Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Itūgod svietejam dzejneicys i dzīsmineicys Bronislavys Martuževys (1924-2012) symtgadi. Vīna nu juos jubilejis nūtikšonu ir koncertizvadums “Topi stipra, sirds”, kas 13. aprelī izskanēs Latgolys viestnīceibā “Gors”, piečuok ari Reigā i Lubuonā. Tuo muokslinīcyskū koncepceju veidoj dirigente Aira Birziņa i aktrise Baiba Broka. “Maņ ruodejuos cīši svareigi, lai tī izskaņ ari latgalīšu volūda,” soka Baiba. Intervejā jei stuosta ari par sovom latgaliskajom saknem, pīredzi iz skotivis i kinā runuot latgaliski, kai ari sajiutom, Jaunajam Reigys teatram atsagrīžūt Luočplieša īlā.

Martuževys spāka spūdrumā

Koncertizvadumā “Topi stipra, sirds” pīsadaleis aktrise Baiba Broka, soliste Ieva Parša, VEF Kulturys piļs sīvīšu kors “Dzintars” i dirigente Aira Birziņa, instrumentaluo grupa – Mārtiņš Zilberts (klavīris), Indulis Cintiņš (vejūle), Ainārs Paukšēns (čells), Laima Jansone (kūkle) i Valdis Zilveris (akordeons). Skanēs eipaši itam izvadumam radeiti jaundorbi – komponistu Jēkaba Jančevska, Valda Zilvera i Artura Maskata muzyka ar Bronislavys Martuževys dzeju –, kai ari pošys dzejneicys sacarātuos dzīsmis eipašūs aranžiejumūs koram i instrumentalajai grupai. Baiba Broka, kura koncertizvadumā skaiteis Martuževys dzeju, stuosta, ka Aira Birziņa jau paguojušuos vosorys suokuos jū paaicynuojuse par dzejneicys jubilejis koncerta leidzautori: “Ideja jau beja, bet myusu kūpeigais aizdavums beja izdūmuot veidu, kaidā atkluot i runuot par Bronislavys Martuževys personeibu. Es, prūtams, zynuoju Martuževu, juos dzīsmis, koč kū beju ari skaitejuse, tok juoatzeist, ka nabeju cīši īsadzilinuojuse. Aira mani īpazeistynuoja ar Martuževys dailradis cīši plašū diapazonu. Beja piļneigi skaidrys, ka pastuosteit vysu par jū vīnā taidā koncertā navar i ari navajag.”  

Aira Birziņa vaira pīsavārsuse muzykalajai daļai, bet Baiba Broka raudzejuse puorskaiteit Bronislavys Martuževys dzejūļu kruojumus. “Martuževai ir bejs i cīši daudz temu, i spāka, kaidā jei par tom runoj! Patīseibā beju par tū satrīkta, lai ari tys varbyut tai styprai skaņ. Verūtīs materialus, kurūs jei poša runoj, Martuževa ir tik tīša, vitala, špetna. Mani cīši pīsaista taidys daudzpuseigys, daudzškautņainys personeibys, kas reizē var byut i dzilis, i skalis, i trauslys,” stuosta Baiba. Līkūt kūpā dzeju ar muzykalū daļu, izakristalizējušys temys, par kurom runuot koncertizvadumā: “Saprotom, ka nastuosteisim tū kai hronologisku voi biografisku stuostu, bet īsim cauri vairuokom temom, kū atrodom kai Martuževai svareiguokuos.” Broka pastreipoj, ka nūteikti vyssvareiguokuo tema Bronislavai Martuževai bejuse ticeiba i lyugšonys kai paļuoveiba i pateiceiba Dīvam. Tys ari tīši i personeigi uzrunuojs pošu Baibu, paleidzūt jai sovā dzeivē.

“Maņ ruodīs, ka juos saziņa ar Dīvu ir koč kaida tīša i napastorpynuota,” nūruoda aktrise.

Vys navarūt aizmierst ari par Martuževys temperamentu – Broka atsasauc iz dzejneicys teiktajom tautysdzīsmem, kas beiguos izaruodejušys juos pošys sacarātys. “Jei sacejuse, ka nav tok svareigi, voi tei ir tautys voi juos pošys melodeja! Tei vitalitate, dzīsmis prīca, gribiešona izapaust ir tik lela i vyslobuokajā nūzeimē naīrūbežojama. Taids temperaments ir lels spāks. Dūmoju, ka tys ari ļuovs jai izdzeivuot tik uorkuorteigai smogu liktini – ar pagreidis godim, izsyutejumu.” Baiba Broka pastreipoj, ka vīns nu īmesļu, deļkuo svareigi izceļt Bronislavu Martuževu kai personeibu, ir tys, ka jei ar sovu spāku i seikstumu dūd spāku ari cytim. Partū ari koncertizvadums byušūt kai spāka vuordi, par tū līcynoj jau tuo nūsaukums “Topi stipra, sirds”. Aktrise tur nūceju, ka tys paleidzēs ari myusu sirdim tikt stypruokom: “Mums niu ari vajag koč kur meklēt spāka olūtus, lai izdzeivuotu kūpejā pasauļa uorpruotā i kara tyvumā. Maņ ruodīs, ka Martuževa ir tūs atroduse, partū ari mes, dūmojūt par jū, varim tikt tymā spāka spūdrumā.”  

Kopusvātki i sakņu sajusšona

Lai ari Bronislavys Martuževys dzymtuo i sātys volūda bejuse latgalīšu, dzeju jei rakstejuse gondreiž viņ latvīšu literarajā volūdā. Latgalīšu volūdu vaira var atrast juos muzykalajā montuojumā. Tok Baibai Brokai ruodejīs cīši svareigi, lai koncertizvadumā izskaņ vysmoz vīns Martuževys dzejūļs latgaliski. “Es gon cīši švaki runoju latgaliski, iz reizis par tū breidynoju. Tok uztvert i saprast varēs. Volūdu asu dzierdējuse bierneibā, nazkur dzili jei maņ ir, tok narunoju tamā kasdīnā. Kod īsarunojūs, tod jiutu tū volūdu. Muns paps tok runoj latgaliski,” soka Baiba, kurys tāvs Ontons Broks ir nu Varakļuonu pusis. Jei atguodoj ari braucīņus gostūs iz Latgolu bierneibys vosoruos, kopusvātkus Syla kopūs, kur paglobuoti Baibys vacvacuoki, kas nūguojuši myužeibā jau pyrma juos pīdzimšonys. Atmiņā spylgtai palykuse kopusvātku proceseja ar nūstuošonu vysūs četrūs kopu styurūs, kur pi gaļdeņu kai oltoru nūteik aizlyugumi. Stuostūt par tū, Baiba aizadūmoj – voi eistyn tai varēja byut ari padūmu laikūs? Par obejom sasprīžom, ka vys jau tai beja – dzierdāts, ka tūlaik vysmoz vītom vīnā dīnā nūtykuši kai oficialī laiceigī kopusvātki, tai i ar goreidznīka pīsadaleišonu.

Par otkonsasatikšonu ar latgalīšu volūdu aktrise ir eistyn pateiceiga režisoram Viesturam Kairišam, kurs Baibu uzaicynuos pīsadaleit Annys Rancānis jubilejai veļteitajā koncertizvadumā “Latgales freska” i kinā “Janvāris”. Kai vīnā, tai ūtrā jai beja juorunoj ari latgaliski. “Viesturs pajēme mani kai aiz rūkys i atguodynuoja tū, ka puse nu mane ir latgalīte. Nazynu, kai jam tys īguoja pruotā, tok asu cīši pateiceiga, ka jis mani tai pasauce atpakaļ… voi iz prīšku. Pasauce iz Latgolu,” Broka stuosta. Ar cylvākim, kurūs tī satykuse, jei sajutuse dziļu radnīceibu.

“Koč voi verūs, ka gondreiž vysim, kas īt preteimā, acs ir taidā pošā kruosā kai maņ – pūra zali palākuos. Tī nūtyka koč kas gondreiž mistisks – saprūti, ka ir lītys, kas tevī īkodātys jau nu dzimšonys. Tuos ir tuos Latgolys saknis,” Baiba sprīž, ka, īspiejams, ari vīnkuorši jau sasnāguse taidu brīdumu, kod vaira sevī atkluot latgalītis pusi.

Vys juos latgaliskū temperamentu kai poša, tai cyti asūt nūviertiejuši jau seņ. “Tū steigu iz reizis sajiutu ari Martuževā, i tei manī atsasauc. Tai nav ar vysim cylvākim – tik eipašim latgalīšim. Bolvu padūšonuos Reigā asu redzējuse vysu kū, tok, verūtīs “Boņuka” apbolvuošonys pasuokumu, ruodīs, ka vysu runuotuoju vuordi īt nu sirds. Tī ir tīši, eisti. Latgolys cylvākūs ir nazkaids cyta veida eistums. Nasoku tū tik deļtuo, ka grybātu pasaceit kū lobu par Latgolu. Eistyn sajutu, ka tys ir ari manī, tys maņ pateik, tū kūpu, bet vysūs cylvākūs tuo nav. Tys ir tymā Latgolys genā – tīšums, temperaments i spāks,” atkluoj Baiba. Jei labi pazeist ari sovu ūtrū – vydzemneicys – pusi, nu tuos īmūt jau pavysam cytys īzeimis. “Ar obejom pusem asu gondreiž voi kai īškejā konfliktā. Kura puse teik uzrunuota, tei ari vaira pasavierš. Tok Latgola mani vysod nazkai eipaši sylda i dzili truopej.”

Akcenti i izlūksnis

Sarunys laikā Baiba vairuokys reizis pastreipoj, ka latgaliski narunoj eipaši labi. Atguodoju naseņ izdūtajā gruomotā par Jaunū Reigys teatri “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” raksteitū, ka jai, struodojūt pi lūmys, nikas lobs navar saīt, ka nav nikaidys īškejuos pretesteibys. Varbyut taipat ir ari ar latgalīšu volūdu? Aktrise pīkreit, tok stuosta, ka tī ir vēļ dziļuoki sluoni. “Kai zynoms, akteri vuicuos Reigā. Tī saīt kūpā cylvāki nu vysys Latvejis, i pyrmais, kū dora – loboj vysaidus akcentus, jo par skotivis volūdu ir atzeits vydsdialekts. Tys nav tik latgalīšim, ari tim, kas nu Olyuksnys voi Kūrzemis. Es bierneibā dzeivuoju pi sovys mamys mamys Modūnis, Bārzaunis pusē. Tī runuoju ar kuorteigu Modūnis akcentu. Tapšonys par aktrisi procesā lobuoju sovu akcentu. Īspiejams, deļtuo nasaruovu sev jaukt golvu vēļ ar latgalīšu volūdu, jo tei ir cīši spieceiga. Zynu, ka muns paps vysu dzeivi dažus vuordus soka ar spieceigu latgalīšu akcentu,” stuosta Baiba. Jai naasūt nikaidu problemu saprast latgalīšu volūdu, bet narunuošona dreižuok pat varātu byut cīna deļ.

“Nagrybu, lai tys izaklauseitu piec uoviešonuos. Ka runuot, tod tai, kai cylvāki eistyn runoj, na koč kaida Reigys aktriseite uovejās. Tok, ka nūdzeivuotu kaidu nedeļu Latgolā, vys jau pat najustu atškireibu.”

Struodojūt pi “Latgales freskas” i “Janvāra”, Brokai ar latgalīšu volūdu paleidzēja kai Viesturs Kairišs, tai Anna Rancāne. Soku, ka Viesturs maņ ruodīs cīši lobs pīmārs, jo atguodoju juo pyrmuos publiskuos uzastuošonys latgaliski, kas vēļ beja gona nadrūsys, tok niu šaļtim ruodīs, ka jis latgaliski runoj teiruok nakai daļa ļaužu, kam vysu myužu itei volūda tik apleik bejuse. “Viesturs mani cīši lobuoja, tok vīnā šaļtī jam saceju, ka maņ ruodīs, ka Varakļuonūs itū soka cytaiž. Beju jau tai sasatreniejuse, ka varēju jam ībiļst,” smaida Baiba i pastreipoj, ka vysteiruokuo jai ruodūtīs Annys Rancānis latgalīšu volūda.

Sāta, kas sagaida

Piec gruomotys “Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās” puorskaiteišonys vēļ vaira ir skaidrys, ka Jaunuo Reigys teatra āka Luočplieša īlā 25 tuos darbinīkim ir cīši eipaša vīta. Izdavumu var saukt ari par cīši bīzu mīlesteibys viestuli tai. Voi atjaunuotajā ākā, kurā ar Baibu ari sasateikam, tys pats gors vēļ ir dzeivs? “Nui, ir. Sajiuta ir tik natycamai muojeiga. Nasaruod, ka tei ir āka piec remonta. It kai symtu godu tei byutu te stuovējuse, niu tik izmozguots i mes piec tuo īguojuši. Vysa pateiceiba arhitektei Zaigai Gailei, kura muok radeit eistuma sajiutu – kūka greidys, kotrom durovom ir kūka rūkturs, tuos pošys izaver kai nu kūka sātys… Te nav remonta smuorda. Sajiuta, ka sāta tevi pījam i sagaida. Maņ nav rakstureigi sajiusmynuoti epiteti, tok dagiunu sevi runojam par tū piļneigā sajiusmā. Parosti piec remontu ir vaicuojumi – kod i kai īsadzeivuosi, kod atsagrīzs gors? Tok ite gors nabeja juogaida atpakaļ. Mes akteru pusē asam īsadzeivuojuši, ari skateituoji ir īsadzeivuojuši, niu juogaida, kai ite īsadzeivuos kai jaunuos, tai vacuos izruodis,” Broka nūruoda, ka leluokuo pīsalāguošona ir taišni tehniskūs vaicuojumūs, jo niu itei ir ari “gudruo sāta” ar daudz vysaiduokom jaunajom tehnologejom. Tok svareiguokais, piec juos dūmu, ka āka kotram tuos apmeklietuojam roda konkretu sajiutu, tei nav bezpersoniska. Aktrisis pīredzē dzierdātys tikai lobys atsauksmis – tei asūt pateikama, izstoroj syltumu, ir draudzeiga, aicynojūša.

Itys laiks Baibai Brokai ir cīši saspryngts – gondreiž kotru vokoru teik ruodeita izruode “Sapņu tulkotāju sekta”, ar kuru tyka atkluota atjaunuotuo teatra āka, paraleli nūteik mieginuojumi pi jau nuokušuo īstudiejuma “Melnais gulbis”, kas pyrmizruodi pīdzeivuos 10. aprelī. Taipat turpynojās ari koncertizvaduma “Topi stipra, sirds” rodūšais process. Voi itymā skriejīnī saīt ari izbaudeit atsagrīzšonu Luočplieša īlā? “Es drupeit raugu kotru dīnu pasmaržuot itū gaisu, tok ruodīs, ka vēļ naasu tū aptvāruse. Varbyut piec 10. apreļa saīs tai sakareiguok apjēgt itū faktu. Jo ari puorvastuos montys vēļ stuov kastēs – nav vēļ ni laika, ni saprasšonys, kū ar tū dareit. Cikom kas struodojam taidā uorkuortys režimā,” Baiba sacynoj.