Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Baļtinovys muzejā. Tuo darbineicys Antra Keiša i Anita Ločmele izruodeja renovātū muzeja āku, kura vēļ juopīpylda ar saturu, kai ari īpazeistynuoja ar kruojuma duorgumim: sadzeivis prīškmatim, kuri myusu dīnu cylvākim var ruodeitīs naīrosti, vyssenejuokajom līceibom par dzeivi apleicīnē, kai ari eipašim rūkdorbim.

Baļtinovys muzejā turpynojās īvārojami renovacejis dorbi, kurūs golvonais mierkis ir ākys energoefektivitatis paaugstynuošona. Leluokī dorbi pi uorspusis jau pabeigti, tok īškpusē gaišuos telpys, kas ir plašuokys nakai īprīšk, vēļ gaida ekspoziceju īkuortuošonu. Lai ari muzeja āka apmaklātuojim ilguoku laiku nav daīmama, tuo darbineicys namaineigi aktivi komunicej ar sabīdreibu, viestejūt par Baļtinovys viesturi kai sovā Facebook lopā, tai organizejūt puorguojīņus i cytus pasuokumus.

Muzejs itymā pogostā tyka atkluots 1997. godā. Suokumā tys aizjēme daļu nu pošreizejuos ākys, tok piec ūtrā pusē asūšuo bārnuduorza puorsaceļšonys iz vydsškolys telpom 2018. godā palics par vīneigū Tiļžys īlys 7 saiminīku. Pyrma 2. pasauļa kara itamā sātā dzeivuojs advokats Alfrēds Strazds, kura dorba vīta beja tīpat sūpluok asūšajā Baļtinovys tīsys nomā. Baļtinavīši lapnojās, ka 1936. godā atkluotais tīsys noms bejuse naatkareigajā Latvejā pyrmuo nu jauna izcaltuo itaidys funkcejis āka. Niu tymā atsarūn ausšonys darbneicys i teik sprīsts ari par cytim tuo izmontuošonys veidim. 1941. godā advokats Strazds ar saimi tyka izsyuteits iz Sibireju, nu kuruos vaira naatsagrīzs. Padūmu okupacejis laikā sātā vysapyrma sataiseits MTS kanturs, piečuok – jau pīmynātais bārnuduorzs.

Jau nu poša suokuma muzeju voda Antra Keiša, pyrma puora godu jai pīsavīnuojuse ari izgleitojūšuo dorba i dorba ar apmaklātuojim specialiste Anita Ločmele, kura labi zynoma ari kai dramaturge Danskovīte. Muzeja kruojums godu gaitā izveiduots praktiski nu nullis, braucūt ekspedicejuos pi vītejūs dzeivuotuoju i sajamūt duovynuojumus. Kai stuosta Antra, suokumā bejušys tik tukšys telpys. Vierteigs pamats bejuse Domicellys Keišys kolekceja – sīvīte puorsacāluse iz dzeivi nu Baļtinovys nūvoda Pleitovys iz Bolvim pi meitys. Kai stuosta Antra, juos sāta bejuse “kai muzejs”, nu tuos tod ari muzejā tykuši vysaiduoki seneji prīškmati, kurūs puorsvorā nazkod beja taisejs Domicellys veira tāvs – amatnīks.

Muzeja aktualuokais projekts ir informacejis vuokšona par Baļtinovys pogosta pagaistūšajim cīmim. Anita apzynojūt vysys sātys, kas nazkod bejušys pogosta teritorejā, i tūs dzeivuotuojus trejuos paaudzēs. Tys ir svareigi, jo tradicionaluo Latgolys lauku ainova pagaist – cīmi palīk tukši. Ka tymūs vaira napalīk nivīnys sātys, tūs ari streipoj nu adrešu registra. Taipat teik pīfiksāti sātu naoficialī nūsaukumi, kas bīži saisteiti ar īsaukom. Latgolā tūs nareši pazeist daudz lobuok nakai oficialūs. Ar projektu rezultatim piec kaida laika varēs īpasazeit jaunajā muzeja ekspozicejā, vysdreižuok, ka digitalā formatā. Tok varbyut kod nibejs sagaideisim ari gruomotu par Baļtinovys pogostu i tuo cīmim.

Sadzeivis prīškmati

“Voi jius atpazeistit, kas itys ir?” mums vaicoj muzeja vadeituoja Antra Keiša, ruodūt koč kū leidzeigu lelai soru ūteņai. Izskaņ miniejums, ka tys ir buorzdys kūpšonys pīdarums. Tei ari asūt popularuokuo verseja, tok, jau tū pataustūt, var saprast, ka tai vys nabyus – daudz par osu. Izaruod, ka tei ir motu suka. Kai soka Anita Ločmele, ar taidu juos baba “izkemēja koltūni” aba motu sasaveļšonu. Motu suka taiseita nu cyukys saru, kas izmozguoti, savuoreiti suormā, tod sasīti kai ūta i leidzonai apgrīzti.

Ūtrys it kai kasdīnys prīškmats ir 20 kg smoga dzeļža svoru bumba, tok eipaša ir iz tuos radzama zeime – sešstoru aba Davida zvaigzne, kas simbolizej ebrejus. Pyrma 2. pasauļa kara Baļtinovā bejuši 33 ebreju veikali, tok ari te tūs darbeibu puortrauce holokausta brīsmis i cylvāku iznycynuošona. Svoru bumba atrosta, jaucūt nūstyn kaidu nazkodejū ebreju sātu.

Arheologiskuos līceibys

Muzeja darbineicys paruoda ari kaidu eipašu akmini – tys asūt beržamais akmiņs. Tū apsekojūt Uobeļovys aba Puncuļovys piļskolnu, atrads arheologs Jurs Urtāns. Itaidi akmini laikā, kod vēļ nabejs patmaļu, izmontuotys gryudu maļšonai – saberzšonai storp akminim. Taipat mums teik paruodeitys ari keramikys lauskys, kas atrostys Baļtinovys pogosta piļskolnūs.

Aizvadeitajūs godūs baļtinavīšim izaveiduojuse loba sadarbeiba ar arheologu Juri Urtānu – te atrosti diveji jauni piļskolni, taipat nūteik Latvejis Kulturys akademejis pietejums, kura gaitā rekonstruej i analizej Baļtinovys piļskolnu arheologiskū ainovu. Pārnejā vosorā vysūs četrūs Baļtinovys pogosta piļskolnūs nūtyka arheologiskī izrokumi.

Rūkdorbi  

Vēļ vīns Baļtinovys muzeja duorgums ir rūcinīki, iz kurūs radzami bazneickunga Andryva Svikļa iniciali. Prīsters Sviklis pogosta viesturē īvārojams ar tū, ka taišni juo kolpuošonys laikā (1908-1917) aizsuokts dorbs pi jaunys bazneicys ceļšonys, tok tū puortrauce 1. pasauļa kars. Bazneica tyka pabeigta tik 1931. godā, i niu palykuse par vīnu nu Baļtinovys vizitkartem. Rūcinīku fragmentus muzejam nu Amerikys atsyutejuse Andryva Svikļa muosys meita, kuruos vactāvs otkon bejs Baļtinovys bazneicys varganists.

Taipat baļtinavīši lapnojās ar sovim “čosnajim dečim” – tī ir tymsi austī deči, iz kurūs izšyutys spylgtu kruosu pučis. Antra Keiša ruoda vīnu nu dečim i stuosta, ka tuo autore guojuse 35 km nu Kryšānu iz Baļtinovys pusi, lai nūzeimātu tuo rokstu.