Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Tautys teicieja, izcyla dzīduouotuoja i sirdsgudrs cylvāks – tai apleicejī raksturoj Natāliju Smušku. Jei ir ilggadeja Medņovys etnografiskuo ansambļa vadeituoja, kas naseņ sajēme folklorys bolvu “Austrys kūks” par myuža īguļdejumu tautys tradiceju i nūvoda kulturtelpys uzturiešonā i nūdūšonā paaudzem iz prīšku. Natālija eistyn ir talanteiga na viņ muzykā, tok ir ari gūdu saiminieca i vysod meiļuojuse dorbu, dzīsmi i sovu vītu.

Dzīsmei sūpluok jau nu mozūtnis

Natālija Smuška dzymuse 1937. gods 8. janvarī tūreizejuo Bolvu rajona Medņovys pogosta Semenovā Felicejis i Jezupa Lapšānu saimē. Vuicejusēs Viļakys vydsškolā, i jau 1955. godā aizsuokuse dorba gaitys kolhozā “Jaunais spēks”, kas piec reorganizacejis puorsaukts par kolhozu “Šķilbēni”. Jau bierneibā spylgti izapauduse Natālijas dzīduotprasme. Jei poša soka, ka dzīd jau nu mozu dīnu, i tys navarātu byut cytaižuok, kam vysi jai tyvuokī i apleicejī cylvāki bejuši cīši muzykali. “Maņ muzyka i dzīsme ir bejuse sūpluok jau nu pošys bārna kuojis. Munai mamai beja pīcys muosys i treis bruoli, i vysi beja muzykali! Var saceit, ka troki unikala saime, kam spieļuoja vysūs apleicejūs svātkūs, vītejim tyka taiseiti taidi koncerti!” prīcojūtīs soka Natālija.

Ari pošai Natālijai beja četrys muosys i vīns bruoļs. Bruoļs spieļuoja ceitaru, vejūli, akordeonu, bajanu. Muosys gon naspieļuoja, tok vysys dzīduoja. “Tūlaik jau nabeja elektriebys, antenu. Mes vysi struoduojom i dzīduojom. Dzīduojom tai, ka skanēja vysa ustuoba. Taida tradicionaluo dzīduošona laikam puormontuota taišni nu mamys,” senejūs laikus pīmiņ Natālija.

Kai jei poša smejūtīs soka – nav bejs taidu sareikojumu, kuruos naskanātu Natālijis dzīduotuos dzīsmis kai latvīšu, latgalīšu, tai ari krīvu volūdā. Natālijis muosa struoduoja par kluba vadeituoju, leidz ari tū ari Natālijai daguojs vysod dzīduot, dzīduot i dzīduot. “Es dzīduoju trejuos volūduos, i vysys dzīsmis ir lobys. Kotrai ir sova melodeja, bet vys tik vysu šmukuokuos ir latgalīšu,” soka Natālija.

Medņovys etnografiskais ansamblis

Medņova ir Natālijis dzymtuo vīta, kur jei uzticeigi dzeivuojuse vysu laiku. Ite Natālija na tik izacēle ar dzīduošonu, tok ari ar lelū interesi par apleicejom dzīsmem, kas rakstureigys taišni Medņovys pusei. 1987. godā Medņovā tyka nūdybynuots etnografiskais ansamblis, tok jau piec diveju godu, 1989. godā, Natālija palyka par tuo vadeituoju. I nu tuos šaļts Natālija beja namaineiga ansambļa vadeituoja da 2017. goda. Gondreiž 30 godu gūdam nūvadeits ansamblis, teikūt pi lelus panuokumu, apbraukojūt vysu Latveju i saturūt tik ilgu laiku kūpā apleicejuos dzīduotuojis.

Kod ansamblis nūsadybynouoja, tymā dzīduoja 19 dzīduotuojis. Piečuok īsasaisteja cyti, par pīmāru, pošu dzīduotuoju bārni, mozbārni. “Niu jau ir krītni mozuok, jo nav vaira, kam dzīduot. Vysi jau navar byut par dzīduotuojim. Tok ansambļa meitys dzīd pamateigi!” stuosta Natālija Smuška.

Ansambļa veiduošonys suokos Natālija guoja pi godūs vacuokūs pogosta dzīduotuoju, vuicejuos nu jūs dzīsmis, bet piečuok vuiceja tuos cytom cīma sīvom. Laika gaitā Natālija savuokuse vairak nakai 50 Medņovys pogosta dzīšmu, kū nadzīd cytūs, ar dzīduošonys tradicejom puorboguotūs Bolvu nūvoda pogostūs. “Vysu leluokuo prīca maņ ir par ansambļa meitom, kas ir cīši talanteigys i dzīdūšys. Maņ beja vīgļi ar jom, kam juos pošys saprota melodeju i mes bejom vīnuotys, koč ari mums beja daudzbaļseiba. Tok kotra poša saprota, kurs bolss ir – pyrmais, ūtrais, trešais. Mieginuojumi puorsvorā beja reizi nedeļā i, atīmūt iz tim, mes ļuovomēs dzīduošonai, ka reizem pat nabeja laika runuot,” smejūtīs soka Natālija.

Darbeibys godūs, kai soka Natālija “vysa Latvjea izbraukuota krystu škārsu”. Taipoš ari Igaunejā īraksteits pyrmais ansambļa īroksts, kas tūlaik beja kasete ar nūsaukumu “Medņovys dzīduotuojis”. “Mums nav dzīšmu, kas byutu nu gruomotu. Vysi vuordi vysom dzīsmem ir juozyna nu golvys. Nu gruomotu nikod nav dzīduots,” par ansambļa unikalitati stuosta tuo ilggadejuo vadeituoja.

Natālija pīzeist, ka vysa Bolvu-Viļakys puse ir muzykala, kū pīruoda tys, ka gondreiž voi kotrā pogostā ir pa ansambļam – Kuprovā, Baļtinovā, Žeigurūs, Rekovā i cytvīt. “Muzykalitate itymā golā ir bejuse nu laika gola. Eistyn beja tai, ka dzīduoja kotrā satā. Ari myusu ansamblis seņuok beja vysūs svātkūs. Seņuok tok vysys lauleibys guoja caur pogostu. Tautys nomā beja kuozys i mes dzīduojom kai lauleibu ceremoneju laikā, tai apdzīduošonuos i vysur cytur,” stuosta Natālija.

Saruna ar Natāliju nūteik telefoniski, tok ari telefona klausulē Natālija nūdzīd puors riņdenis nu kaidys Medņovā dzīduotys dzīsmis:

Dzierdātuos dzīsmis īsasiež atmiņā

Natālija pīzeist, ka jai ir cīši loba atmiņa. Sūpluok darbeibai ansamblī Natālija ari naapzyuotai palykuse par teicieju. Jei spiejuse paturēt pruotā vysys apzynuotuos Medņovys laužu dzīsmis. Daudzi dzīšmu savuokts i īsavuiceits taišni nu Medņovys etnografiskuo ansambļa dzīduotuoju.

“Tys, ka palyku par teicieju, aizguoja pats nu seve. Nav nivīnys dzīsmis ansamblī, kura byutu nūdzīduota bez munys īsaistis. Es kotrai dzīsmei varu izstuosteit viesturi i nu kurīnis tei cālusēs,” tai Natālija. Dzīsmis globojās Natālijis atminis mapeitēs, tok lela daļa ir pīraksteita ari A4 formata kladē, kuru, kai soka Natālija: “Jau ir gryuši paceļt!”

“Medņovā ir cīši muzykala tauta – garmane beja kotrā ustobā! Ari maņ tei dzīsme vysod bejuse sūpluok, tok, ka es dzierdieju kaidu dzīsmi i maņ tei īpasatyka, es iz reizis tū varu atguoduot. Atmiņa maņ ir cīši loba! Beja tai, ka vāluok jau apzynuotai guoju pa sābrim i laseju dzīsmis. Medņovys meitys dzīduoja maņ sovys jauneibys dzīsmis,” stuosta Natālija par aizaraušonu ar Medņovys dzīšmu izzynuošonu.

Jau vairuokus godus Natālija sovys zynuošonys i prasmis nasavteigi ir duovuojuse ari cytim, pīsadolūt projektūs par lokalūs tradiceju pieteišonu i saglobuošonu, taipoš jei dorbuojusēs ar jaunū paaudzi vysaidūs projektūs. Natālija Smuška ir vīna nu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstā īkļautuos dzīduošonys ar pusbolsu nesiejom, taipoš nu 2006. gods jei ir Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendiate.

Talanti na viņ muzykā

Natālija pīdar pi tuos paaudzis, kura montuojuse nu sovu vacuoku i vacvacuoku daudzys unikalys prasmis, par pīmāru, ausšonu, adeišonu, izšyušonu, spriesšonu, gūdu goldu kluošonu i, prūtams, dzīduošonu. Natālijai pateik raksteit dzejūļus – tys bejs juos hobejs nu školys laiku. Sovom ansambļa dzīduotuojom jubilejos jei veļtejuse ari dzīsmis ar sovu melodeju.

Sarunā īsasaista ari Natālijis meita Biruta Nagle, kas par sovu mameņu soka: “Mama mums ir lela saimineica! Daudzi staiguoja pa sātom – kurim kuozys, dzimšonys dīnys, bēris – jei vysod kluoja goldus, cepe sovu maizeiti. Eistyns dorba rūkis, jo vysod ari myusu sātā beja captuo maizeite. Beja vīna reize, kod mama beja paceli ar ansambli Reigā, i maņ beja juocap maizeite. Meikli apmeicieju, apmeicieju i īlyku ceplī. A izaruodeja, ka vajadzēja meiceit i meiceit vēļ. Kaida saguoja, taidu i daguoja ēst,” smejās Biruta, dasokūt, ka meistareigai maizeitei vajadzeigs daudzi spāka meiceišonai, tok mameņai vysod tys spāks ir bejs.

Par daudzūs godu mierktīceigū dorba davumu Natālija Smuška sajēme folklorys bolvu “Austrys kūks 2023”. Tuos mierkis ir gūdynuot personys, folklorys kūpys par veikumu tradicionaluos kulturys montojuma saglobuošonā. “Bolva maņ nūzeimoj tū, ka par mani atguodoj! I tys ir nūpītnys apbolvojums,” tai par sajimtū bolvu soka Natālija. Jei pīmiņ, ka jei i ari ansamblis ir sajiems daudzi apbolvojumu i tys vysod bejs kai lobs nūviertiejums i motivaceja struoduot vēļ vaira, vēļ lobuok. Lelu paļdis Natālija Smuška grybātu pasaceit Rutai Cibulei, Andai Beitānei, Māŗtiņam Boiko, Andrim Kapustam i cytim, kuri bejuši sūpluok, atbaļstejuši i davuši sovu pīnasumu Medņovys etnografiskuo ansambļa gaituos.