Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Turpynojūt sadarbeibu, Liene Skrebinska i muosys Katrīna i Anna Patrīcija Karelis publiciejušys ūtrū dzīsmi, kas veļteita godalaiku temai. Ituo gods suokuos dzīduotuoju sadarbeibā izdūta Domicellys Līpenis dzīsme “Zīmeņa”, bet pavasars teik sveicynuots ar dzīsmi “Pavasaris”, kurā sasavyn divejis pavasara dzīsmis.

Etnomuzike, grupys “SABIA” dalineica Liene Skrebinska ar muosom Katrīnu i Annu Patrīciju Karelem, kurys ir tradicionaluos muzykys dzīduotuojis i muzykantis nu Īcovys i dorbojās folklorys kūpā “Tarkšķi”, sovulaik īpasazynuse kūpeigūs folklorys pasuokumūs. Itūgod sadarbeiba muzykā turpynojās ar jaunu skaņdorbu publikacejom. Gods suokuos izdūtajai Domicellys Līpenis dzīsmei “Zīmeņa” pīsavīnoj “Pavasaris”, līkūt nūjaust, ka nazkū skaneigu var gaideit ari goda turpynuojumā.

Jaunajā skaņdorbā sasavyn divejis dzīsmis – vīna latvīšu literarajā volūdā, ūtra latgaliski. Par dzīsmis īdviesmi projekta dalineica Katrīna Karele portalam lakuga.lv stuosta: “Itūgod tyku pi klažu, kur mama (školuotuoja i “Tarkšķu” vadeituoja Kristīne Karele – red.), byudama 18 godu vaca, beja suokuse vuokt i ar rūku pīraksteit symtim tautysdzīšmu ar vysom melodejom. Jei stuosteja, ka tuos voi nu dzierdiejuse kaidu dzīžam i pīrakstejuse voi piec koncertu daguojuse pi kaida muzykanti i lyuguse pīraksteit notys. Cytys vīnkuorši izrakstejuse nu vacūs īrokstu voi gruomotu. Cīši vysaidi bejuši tūs dzīšmu celi. Tai kladē atrodu ari itū pavasara rūtuošonys dzīsmi, kas skaņ jaunuo īroksta pyrmajā daļā, kurys vuordi beja taišni laikā par pavasara temu i melodeju vēļ nikod pošys nabejom dzīduojušys.” Tok latgaliskuo dzīsmis daļa ir vēļ vīna nu Domicellys Līpenis pyura i tū dalykuse Liene, kura tū beja dzierdiejuse arhivā, kod vēļ vuicejuos tuo laika Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolā. “Zynuojom, ka rūtuošonys dzīsmi gribim savīnuot ar vēļ kaidu, tai Lienei īguoja pruotā itei Domicellys dzīsme i ruodīs, ka breineigi obejis sasavīnuoja,” soka Katrīna.

Katrīna i Anna ir nu Zemgalis, tok kai sovu reizi bejs īprīšk, tai i sadarbeibā ar Lieni radeituo dzīsme, ir taida, kurā obejis dzīž latgaliski. Vaicojūt, voi nav gryuts dzīduot latgaliski, Katrīna atsoka, ka tys nikod nav ruodejīs gryuši. “Varbyut kaids vuords naizskaņ da gola precizi, tok tys tai šaļtim saīt i, kod dzīži literarajā volūdā. Eistineibā es nikod tai cīši napamonu, ka dzīsme ir latgaliski. Vysu myužu jau īrosts dzīduot latgaliski, koč i asu zemgalīte. Ruodīs, ka tei taida folklorys volūda! Kod mums napaseņ vaicuoja, voi cyta dzīsme byus literarajā volūdā, viņ tod īsadūmuoju, ka, pag, voi tod itei jau nav?” par dzīduošonys volūdu stuosta Katrīna.

Dzīsmis “Zīmeņa” i “Pavasars” vadynoj dūmuot, ka sadarbeibai gaidoms turpynuojums cytūs godalaikūs, kū apstyprynoj projekta dalineica Katrīna, sokūt, ka itūgod vysom ir taida apsajimšona. “I tod turim nūceju ituos vysys dzīsmis apvīnuot myusu pyrmajā kūpeigajā albumā, dalīkūt vēļ kaidu, kas vysus godalaikus savīnoj. Vosorys dzīsme nūteikti byus ļusteiguoka Juoņa dīnys tematikā, bet iz rudini plānojam kū mīreiguoku i rudiņa dryumumam atbiļstūšuoku,” atkluoj Katrīna. Jei soka, ka taišni Juoņa dīnys laiks jai pošai ir vysu meiluokais laiks godā, deļtuo, ka juoizalosa meiluokuos kaida godalaika dzīsmis, tod tuos nūteikti byutu nu vosorys. “Svātkus gaidūt, īrosts ir cīši daudzi koncertu, ka vysys Juoņa dīnys dzīsmis i rūtalis varātu i mīgā nūdzīduot. Pyrma puora godu platformā Spotify sataiseju dzīšmu sarokstu, kurā ir gondreiž viņ Juoņa dīnys dzīsmis ostoņu stuņžu garumā. Cytureiz navaru sagaideit vosoru, deļtuo tū sarokstu klausūs jau zīmā i pavasarī,” stuosta Katrīna.

Katrīnys i Annys Kareļu i Lienis Skrebinskys kūpdorbs dzīsmē “Pavasaris” īraksteits īrokstu studejā “Lauska” Reigā pi skaņu režisora Kaspara Bārbala i tū nūsaklauseit var muzykys straumiešonys platformā Spotify.