Folklorys kūpys “Upīte” apreļa dzīsme – “Žīguļi”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Bolvu nūvoda Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” folklorys kūpa “Upīte” jau vaira nakai godu īsasaistejuse vierīneigā dorbā, Upītis kulturtelpā i tuos apleicīnē taisūt lauka pietejumus, apzynojūt, īrokstūt i vuicūtīs kolhoza laikūs dzīduotuos dzīsmis. Daļu nu savuoktūs dzīšmu jī atjaunoj, dūmūt tom jaunu, myusdīneigu skaniejumu i kotru mienesi 21. datumā publicejūt jaunu dzīsmi. Aprelī kūpa duovoj jaunu dzīsmi – “Žīguļi”, kura pavasara atsamūsšonys laikā ir kai nūmīrynojūša, meditativa, sevi izzynojūša i styprynojūša melodeja.
Folklorys kūpys vadeituojs Andris Slišāns stuosta: “Kod kūpys dalineica i Jāzepa Vītuola Latvejis Muzykys akademejis etnomuzikologejis studente Kate Slišāne pyrma goda aizsuoce izzynuot kolhoza laikūs dzīduotuos dzīsmis, ruodejuos, ka tys byus nalels dorbs ar kaidom 10-20 dzīsmem, tok niu, kod paguojs gods, radzu, ka itys pietejums ir vierīneigs – jau apzynuotys vaira nakai 200 dzīsmis i ruodīs, ka vēļ nav radzamys beigys. Asu prīceigs, kam ari nasenejuoku laiku nematerialuos kulturys montuojums ir juopietej, juodokumentej i juonūdūd paaudzem iz prīšku.”
Folklorys kūpa “Upīte” ituos savuoktuos dzīsmis vuicuos, īroksta i vysmoz 10 dzīšmu atjaunuos jaunuos skaņuos ar video versejom, kuruos publicej nu 2023. gods novembra. 21. novembrī tyka prezentāta pyrmuo dzīsme “Kara laukā”. 21. decembrī tika dāvināta klausītājiem jauna dziesma “Kod īt iz balli”. 21. janvarī tyka prezentāta dzīsme “Brigaders”. Februarī tyka duovuota Līvijis Supis teiktuo ukraiņu tautys dzīsme “Marička”, martā – dzīsme disko skaņuos “Ak, dzeive”. Folklorys kūpa soka paļdis par atbolstu Vaļsts kulturkapitala fondam.
Folklorys kūpa “Upīte” dybynuota 2002. godā, atteistūt Upītis bārnu folklorys kūpys, kas dybynuota 1980. godā, darbeibu. Da ituo FK “Upīte” ir izdavuse jau četrus albumus: “Vusi ļauds breinovuos”, “Dzīduot muoku, doncuot muoku”, “Ryugts” i “Padzīdam i…”. Kūpa aktivi pīsadola vysaidūs Latvejis festivalūs i nu 2016. goda Latveju puorstuov ari vysaidūs storptautyskajūs festivalūs vysā Eiropā – Leitovā, Igaunejā, Pūlejā, Itālejā, Čehejā, Rumanejā, Portugalē, Slovakejā, Fraņcejā, Kosovā, Boltkrīvejā.
