Pīcys kinys, kū nūsavērt Romualda Ancāna 80. jubilejis godā
Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv
Vakar, 1. aprelī, 80. jubileju byutu svietejs latgalīšu akters Romualds Ancāns (1944-2011). Jis struoduojs ari Dailis teatrī, tok ļaužu atmiņā vysvaira palics ar spūdrajom lūmom kinuos. Ancānu drūsai var saukt par režisora Juoņa Streiča akteri – obeji nūvadnīki regulari struoduojuši vīnā fiļmiešonys laukumā. Atguodojūt Romualdu Ancānu jubilejā, portals lakuga.lv īsoka nūsavērt pīcys Juoņa Streiča kinys, kuruos akteram bejušys nūzeimeigys lūmys.
Romualds Ancāns dzims 1944. gods 1. aprelī Leivuona pogosta Starūs. Vuicejīs Vonogu pamatškolā, Reigys 14. vokora vydsškolā i Latvejis Vaļsts konservatorejis Teatra fakultatē. Nu 1973. da 1990. gods struoduojs Dailis teatrī, paraleli tam ari fiļmiejīs aptyvai 50 kinuos. Režisors Juoņs Streičs sacejs, ka Romualdam Ancānam bejuse reša Dīva dūta pīviļceiba i ciļvieceigais syltums. Jis ari pyrmais latvīšu akters, kurs kinā īveds spylgtu latgalīša raksturu. Kai gruomotā “Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture” rakstejuse kinys zynuotneica Inga Pērkone, Ancāna tālu aizdavums Streiča kinuos bīži viņ sniedzīs puori konkreta rakstura atveidei, bet jau uztverams simbolu leiminī. Romualds Ancāns myužeibā nūguoja 2011. gods 15. septembrī, paglobuots Rūžkolnu pogosta Augšmuktu kopūs.
“Cylvāka bārns” (1991)
Juoņa Streiča kina “Cylvāka bārns” Latvejis i ari pasauļa kinys viesturē īraksteita kai pyrmuo filma latgaliski. Tamā Romualds Ancāns spielej it kai saleidzynūši nalelu, tok eistineibā cīši nūzeimeigu lūmu. Juo tāluotais muzykants Izidors, agrā reitā iz lauku ceļa sateikūt mozū Boņuku, pasoka vuordus, kurūs, īspiejams, atrūnama vysa kinys eseņce: “Eju vīns pa pasauli, skotūs – augšā Dīvs, lejā – putni, a pa ceļu maņ pretim – cylvāks.”
Kinu “Cylvāka bārns” bez moksys var nūsavērt portalā filmas.lv ITE.
“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981)
Spūdruokais latgalīša tāls latvīšu kinā pyrma “Cylvāka bārna” uzjimšonys nūteikti ir Romualda Ancāna Jezups filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Kinā, kuru redziejuši vysi, tok tei naapneik i nanūvacoj. Na veļti tū televizejis ruoda na tik Juoņūs, bet ari Zīmyssvātkūs i Leldīnē. Latgalīts Jezups ar lelū saimi i breineigū bolsu, kas daudzim līk dūmuot, ka jam vajadzātu dzīduot operā, na struoduot kolhozā par traktoristu, ir vīns nu kinys pozitivuokūs tālu. Byuteibā ari vīns nu rešūs, kas tuos finalā napīdzeivoj nikaidu viļšonūs. Kinys pietneica Kristīne Matīsa gruomotā “Vecās labās… Latviešu kinoklasikas 50 spožākās pērles” roksta, ka suokumā filmys scenarejā itys tāls bejs īraksteits kai Daumants, tok Juoņs Streičs tū taišni deļ Romualda Ancāna puortaisejs par latgalīti i nūsaucs sova bruolāna vuordā par Giluču Jezupu.
Kinu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” bez moksys var nūsavērt portalā filmas.lv ITE.
“Likteņdzirnas” (1997)
Kinai “Likteņdzirnas” ir na tik muokslinīcyska, tok ari viesturis līceibys vierteiba – tei cīši labi paruoda dzeivi 20. godu symta 90. godu Latvejā ar tuo laika tykumim i lykumim, puorīmūt iz dzeivi kapitalismā. Romualds Ancāns kinā otkon spielej latgalīti – muokslinīku Vincents, kurs, puorfrazejūt juo pasauļa slovonuo vuorda bruoļa pavuordi, īsaukts par van Groku. Jis ir vīns nu gona nadaudzūs, kura vierteibu sistema palykuse namaineigi stypra – muokslinīkam nauda nav svareiguokais (tok reizē muokslu jis izmontoj kai vaļutu loba mierka deļ – lai golvonū varūni Eduku beidzūt aizsyuteitu pi uorsta) i pat, struodojūt pi tuo laika “bīzūs” pasyutejuma dorba, jis nasabeist tymā īkodēt paredziejumu par jūs vaļdeišonys laika golu. Akters kinā šaļtim ari parunoj i aizdzīd latgaliski, lai ari juo tāls, leidzeigai kai “Limuzīnā Jāņu nakts krāsā”, dzeivoj cytā Latvejis molā – itūreiz Kūrzemē.
Kinu “Likteņdzirnas” bez moksys var nūsavērt portalā filmas.lv ITE.
“Nepabeigtās vakariņas” (1979)
Romualda Ancāna pyrmuo leluo lūma pi Juoņa Streiča beja komisars Martins Beks televizejis diveju sereju kinā “Nepabeigtās vakariņas”, kas baļsteita skandinavu autoru detektivromanā. Tei boguota ar komiskom detaļom i uzjimta kai breiva stilizaceja par uorzemem. Kai roksta Kristīne Matīsa – uorzemis kinā radeitys na ar uorejū atributiku, bet dūmuošonys veidu, kas ir breivuoks i bez lelys nūmuokteibys par klopotom. Ancāna komisars Beks teik atsaukts nu atvalinuojuma, kab izmaklātu boguota uzjiemieja Palmgrena slapkaveibu, taipat skateituoju interesi roda juo it kai tik profesionalūs attīceibu lineju ar tykumeibys policejis inspektori.
Kinu “Nepabeigtās vakariņas” bez moksys var nūsavērt portalā filmas.lv ITE.
“Rūdolfa mantojums” (2010)
Romualda Ancāna leluokuo i dīvamžāļ ari pādejuo lūma beja kinys “Rūdolfa mantojums” golvonais varūņs Rūdolfs Rūdups – bejušais soldots, kurs boguoteibā i lapnumā rauga puorspēt vītejū baronu. Intervejuos Ancāns stuostejs, ka piec “Rūdolfa mantojuma” scenareja puorskaiteišonys saprats – itei byus lūma, kurys deļ jis vyspuor ir akters. Tei asūt bejuse juo myuža lūma – jau piec kinys izīšonys iz ekranu akters paredzēja, ka taidys lūmys jam na tik nav bejs, tok vys jau vaira ari nabyus… Tamā laikā jam ari vaira natyka pīduovuots dorbs teatrūs, partū atzineigī skaiteituoju i ari kritiku vuordi par tāluojumu radeja lelu gondarejuma sajiutu. Par Rūdolfa lūmu Romualds Ancāns jau piec nūīšonys myužeibā sajēme “Lielā Kristapa” bolvu kai lobuokais akters.
Kina daīmama Go3 i TET+ platformuos.
