiskys sadzeivis situacejis – tai var raksturuot amaterteatri “Palādas” nu Bolvu nūvoda Baļtinovys, kas dabuojs lelu atpazeistameibu ar režisoris Anitys Ločmelis aba Danskovītis izruodem, taipoš ari ilggadejū darbeibu i vareibu māruot tuoļus ceļus, kab satyktu i prīcynuotu sovus skateituojus. Pavysam naseņ amaterteatris sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2023” skateituoju simpateju bolvu “Žyks”, taipoš ari ituo gods golā tiks svieteita tuo 25 godu jubileja. Deļtuo iz sarunu aicynuojom teatra dalinīkus, kab pasarunuot par pīdzeivuotū, puordzeivuotū, spieju saglobuot namaineigi spieceigu kolektivu i pasasmīt par kuriozim, kuru teatra izruodēs i mieginuojumūs natryukst ik iz sūļa.

Ar “Palādu” puorstuovim sasateikam Baļtinovys kulturys nomā vālā vokorā. Iz sasatikšonu īsarodušs 13 teātra dalinīki – Aigars i Skaidreite Keiši, Vija i Jezups Jermacāni, Juoņs Boldāns, Janīna i Aldis Keiši, Violenta i Juoņs Kubulini, Vladimirs Olipovs, Sandra, Aleksandrs i režisore Anita Ločmele. Jī pastuosta, ka deļtuo teatram ari dūts nūsakumus “Palādas”, jo mieginuojumi i sasatikšonys reizis vysod ir vālūs vokorūs. Leidzeigi kai palādom – kod satymst, tod suocās aktivuo rūseiba. Tys deļtuo, kas kasdīnā teatra akteri ir cīši aizjimti cylvāki – daudzi lauksaiminīki, zemnīki, ir sovys saimisteibys, kur laiks cytim hobejim atsarūn viņ vāluos vokora stuņdēs.

Amaterteatris “Palādas” Baļtinovys pusē sovu darbeibu aizsuoce 1999. goda novembrī. Tuo iniciatore beja Anita Ločmele, kura cīši gribēja, kab Baļtinovā byutu teatris. Jei pīmiņ, ka tūlaik atsauceiba nu apleicejūs cylvāku izmieginuot spākus teatrī bejuse cīši lela. Tok, kai jau sevkurā vītā, nūteik ari dabeigs atbyrums – kaids saprota, ka tys nav juo, cyts naīsaroda, cyts saprota, ka byus juosavuica vuordi i aizguoja paceli. Spieļuot palīk viņ tī, kas eistyn tū grib, kam pateik i pasadūd. “Iz augšu pasysti” – tai teatra dalinīkus raksturoj režisore Anita, skaidrojūt, ka teātrī apsavīnuojuši cylvāki, kuri eistyn ir gotovi īt i dareit.

Leluokuo daļa dalinīku ir gondreiž nu teatra pyrmsuokumu – suokuši spieļuot aptyvai ap 2000. godu. Kotram ir sovs stuosts, kai jis tics “Palādu” sastuovā, tok leluokūtīs īvylkuši jau da tuo spielejūšī draugi, rodi i saimis lūcekli voi ari daguojs izpaleidzēt ar aizvītuotuoja lūmu. Paraugūt vairuokys reizis amateteatra aktera lūmā, dalinīki apsazynuos, ka jim pateik spielēt, uoksteitīs i atsarast iz skotivis taidā kolektivā, kurs ir iz vīna viļņa.

Motivaceja i spāks dareit ir ari atslāgs tam, ka teatris pastuov tik ilgus godus i ir dabuojs lelu atpazeistameibu Latvejis mārūgā, niu asūt kai na tik Bolvu nūvoda, tok vysys Latgolys vizitkarte.

“Mes varim sasaorganizēt i aizbraukt. Na kotrys kolektivs tū var. Vīnam taida, ūtram cytaida probļema. Ka mums ir vareiba, tod mes braucam i ruodom. Daudzi ari nūspieļuoja tys, ka mums nabeja problemu ar transportu. Mums ir sovs šofers Jezups, kuram ir autobuss i jis brauce i brauce,” soka teatra vadeituoja Anita.

Na tik sasalaseit i aizbraukt, bet vysod leidza teik voduota ari boguota bagaža – cīši daudzi rekvizitu, jo vysod ir puordūmuots na viņ saturs, tok ari vizualais tāls iz skotivis. Deļtuo ar mozū buseņu “Palādom” nikod nav bejs gona. Vysod ir vajadzeigs lelais autobuss, i vysod tū ir izadevs ari nūdrūsynuot.

“Cyti jau ir smiejušīs i sacejuši – jius jau ite ar vysu sovu īdzeivi asat atbraukuši! Cīši daudzi rekvizitu kotrai izruodei,” soka Skaidreite Keiša.

Ari dalinīki pīkreit tam, ka dorbuošonuos teatrī prosa mobilitati i sova laika zīduošonu, tok tys ir tuo vārts, jo teatris ir kai lobs laika pavadeišonys veids i ari atpyuta nu kasdīnys dorbu jautrā, tyvā cylvāku lūkā.

“Sovā laikā, kod mes suocem braukuot, mes braukuojom pīktdiņ, sastdiņ, pat svātdiņ. Vysi breinuojuos – kai jius varit, kū jius varit? Tok cyti teatri pat navar nikur izbraukt, tok mes ruovem rikteigi. Ka mums nabeja nuokamajā nedeļā miegiuojuma, vysod beja sajiuta, ka nazkuo pītryukst. Bejom jauni i troki tymūs laikūs,” soka Skaidreite.

Amaterteatris “Palādas” pīsadola na viņ pogosta pasuokumūs, tok ari aktivi brauc ar izruodem pa vysu Latveju, ari uorzemem. Niu teatrī dorbojās aptyvai 20 dalinīku – tuos ir pīcys saimis, sovstarpeji rodi, saimis draugi i ari teik pīsaisteitys jaunuokuos atlasis, kas ar leluokū prīcu spielej kūpā ar vacuokim i atteista sevī akteru talantus.

Teatra kolektivā ir izaveiduojs ari veirīšu ansamblis “Delirium tremens”, kas nu latiņu volūdys nūzeimoj “dzāruma trokums”. Tī “Palādu” veirīši ar gitaru i akordeonu izpylda dzīsmis, taipoš ari sacer sovys i dzīd izruodēs. Taipoš ari puorejais kolektivs ir cīši muzykals – ari mieginuojumūs i sasatikšonys reizēs teik uzdzīduota kaida dzīsme.

Teatra kūpa – vīna lela saime

Teātra darbeibys suokuos ilgu laiku beja pat divejis spieļuotuoju grupys, jo dalinīku beja daudzi i apvīnuot mieginuojumu laikus nabeja īspiejams. Daudzūs godu laikā teatra sastuovs ir puorsamejs, tok spieceigais pamats ir palics namaineigs.

Par pīmāru, Violenta Kubuliņa suoce spieļuot 2000. godā, i jei soka: “Es navaru īsadūmuot sovu dzeivi bez ituo teatra. Mes niu asam kai saime. Tik daudz asam puorsasmiejuši, puordzeivuojuši. Naskaitamys atslūdzys reizis. Na jau mieginuojumi, tok mes īmam atsapyust nu kasdīnys dorbu. Izasmejom, Anitai nervus būjojam, jo myusi mieginuojumi ir gari. Prīca vysod sasatikt, parunuot, reizem ari pabyut kūpā bāduos. Taida ir tei saimis dzeive.”

“Mes eistyyn asam kai saime, i nareši cyts cytu pat izruodis vuordūs saucam. Vasals, Pīter, Onton, Mareit!” smejās Skaidreite Keiša.

Poši dalinīki smej, ka reizem lugys vuordi ari izspryukst sarunuos i kasdīnys situacejuos, tok par tū vysod teik pasasmīts. Taipoš ari pošu dalinīku vydā volda humors i nikod nateik apsavainuots.

“Bīži ir tai, ka mes pasasmejam cyts par cytu. Cyts varbyut i apsavainuotu, tok kolektivā vysi pasasmej i nivīns naapsavainoj,“ soka Vija Jermacāne.

“Cytreiz sovā storpā mieginuojumūs smejomēs i Anita dzierd i pasoka – vot, itū vajag pīraksteit!” pīzeist Violenta.

Daudzys lugys teatram ir sarakstejuse poša teatra vadeituoja Anita Ločmele. Jei suokumā lugys rakstejuse zem pseidonima Danskovīte. Par “Palādu” vysu popularuokū izruodi ir tykuse “Ontans i Anne”, kurū spieļoj ari cytu amaterteatru kolektivi. Izruodei ir vairuokys dalis, par pīmāru, “Ontans i vampiri”, “Ontans izaklaidej”, “Ontana tragedeja” i cytys. Skateituoji tū sauc par komedejserialu. Izruodis personažus vītejī pījēme kai sova pogosta cylvākus, saceitajuos frāzēs valkūt paralelis ar sābrim i pazinom, tok lugys nūtikšonys eistyn bejušys atsevišku personu ci pogosta dzeivē. Taišni izruode “Ontans i Anne” sovulaik cīši ilgi spieļuota ari Latvejis Nacionalajā teatrī kai izruode “Latgola.lv”, kuru redziejuši desmitim tyukstūšu cylvāku.

Taipoš teatrī ir spieļuotys daudzys cytys atpazeistamys izruodis, par pīmāru, “Tāva meitys”, “Sīvysmuotis senču laiki”. Kasgadeji iz Juoņa dīnu tykuse izspālāta ari R. Blaumaņa luga “Skroderdienas Silmačos”.

“Palādu” dalinīki Anitys lugys raksturoj kai pozitiva humora pylnys – tuos nav tragedejis, tok tūs golvonais aizdavums ir ļaut cylvākam atīt i vīnkuorši pasasmīt par vīnkuoršom kasdīnys situacejom. Dalinīkim ruodīs, ka tys ari ir pareizais atslāgs, kas pīsaista cylvākus – jī var izruodē paruodeitū sasaisteit ar sovu kasdīnu.

Anitys lugys teik raksteitys, pamatojūtīs iz pošu akteru personeibys prototipu, taipoš īkļaunūt ari apleicejūs elementus – cytys personeibys, nūtikšonys. Ari kasdīnā teātra dalinīki īsajiut sovūs tālūs, jo jūs raksturi i izpausmis, izteiksmis ir pītyvynuotys jim realajā dzeivē. Deļtuo īsajusšona nikod nav saguoduojuse gryuteibys.

Tok dalinīki itūs godu laikā ir pamanejuši ari Anitys pareguojumu spiejis – lugu scenarejs nareši pīsapylda. Par pīmāru, Vladimirs pasadola ar sovu pīredzi: “Teatrī spieļuoja ari muna sīva, cikom Anita nauzraksteja lugu, kurā jai pīdzyma bārns. Vāluok eistyn pīdzyma bārns, deļtuo jei vaira naspielej.” Leidzeigi gadīni bejuši ari ar salauztu kuoju i cytom kasdīnys lītom.

25 godu laikā ir nūspālātys naskaitami daudzys izruodis, tok “Palādas” taipoš pīzeist, ka jūs vīnkuoršeiba i sirdsdegsme ir namaineiga vysu godu garumā. Tok ir ari prīca par jaunū paaudzi, kas pakuopeniski puorjam vaucoku pīredzi.

“Par pīmāru, es suokuos ruodeju jaunys meitinis preceibu godūs. Precinīki vīns piec ūtra. Tagad jau cytys jaunys meitinis īīt īškā, tok es ruodu jau vacuokys lūmys. Ir prīca par jaunīšim,” soka Vija Jermacāne.

Ilgūs godu pīredze ļaun izīt nu naparadzamu situaceju

Amaterteatram “Palādas” nav nūteiktu temu, par kurom vysu vaira patyktu spieļuot. Jūs vīns nu golvonūs principu ir pīsaturiešona pi tradicionalūs viertebu i raudzeišona cīši naskrīt leidza jaunuokom tendeņcem.

“Raugom naizmontuot rupus vuordus. Taipoš ari tam, kas, par pīmāru, ir aktuals jaunajūs teātrūs – jo truokuok, jo lobuok. Mums tai nav. Asam tradicionali i nav nikuo pīdauzeiga kai skotūs, tai vuordūs,“ soka režisore Anita.

“Ka ari koč kur īsader taids rupuoks vuords, cylvāki poši var dadūmuot tū,” smejūtīs soka Vladimirs.

Ar izruodem ir apbraukuota lela daļa Latvejis. Dalinīki pīzeist, ka na vysur humors teik uztvarts vīnaidi. Ir bejušys izruodis, kur nu skaiteituoju vyspuor nav nikaidys reakcejis. Ir bejušys vītys, kur nateik saprosts, tok taidu ir cīši moz.

“Ir bejs, ka izruodis laikā zāle klusej, tok beiguos jī vysi pīsaceļ kuojuos,” pīmiņ Jezups.

“Tys atkareigs nu kotra cylvāka. Es, par pīmāru, nikod nasytu plauksts, deļtuo, ka cenšūs izbaudeit muzyku klusumā pi seve. Varbyut daudzi taidu cylvāku ir?” tai Aigars Keišs.

“Beja vīna izruode Reigā. Pazeistamim skateituojim praseju: ”Nu, kai beja?” Jī maņ soka: “ Ni vuorda nasaprotom, bet beja cīši smīkleigi!” smejūtīs soka Vladimirs.

“Ir taidys auditorejis, kur tevi burtiski jau nu pošu suoku paceļ gaisā i tod izruode ir uz urrā! Vyss atkareigs nu kontakta ar skateituojim. Kontaktam nav juopasaruoda iz reizis, tys var pasaruodeit ari vāluok. Tok, ka nav kontakta ar skateituoju, ir cīši gryuši,” soka Anita Ločmele.

Teātra dalinīku uzkruotuo pīredze ir tik boguota, ka kotram ir sovu naskaitami kuriozi iz skotivis i vysod par tim teik pasasmīts. Tok pīredze ļaun ari prast improvizēt i izīt nu dažaidu naparadzātu situaceju.

Vīna nu taidu situaceju ir smīklu nanūturiešona iz skotivis. Iz vaicuojumu, kū dareit taiduos situacejuos, “Palādu” dalinīki vīnbaļseigai soka – ir juosasmej! Ka tu pats gordi smīsīs, tod smīsīs ari zāle.

“Myusu Jezupam reizem izdeigst rogi i aste. Jis var sasmīdynuot vīnkuorši taipat sevkuru,” stuosta Anita.

“Maņ vīnu reizi beja gadejums – es tikū izguoju iz skotivis i vysa zāle suoce cīši smītīs. Pi seve dūmuoju, kū ta asu izdariejs? Beiguos izaruodeja, ka iz izruodi beja sabraukuši cylvāki nu Modūnis i sacejuši, ka tī, pi jūs, asūt cīši leidzeigs čyguons maņ. Jī mani īraudzejuši i padūmuojuši – rekur itys!” par smīkleigū gadīni stuosta Aleksandrs.

Taipoš uz skotivis ir gadejušuos ari nagaideitys situacejis, par pīmāru, kas saisteitys ar iesšonu. “Myusu veirīšim vysod vajag rikteigi pīsaēst iz skotivis. Iz golda izruodei dūmuotys vistenis, karbonadis i ari kotleti. Itī sovā golodnumā apreja vysus kotletus! Mums beja pajimti leidza auzu pluocineiši. Kū ta cytu lyksi iz golda vītā? Dūmuoju, ka tūs jau nu nūteikti naēss. Tok vāluok taipoš dzieržu čaukstīni pa vysu zāli. Čaukst “kotleti”,” smejūtīs pīmiņ režisore Anita.

“Vīnreiz tāluoju “Sīvysmuotis” izruodis ūtrajā daļā Aļbertu. Gulieju zam gultys i i tī maņ juoīdūt zuolis nu kruškenis. Īprīšk tī izruodē tyka dadzynuots sausais spirts. Juos maņ dūd dzert iudini, tok sajauce kruškys. Īdeve sausū spirtu izdzert. Saprotu – nabyus labi! Tūreiz maņ mute spraksteja. Tok nazkai puorguoja,” par sovu gadīni stuosta Juoņs Boldāns.

“Ontana i Annis” 9. daļā mums ir dyuņu vannys. Pyrmajuos izruodēs beja rikteigys dyunis nu muorka. Zynu, ka Anitu sasmierieju i radzu, ka jai sasavalk mute. Smīkli īt. Piec tuos reizis maskys tyka pierktys veikalā,” stuosta Skaidreite.

Taipoš goduos ari sitauacejis, kod nu golvys izkreit vajadzeigī vuordi. Taidūs gadīnūs parosti kaids atslāga vārds teik gaideits nu sarunys bīdra, jo “Palāduos” pīzeist, ka nareši kaids cyts zyna tovus vuordus lobuok, nakai tu pats. Tok piec daudzū godu pīredzis tei vaira nav lela problema, jo akteri ir īsavuicejuši ari labi improvizēt i muok izīt nu situacejis.

Par tyvuokajom izruodem amaterteatris viestej Facebook platformā ITE.