Osyunā svieteis Konstantina Raudivis 115. jubileju
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
30. aprelī 12.00 stuņdēs Konstantina Raudivis dzymtajā pusē – Kruoslovys nūvoda Osyunā – nūtiks rakstnīka, filozofa i parapsihologa 115. jubilejis pasuokums, kura iniciatori i vadeituoji byus jaunīši, kas sasadorboj ar zynuotnīkim, informej Kruoslovys nūvoda Kulturys i turysma puorvaļde.
Iz pasuokumu teik aicynuoti jaunīši, Konstantina Raudivis radinīki, uzjiemieji, kulturys darbinīki i vysi interesenti. Gūdynojūt juo davumu, nūtiks divejis diskusejis, kuruos tiks atspīgeļuots Raudivis pamastais montuojums, kai ari kluotyn asūšī varēs pīsadaleit fotografiešonys meistarklasē i orientiešonuos aktivitatēs, atkluojūt ituo īvārojamuo cylvāka dzimtini.
Konstantins Raudive dzims 1909. gods 30. aprelī Osyuna pogosta Barinaucūs. Raksteituoju pasaulī vysapyrma īguoja kai filozofs i tulkuotuojs, tik piec tuo pīsavērse dailliteraturai – romanam. K. Raudivis pyrmuo publikaceja izdūta 1929. godā, viņ 20 godu vacumā – eseja par cīsšonu temu “Cīsšonas – svēteiba” Latgolys jaunuotnis žurnalā “Zīdūnis”.
Eipaši nūpalni Raudivem ir kai spāņu literaturys tulkuotuojam i popularizātuojam. Taišni Konstantina Raudivis tulkuojumā naskaitami latvīši īpazynuši vairuokus izcylus dorbus – Migela de Servantesa “Dons Kihots”, “Parauga noveles”, “Asins spēks” i cytus.
Boguota ir ari Raudivis literaruo darbeiba – ap pusūtra desmita gruomotu, kurūs kūpapjūms ir 3000 puslopys. Pazeistamuokī dorbi ir romans divejuos gruomotuos “Nolādētās dvēseles” (1948.-1949.), romans “Dieva zīmogs” (1953), novelis “Dzīvības bads” (1964), esejis “Laikmeta atjaunotāji” (1975).
Juo dzeivis laikā tyka publicāti ari daudzi referati, kai ari atseviški roksti. 20. g. s. 30. godu beiguos publicējs plašu rokstu par Ortegu i Gasetu, par T. Celma filozofeju, par svātajim i filozofim i citys apceris. Kūpā ar sovu sīvu Zentu Mauriņu sagataveja izdūšonai Gētis kūpuotūs rokstu pyrmū siejumu, kas dīvamžāļ sasaglobuojs tik manuskriptā.
Pasauļa slavi Raudive dabuoja ar sovim parapsihologejis pietejumim, īskaņojūt myrušūs bolsus. Vaira par jū var puorskaiteit Valentina Lukaševiča sagataveitajā Latgalīšu literaturys viesturis škierklī ITE. Konstantins Raudive myužeibā nūguoja 1974. godā Vuocejā.