7 pasuokumi latgaliskai Breiveibys svātku svieteišonai
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Itūgod Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys godadīnys centraluos nūtikšonys paradzātys taišni Latgolā – Rēzeknē, kur 4. majā byus Nacionalūs bruņuotūs spāku (NBS) dīna. Tei suoksīs ar dīva kolpuojumu Rēzeknis Vyssvātuokuos Jezus Sirds Romys katuoļu katedralē, turpynuosīs ar militarū paruodi, vareibu tyvuok īpasazeit ar NBS, bet nūsaslēgs ar orkestru koncertu. Tok, ka nasaīt byut Rēzeknē, ari cytur Latgolā nedeļgolā var pīdzeivuot daudzpuseigys nūtikšonys. Portals lakuga.lv pīduovoj pasuokumu izlasi vysaidom gaumem.
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!”
Jau šudiņ, 3. majā, Daugovpiļs Kulturys pilī gaidoma vierīneiga dejis nūtikšona – koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!”. Tys ir stuosts par jaunys meitys tikšonu sīvys gūdā, šaļti, kod juosadūd paceli nu dzymtuos sātys, pyrmū īpasazeišonu ar jaunū saimi, muosys i bruoļa attīceibom i vīnu nu svareiguokūs nūtikšonu dzeivē – vedeibom. Izvaduma golvonuo varūne ir īsleiguse sovā pasaulī, dūmojūt par sevi i taurinim vādarā, damierst svareiguokū dzeivis vierteibu i spāku – saimi. Juos saruna ar muoti ļaun sajust mīlesteibu i saimis atbolstu, kas otkon mameņai līk atmiņā ataust dzeivis nūtikšonai, kuru jei grib pastuosteit sovai meitai pyrma jaunuo dzeivis pūsma.
Koncertizvadums ir Patrīcijis Zemniecis diplomdorba eksamens, kurā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade”, Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa”, bārnu deju kolektivs „Pienupīte” i Leigatnis Kulturys noma videjuos paaudzis deju kolektivs „Zeperi”.
Rallijs “Kas uotruoks – zyrgs voi mašine?!”
Naīrostu vaļsts svātku svieteišonys veidu itūgod izalasejuse Rēzeknis nūvoda Drycānu apvīneiba. Tī 4. majā varēs pīsadaleit rallijā “Kas uotruoks – zyrgs voi mašine?!”. Rallija starts byus pi Ūzulmuižys kulturys noma, finišs – Sakstagolā, bet kontrolpunkti – Untumūs, Strūžānūs, Drycānūs, Gaigalovā, Nagļūs, Rykovā i Kantinīkūs. Suokt braucīni var sevkurā kontrolpunktā i tam der kotrys motorizāts transporta leidzeklis, kam ir vysi vajadzeigī dokumenti. Pyrma tuo tik juoizdūmoj, voi gribi byut “zyrgs” voi “mašine” – “zyrgi” pretendej iz kū nibejs vīnkuoršu, bet ar patīsu interesi grib paraudzeit sovus spākus i sajimt daleibys bolvys, cikom “mašinis” jau pretendej iz golvonajom bolvom.
Juoņa Klīdzieja jubileja
6. majā atguoduosim rakstnīku Juoni Klīdzieju juo 110. jubilejā. Rēzeknis nūvodā juo pīminis pasuokumi aizasuoks 4. majā ar svātbreidi Kantinīku kopūs, kam sekuos sasatikšona Sakstagolā Juoņa Klīdzieja pamatškolys teritorejā pi ūzuleņa, kū statejs pats literats. Tī varēs apmeklēt ari Boņuku ustobu i pīdzeivuot teatralizātu izvadumu nu romana “Cilvēka bērns”. Tyvojūtīs vokoram, Fraņča Trasuna muzeja “Kolnasāta” pogolmā suoksīs “Sābru vakariešona” kūpā ar postfolklorys grupu “Rikši”. Tuos laikā apbolvuos ari īprīšk rokstā pīmynātuo rallija uzvarātuojus.
Sābru dīna Baļtinovā
Bolvu nūvoda Baļtinovā itūgod 4. majs tiks svieteits ar īlu svātkim – Sābru dīnu. Nu 14.00 da 20.00 stuņžu vairuokuos Baļtinovys vītuos muzicēs Baļtinovys pošdarbeibys kolektivi kūpā ar sābrim nu Brīžucīma i Saļņovys. Taipat Baļtinovys muzejā byus apsaverama goldautu izstuode.
“Zynu, zynu tāva sātu” Indrā
Kruoslovys nūvoda Indrā 4. majā tiks svieteiti Boltuo goldauta svātki, kuru laikā varēs apsavērt jaunū Indrys Laimis muzeja ekspoziceju. Pasuokums turpynuosīs Indrys tautys nomā, kur atkluos rodūšuos apvīneibys “Klusā daba” izstuodi, kai ari uzastuos “Aulejis sīvys”, dzejneica Elizabete i pošdarbeibys kolektivi “Paziņas”, “Solo” i “Foļvarka”.
Ruguojūs atguoduos Tāli Matīsu
Bolvu nūvoda Ruguojūs 4. majā tiks svieteita i Latvejis Republikys Naatkareibys atjaunuošonys dīna, i Latvejis īsastuošonys Eiropys Savīneibā jubileja, i nūvadnīka operdzīduotuoja Tāļa Matīsa 120. dzimšonys dīna, kas ari beja 1. majā. Koncerta “Ai, Latgale, tu dvēselīte mana” eipašais gosts byus dzīduotuojs Jānis Kurševs, kurs pīduovuos dzīšmu programu par Latgolu. Par Tāli Matīsu vaira var skaiteit portala lakuga.lv rokstā ITE.
“Skonai” jaunuo koncertprograma
5. majā Lūznovys muižā pyrmatskaņuojumu pīdzeivuos Rēzeknis nūvoda vokaluos grupys “Skonai” jaunuokais veikums – koncertprograma “Zaļā duorzeņā”. Muzykaluo nūtikšona atspīgeļuos tū, kū vokaluos studejis “Skonai” vacuokajai grupai ir izadevs sasnēgt, kai ari identificēt par sovu vierteibu kompasu ituo gods laikā. Koncertprogramys pamatkūdūlu veidoj Guntrys Kuzminys-Juknys latgalīšu tautysdzīšmu apdaris, kai ari originalkompozicejis, kurys tiks atskaņuotys a cappella aba bez instrumentala pavadejuma.