Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj apceļuot Latgolys muzejus i viesteit par tūs kruojuma duorgumim. Itūreiz bejom gostūs Ontona Slišāna Upītis kulturviesturis muzejā, kura vadeituoja Ligita Spridzāne īpazeistynuoja ar eistynim duorgumim – magnetofona lentem, kuruos Ontons Slišāns pyrma pīcdesmit godu īrakstejs folkloru i goreiguos dzīsmis, Abrinis tautystārpu, kurs bejs par paraugu pyrmajom vītejuo etnografiskuo ansambļa dzīduotuojom, kai ari apmāram četrdesmit Ontona Slišāna blocenim, kurūs jis rakstejs sovus dzejūļus.

Atjaunuotajā namaterialuos kulturys montuojuma centrā “Upīte” atsarūn ari vītejuo biblioteka i Ontona Slišāna Upītis kulturviesturis muzejs. Cikom kas muzejs ir puormaiņu procesā – tuo ekspoziceja, kas byus ākys 2. stuovā, vēļ nav īkuortuota.

Muzeju sovulaik dybynuojs pats Ontons Slišāns – latgalīšu literats, folklorists i sabīdryskais darbinīks. Jis nūsadorbuoja ari ar nūvodpietnīceibu, sapynuoja, ka piec aizīšonys pensejā pīsavērss taišni muzeja dorbam, izadūs tū akreditēt. Dīvamžāļ pensejis vacumu Ontons nasagaideja, jo 2010. godā puors nedeļu pyrma tuo pieški nūguoja myužeibā… Daudz informacejis palics pi juo – napīraksteitys i nanūdūtys tuoļuok, kas, prūtams, apgryutynuojs kruojuma dorbu, jo daudzi prīškmati bejuši bez koč kaida stuosta, kas tūs padareitu par vierteibu. 2020. godā jau piec Upītis kulturtelpys tikšonys namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā i namaterialuos kulturys montuojuma centra izveidis muzejs pyrmūreiz tyka akreditāts. Kai stuosta muzeja vadeituoja Ligita Spridzāne, itūs godu laikā pasamainejuse ari muzeja miseja. Niu tei pamatā saisteita taišni ar namaterialū kulturys montuojumu i tuo saglobuošonu, kai ari poša Ontona Slišāna īdybynuotajom vierteibom. Varātu ruodeitīs tai naīrosti – muzejs tok daudzim asociejās taišni ar materialom lītom? “Lai vierteibys varātu dareit zynomys cytim cylvākim, juorauga tuos nu namaterialom puorvērst par materialom. Ka napīroksta, tuos palīk koč kur gaisā,” soka Ligita.

Ontona Slišāna īraksteituos dzīsmis

Muzeja vadeituoja Ligita Spridzāne ruoda divejus lentu magnetofonus. Vīns atsarūn čemodanā, tam sūpluok ir ari mikrofons i cyti pīdarumi. Kai stuosta Ligita, tys saglobuots taišni taidā komplektacejā, kaidu Ontons Slišāns izmontuojs dzīšmu īraksteišonai. Dīvamžāļ tys vaira nasadorboj, tok lentu atskaņuošonai teik izmontuots ūtrys. Ari mums teik tei prīca pasaklauseit vīnu nu 1971. goda īrokstu. Tei ir gona ekskluziva vareiba, jo muzejā itys magnetofons teik eipaši saudzāts. Taipat lentys, kab tūs saturs napagaistu, teik digitalizātys. Ligita navar precizi pasaceit, cik taidu lentu ir, jo ik pa laikam pasaruodūt ari jaunys. Tuos ryupeigi juonūsaklausa, jo cytreiz ruodīs, ka atnasts kaids estradis muzykys īroksts, tok pieški vydā atskaņ Ontona Slišāna īraksteituo foklora!

Dzīšmu īrokstim sovulaik tykuši izmontuoti pat četri magnetofoni, muzejā apsaveramais bejs taišni Ontona Slišana. Īraksteitys tykušys na tik tautysdzīsmis, tok ari goreigī dzīduojumi, kai saļmys voi dzīduošona majā pi krysta, jo kūpā ar Ontonu pi tuo struoduojs ari juo muotis bruoļs goreidznīks Mikeļs Jermacāns. Jis tūlaik kolpuojs Guļbinis bazneicā, i sasaglobuojušys atminis, ka īroksti nūtykuši taišni tī – Zīmeļlatgolys sīvys vastys iz Guļbini. Dzīšmu īrokstim ir ari zynoma struktura – tautysdzīsmis sakuortuotys piec godalaikim, ari goreiguos dzīsmis – atbylstūši Bazneicys goda seceibai.

Abrinis tautystārps

Muzeja kruojumā ir ari Abrinis boltais tautystārps – vacuokais, kas Upītis pusē sasaglobuojs. Precīzs tuo datiejums nav nūsaceits, bet, vysdreižuok, ka tys varātu byut taiseits 20. godu symta 30. godūs. Tautystārpa eipašneica i ari darynuotuoja beja Marija Limane. 20. godu 80. godūs piec tuo parauga tyka šyuti Upītis etnografiskuo ansambļa daleibnīku tautystārpi.

Ontona Slišāna bloceņu kolekceja

Eipašs duorgums, kas nūteikti vēļ gaida sovus pietnīkus, ir Ontona Slišāna bloceņu kolekceja, kas sastuov nu 40 vīneibu. Tī saglobuoti taidi, kaidi bejuši – uorā nav jimtys nikaidys zeimeitis voi kas cyts. Ontons vysod nosuojs leidza bloceņu, lai ir kur pīraksteit dzejūli, ka taids īguojs pruotā. Sadzeivysku pīrokstu tymūs praktiski naasūt, varbyut drupeit pošūs jaunuokajūs pasaruoda kaids telefona numers voi tamleidzeigai. Vacuokais bloceņš aizsuokts 1966. godā. Kotrys bloceņš turpynuots, cikom bejs pylns, taipat kotram dūts ari sovs nūsaukums. Raksteit bloceņūs Slišāns puorstuojs leidz ar datoru pasaruodeišonu.

Ligita Spridzāne soka, ka pietnīki varēs nūskaidruot, cik lela daļa nu bloceņūs atrūnamūs dzejūļu ir publicāti. Vys jau asūt ari napublicāti, kurūs koč kod iz prīšku varbyut varātu i izdūt. Tok da tuo byutu juoīgulda lels dorbs – lai ari suokumā ruodīs, ka Ontona Slišāna rūkroksts nav nimoz tik sarežgeits, īsalosūt izaruod, ka nav ari vysvīgluok saprūtamais. Taipat byutu juorauga šifrēt pīrokstūs atrūnamuos atzeimis, pīmāram, kū nūzeimoj treis punkteni? Voi tim vyspuor ir kaida nūzeime?