Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Pādejā laikā arviņ vaira sabīdreibā nūteik diskusejis par vysaidu vītu viesturiskūs nūsaukumu atjaunuošonu. Itūšaļt tys ir atvārts vaicuojums Preiļu nūvoda Pelieču pogosta Pelieču cīmā, kura senejais aba viesturiskais vītys vuords latgaliski ir Peliecs. Apleicejī dzeivuotuoji na viņ Peliečūs, tok ari Preiļu nūvodā ar aptauju ir pīruodejuši, ka ir gotovi “atdzeivynuot” senejū nūsaukumu, tok ir ari daudzi taidu, kas iniciativu naskaita par vajadzeigu. Ari cytvīt Latgolā senejī vītu nūsaukumi vys vēļ izskaņ vītejūs dzeivuotuoju sarunuos, tok, voi mes byutu gotovi tūs otkon īvīst kasdīnā?

Vītvuordi Latgolā ir na viņ geografiskūs objektu apzeimiejums, tok ari svareigi senejuos volūdys, raksteibys i viesturis līceibu olūti. Vītvuordu lītuojumu nūsoka vairuoki normativī akti, deļtuo iz sovys golvys tūs suokt lītuot oficialuokā leiminī vīnkuorši navar. Portals lakuga.lv veice ari skaiteituoju aptauju socialajuos platformuos, kab nūskaidruotu, voi jī vyspuor ir dzierdiejuši kaidu nu senejim vītvuordim sovuos apleicīnēs. Rezuļtati ruoda, ka leluokuo daļa (65,2%) senejūs nūsaukumus ir dzierdiejuši, tok drupeit mozuoka daļa viņ zyna, ka taidi ir, tok dzierdēt vys nav dzierdiejuši.

Skaiteituoji pasadaleja ari ar pīmārim, kū ir dzierdiejuši: Kolups aba Kolupe, Vydsmuiža aba Gaļāni, Iudruoja voi Ūtroja aba Reitupe, Kokoreva aba Tiļža, Eversmuiža aba Cybla, Saļnova aba Saļneva i daudzi cyti pīmāri.

Preiļu nūvoda Pelieču pogosta Pelieču cīmam ari ir sovs viesturiskais nūsaukums latgaliski “Peliecs”. Pavysam naseņ kaids nu dzeivuotuoju vērsēs Preiļu nūvoda pošvaļdeibā ar īsnāgumu, pamatojūtīs iz MK nūsacejumim Nr. 50 “Vītvuordu informacejis nūsacejumi”, pīškiert Pelieču cīmam oficialu paralelu nūsaukumu “Peliecs”, ar mierki saglobuot nūvodam rakstureigū vītys nūsaukuma formu, izmontojūt vītvuordu latgalīšu volūdā. Pošvaļdeibai reagejūt, nu 18. marta da 1. apreļa tyka reikuota dzeivuotouju aptauja. Kūpumā aptaujā sovu redzīni izsaceja 131 respondents. Videjais respondentu vacums ir 47 godi. Vysu vaira (42,7 %) aba 56 respondenti beja taišni nu Pelieču pogosta, kam sekoj Preiļu piļsāta ar 32 respondentim i Seiļukolna pogosts ar 8 aptaujis dalinīkim.

Apkūpojūt rezuļtatus sacynuots, ka 96 respondenti aba 73,3 % atbolsta oficialuo paraleluo nūsaukuma “Peliecs” pīškieršonu “Pelēču” cīmam. Ka verās atseviški taišni tikai Pelieču pogosta dzeivuotuoju redzīni, iniciativu atbolsta 73,2 % dzeivuotuoju, tok 15 aba 26,8 % naatbolsta. Tys nūzeimoj, ka divejis trešdalis atbolsta.

Aicynojūt cylvākus pīsadaleit aptaujā, socialuos teikluošonuos platformā Facebook beja vārojama redzīņu sadūrsme – kaida daļa atbolsta ideju par viesturiskuo nūsaukuma atjaunuošonu, tok cyta daļa tū skaita par navajadzeigu.

Tī, kas iniciativu atbaļstejuši, pastreipoj, ka Pelieču cīms ir peļnejs atjaunuot sovu viesturiskū nūsaukumu, jo tys ir atguodynuojums par latgaliskū identitati – asam atškireigi i eipaši. Taipoš tys varātu byut vīns nu sūļu, kai pīsaisteit turysmu cīmā, izceļūt viesturiskūs faktus. Tok tī, kas naatbolsta – paceļ vaicuojumu par finansiejumu i tū, voi itymā saspryngtajā laikā tei byutu svareiguokuo problema, kas juorysynoj.

Ari portala lakuga.lv skaiteituojim dūmys doluos, tok vairuokums (80,6 %) pīkreit, ka viesturiskī nūsaukumi byutu juosagloboj, jo tī ir daļa nu vītys ideņtitatis, sovpus pastuov ari taidi redzīni, kur ir švuorbys ci dūma, ka tū nav vārts dareit.

Voi senejī latgaliskī vītvuordi vyspuor vēļ teik lītuoti?

Pelieču cīma dzeivuotuoju gribiešona dabuot paralelū oficialū nūsaukumu ir pīruodeita, tok itūšaļt teik gaideits Vaļsts volūdys centra atzynums. Ka tys byus pozitivs, tod dūmis sēde lems par tuoļuoku procesa vierzeibu. Pelieču pogosta puorvaļdis vadeituoja Skaidreite Medne portalam lakuga.lv soka: “Mes gribim itū paralelū nūsaukumu. Kasdīnā ir tai, vītejī, vaira taišni jaunīši, latgaliski soka “Pelieči”, tok vacuokajai paaudzei vys vēļ izskaņ “Peliecs”. Beja daudzi diskuseju. Daudzi jaunī saceja, ka grib, kab byutu tikai Pelieči, bet vacuokī ībylduši, ka nav jau nikod bejs “Pelieči”, senejūs laikūs vysod beja “Peliecs”. Ir skaidrs, ka kaida daļa ir pret, bet leluokuo daļa ir par tū, kab izcaltu i vaira apzynuotu sovu ideņtitati.”

Oficials paralelais nosaukums ir praksē lītuots cyts vītvuords, kuru var lītuot kūpā ar oficialū vītvuodu īkovuos aiz oficialuo vītvuorda: Pelēči (Peliecs). Oficialūs paralelnūsaukumus apkūpoj Vītvuordu datubāzē, bet naregistrej Vaļsts adrešu registrā. Ari Latvīšu viesturiskūs zemu lykums paradz pošvaļdeibys pīnuokumu atjaunuot i izmontuot vītvuordus latgalīšu volūdā, tymā skaitā ceļazeimēs, vītu i īlu nūsaukumūs.

Leidzeigi kai Peliečim, ari cytvīt Latgolā ir aktuali vaicuojumi par senejim vītu nūsaukumim, par pīmāru, Rudzātūs, kur cīma viesturiskais nūsaukums asūt “Rudzātys”. Nu cīma īt daudzpuseigs jaunīts, jaunais literats Dāvids Rubens, kurs ari portalam lakuga.lv pasadaleja ar sovu redzīni vaicuojumā. Jis pīkreit, ka byutu gotovs atbaļsteit, kab ari jūs cīmā pi cela zeimis “Rudzāti” byutu kluotyn ari senejais latgaliskais nūsaukums “Rudzātys”.

“Deļkuo nā? Vysupyrma aiz tuo, ka forma “Rudzāti” sakreit ar latvyskū, tok “Rudzātys” veidoj pavysam cytu, vaira latgaliskuoku saprasmi. Pa ūtram, ļauds vys vēļ lītoj formu “Rudzātys”. Es personeigi asu formys “Rudzāti” lītuotuojs, i taidu ir vairums, vystik ar cīneibu uztveru viesturiskū nūsaukumu,” tai Dāvids Rubens.

Tok jis dasoka, ka lītuojumu “Rudzātys” vaira dzierd taišni cytūs lūcejumūs, na nominativā. “Pīmāram, kod juosoka, kur juobrauc, izmontoj formu “iz Rudzātom”. Tys nūteik bez konsekvencis, i lelums, dūmoju, nasekoj tam vyspuor leidza nu gramatiskuo aspekta. Kai saceja Imants Ziedonis – par ķiļķēnu i klimpu, kas salypa kūpā kotla dybynā. Tai i mums ar vuordu formom,” sprīž Dāvids.

Volūda juopījam kai dzeivs i maineigs process

Viesturiski saisteibā ar regionalajom reformom, Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Vītvuordu apakškomisejis eksperti jau 2003. godā guoja ar paziņuojumu, ka vairuokuos vītuos, tymā skaitā cīši daudz ari Latgolā, ir klaidys i naprecizitatis nūsaukumu veiduošonā i raksteibā, aicynojūt pošvaļdeibom maineit laika gaitā napareizi izveiduotūs apdzeivuotūs vītu nūsaukumus i pīvērst leluoku viereibu vītejūs dzeivuotuoju lītuojumam. Taidys beja konstatātys 70 vītys. Par pīmāru, Bolvu nūvodā – Baļtinova, na Baltinava; Bierži, na Bērzpils; Krišani, na Krišjāņi; Medņova, na Medņeva. Daugovpils rajonā (tagadejā Augšdaugovys nūvodā) – Dvīts, na Dviete; Kolups, na Kalupe; Leiksna, na Līksna. Kruoslovys nūvodā – Ondrupine, na Andrupene; Osiuns, na Asūne; Bukmuiža, na Ezernieki. Ar volūdys ekspertu komisejis pylnu pazinuojumu var īsapazeit ITE.

Pamatuojumi izmaiņom vītvuordūs ir vysaidi, tok vysu bīžuok ir atškireigs vītejūs lītuojums, viesturiski senejuokys vuorda formys, klaidu pylns vītejūs voi krīvu volūdys raksteibys īspaidā veiduojīs puorveiduojums. Vārojamuos izmainis: ir maineits skaitlis, dzimte, pīdieklis, taipoš ari patskanu izruna.

Jau īprīšk mynātuos diskusejis i redzīnu sadūrsme līcynoj, ka sabīdreibā vys vēļ pastuov švuorbys, voi kasdīnys vītvuordu lītuojumā napīcīšams atgrīzt viesturiskūs nūsaukumus.

“Navāg beitīs vuordus atdzeivynuot. Vyscaur volūdys vaicuojumūs radzu lelu preteibu sevkurom puormejom, bet volūda juopījam kai dzeivs i vysod maineigs process. Prūtams, lykumi i normys palīk volūdys mugorkauļs, vystik satvors ir juodapylda. Voi viesturiskūs vītvuordus izadūs atgrīzt kasdīneibā? Dūmoju, ka nā, tok ka tys vuords aizameis kaut vīnam cilvākam pruotā, dorbs nabyus pa tukšū,” tai redzīnī doluos Dāvids Rubens.

Ari lakuga.lv skaiteituoju aptaujis rezuļtati nūruoda, ka tī, kas atbaļsteitu senejūs nūsaukumu lītuojumu kasdīnā, grybātu tū dareit vysaidūs veidūs, na tik dalīkūt pi ceļa zeimu. Jī byutu gotovi popularizēt tekstūs, publikacejos, ari turysmā i cytur.

Ari Pelieču pogosta puorvaļdis vadeituoja Skaidreite Medne pastreipuoja, ka ari dzeivuotuoju planūs, ka byus zaluo gaismu nu Vaļsts volūdys centra i pošvaļdeibys, svareiguokais uzsvors byus na viņ cela zeimis, bet paralelnūsaukuma izmontuošona rokstūs, dokumentūs aiz oficialuo nūsaukuma paralelū nūsaukumu nūruodūt īkovuos. Tys byutu vīns na viņ lītuošonys, tok ir izplateišonys i populariziešonys veids.