Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Reši kurs nabyus dzierdejs, ka Latgola ir “zylūs azaru zeme” voi, ka Latgolā gondreiž kotrys ūtrais dzeivuotuojs ir pūdnīks. Ka itī uzskoti varātu byut vysai pījemami, tod pastuov ari skaudze taidu redzīņu aba stereotipu, kuri na tik naroda prīcu, tok ari līk sarkt i justīs naārtai. Pīmāram, ka Latgolā vairums pastyprynuoti lītoj zamys kvalitatis alkoholu voi ka Latgolā vysi runoj krīvyski. Deļtam itūreiz portals lakuga.lv vaicuoja vairuokim cylvākim, kuri nu puornūvodu puorsacāluši dzeivuot iz Latgolu voi ir kaidu ilguoku laika strēči te gastejuši, kū jī zynuoja i sagaideja nu Latgolys, pyrma atbrauce iz regionu?

Voi Latgola ir stereotipiska?

Stereotips ir vyspuorpījimts i bīži ari cīši vīnkuoršuots redzīņs voi redzīņu kūpums par vysaiduokom vītom, lītom, cylvāku rasem i tamleidzeigi. Par sevkuru Latvejis regionu ir kaidi naviņ stereotipi, tok, īspiejams, par Latgolu vysvaira.

Itūreiz apvaicuojom vairuokus cylvākus nu dažaidu Latvejis regionu, kuri nu puornūvodu puorsacāluši dzeivuot iz Latgolu voi ir kaidu ilguoku laika strēči te gastejuši.

Aiga Vihmane-Semjonova (Daugovpiļs dzeivuotuoja)

Aiga īt nu Ventspiļs nūvoda Piļtinis pogosta, da šam ari pīcus goduos dzeivuojuse Reigā, tok niu Aiga jau pīcus godus dzeivoj i struodoj Daugovpilī. “Kod tyka pījimts lāmums par dzeivuošonu Daugovpilī, es ite nikod vēļ natyku bejuse. Pīmiņu, ka speciali nikaidu informaceju nameklieju, partū ka gribieju, lai Daugovpiļs mani puorsteidz,” tai Aiga. Vystik jei ari pīzeist, ka nu stereotipu taipoš nabeja īspiejams izavaireit. Tūs pamatā asūt nūdrūsynuojuši apleicejī ļauds, kuri dalejuos sovā pīredzē par Daugovpili. “Vystipiskuokais stereotips beja, ka te vysi runoj krīvyski. Tam eisti navaru pīkrist, partū ka es poša gondreiž nicik naprūtu krīvu volūdu, vystik Daugovpilī asmu teiri labi īsadzeivuojuse. Maņ pošai ir sovaiži, ka lela daļa vītejūs par sovu miseju skaita īvuiceit mani runuot krīvyski, deļtam, ka nasaprūt, kai cylvāks var eistyn naprast krīvu volūdu,” stuosta Aiga. Taipoš jei paturpynoj, ka tyka breidynuota partū, ka Latgolā byus gryuši atrast dorbu. “Realitatē dreizuok skumdynoj zamais atolguojums i vajadzeiba piec krīvu volūdys. Oficiali jau naprosa, vystik praktiski iztikt bez tuos byutu pagryuši. Es poša sovā golvā beju izdūmuojuse, ka Daugovpilī veseleibys jūmā struodojūšī nūteikti runuos latvyski. Ka tei ir vīneiguo nūzare, kur bez vaļsts volūdys nu nikai naiztikt. Eistineibā ir taišni preteji, vaira asmu sasastopuse ar uorstim i medmuosom, kurys ar mani i munu bārnu naprūt komunicēt latvyski. Saprūtams, ka smaidu i lobu attīksmi saprūt vysuos volūduos, vystik veseleiba ir puoruok specifisks vaicuojums, kab pacientim, kuri jau tai ir sasatraukuši, byutu juorauga saprast terminus svešvolūdā.”

Aiga kasdīnā dorbojās bīdreibā “Cita Daugavpils”, kuru jei raksturoj kai vītu, kur jau pīaugušā vacumā var sasadraudzēt, rast kūpeigys vierteibys, generēt idejis i vuiceitīs cytam nu cyta. “Varbyut itūšaļt vēļ nav radzamys lelys puormainis, kurys byutu īkustynuojuse “Cita Daugavpils”, tok tī ir taidi mozi viļneiši, kas viļņojās, mes raugom īkustynuot apleicīņu aktivismu, taipoš komunicejam ar pošvaļdeibu, vītejim dzeivuotuojim, Latvejis i uorvaļstu gostim Daugovpilī. Maņ cīši pateik dūma, ka sātys sajiutai nav juobyut tik, attaisūt sovys sātys durovys, bet, ka tu vari justīs kai sātā ari sovā apleicīnē,” skaidroj Aiga.

Jurs Smalinskis (Reigys dzeivuotuojs), Latvejis lauku turysma asociacejis “Lauku ceļotājs” puorstuovs i garūs stygu guojiejs, izguojs ari leluokū daļu Latgolys “Ezertakas”

Jurs pastreipoj, ka jam nikod nav bejuši eipaši stereotipi par Latgolu, partū ka jis jau agrā jauneibā suoce ceļuot pa Latveju i Latgolu. “Maņ, pīmāram, beja stereotipi par Tanzaneju, kur asmu itūšaļt, i tī stereotipi beja deļtam, ka es ite da šam naasmu bejs, niu muni uzskoti ir pasamainejuši.” Tamā pat šaļtī Jurs pīzeist, ka cytim ļaudim, īspiejams, varātu byut redzīņs, ka Latgola ir cīši gostmīleiga i ka te ir gordi iedīni. “Muna pyrmuo atmiņa par Latgolu ir nu pamatškolys laiku, kod apmeklieju Dobys muzeja biologu puļceņu, mes braucem iz Teiču pūru, tūlaik mes ar puļceņa vadeituoju pūrā pavadejom kaidu nedeli, sovpus piec tam jau asmu bejs vysuos svareiguokajuos vītuos i piļsātuos.”

Itūreiz portala lakuga.lv skaiteituoju aptaujai beja leluoka atsauceiba nakai cytkuort, tys zeimoj, ka, īspiejams, vaicuojums ir gona aktuals. Vaicuoti, ar kū jim asociejās Latgola, skaiteituoju atbiļdis pamatā beja vysai leidzeigys, tymā storpā: sāta, volūda, azari, atsauceigi ļauds, gordi iedīni i šmakovka, dzymta, tok beja ari nabadzeiba.

Sajēmem ari garuokys i izjustuokys atbiļdis, pīmāram, Īva roksta: “Latgola ir vīta muokslai, muzykai, škiuņa džezam, dvēselis bareibai. Latgola ir cylvāki, ciļvieceigi, deveigi i ar plašu sirdi. Latgola smuordoj piec azaru iudiņa, piec svaiga sīna, piec svaigys sātā captys maizeitis. Tys vyss nūteikti ir stereotipiski, bet laikam tys latgaļu kods īškā dvēselē ir naparosti spieceigs.”

Taipoš skaiteituojim aizdevem vaicuojumu voi ir dzierdāti stereotipi ari par cytim nūvodim. Ari itymā gadīni atbiļžu beja gona daudz, tok, kas interesanti – leluokais vairums atbiļžu tik par Kūrzemi, par Vydzemi, Zemgali voi Sieleju atbiļžu praktiski nabeja. Kūrzemnīki asūt skūpi, lapni i augstpruoteigi ļauds. Taipoš kūrzemnīki gona bīži puorspeilejūt ar līleibys stuostim par sevi i sev pīdarūšom lītom. Vēļ kaida interesanta atbiļde – Kūrzemē ļauds mudri runoj. Vystik, ka tev ir izadevs dabuot kūrzemnīka uzticeibu, tod tei asūt draudzeiba iz myužu. Sovpus literate Ilze Sperga pasadaleja ar garuoku pīredzis stuostu, tymā storpā ari par atgadejumu, kod tyka kuortuoti aizguojušuo veira tāva dokumenti i najauši atrosts leigums, kuru veira tāva baba slāguse ar sovu dālu par vuškys baruošonu zīmā, partū Ilze labdabeigi īsmej, ka čudni tī ļauds.

Apkūpojūt redzīņus, juosoka ka vysmoz daleji stereotipi vystik pīruoda sevi ari dzeivē. Kai Aigys pīmārā, ka krīvyski narunojūšs cylvāks var dzeivuot Daugovpilī, vys tik jiuteigā temā kai medicinys apryupe profesionali bīži naspiej runuot latvyski. Drupeit puorsteidzūši, ka, īspiejams, vīns nu nazkod popularuokūs stereotipu par alkohola patiereņu, itamā aptaujā eipaši naizacēle, cikom prīcej, ka uzskotūs par Latgolu dominej sirsneiba, sātys/dzymtys svareigums i volūda.

Stereotipi ir naatjemama sabīdreibys daļa, tok nu myusu pošu byus atkareigs, voi ar sovom reiceibom i uzvedeibu spēsim vairuot “lobūs stereotipus”.