Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Tai latgalīšu paaudzei, kura niu ir 35+ vacumā vēļ spylgtā atmiņā varātu byut muzykys festivals “Osvalds”, kurs nūtyka niulejuo Bolvu nūvoda Baļtinovā. Festivala idejis autors i golvonais organizators Māris Lāpāns sovā Facebook lopā napaseņ publicēja paziņuojumu, ka 27. julī Baļtinovā byus “Osvaldam” veļteits pasuokums, reizē aicynojūt ļauds īsyuteit atmiņu šaļts par īprīškejūs godu muzykys festivalu. Sarunā ar festivala idejis autoru raudzejom dazynuot, kai roduos, auga i atsateisteja “Osvalds” i kas tod sagaidoms itūgod.

Deļ Latgolys regiona “Osvalds” beja i palīk unikala nūtikšona, kam tys beja pyrmais taida vierīņa festivals, kurs pastuovēja vysilguok – nu 1995. da 2016. goda. Vystik, kai soka Māris Lāpāns, festivals nikod nav paziņuojs par oficialu izabeigšonu. Kai mynāts, festivalam beja ari Latgolys regionam napīradzāti apjūmi i vierīņs – atkareibā nu nūtikšonys goda, festivalā beja nu diveju leidz pat četru dažaidu skotivu – iz kotrys uzastuoja cyti muokslinīki i tyka īturāts cyts muzykys stils, suocūt nu šlagermuzykys leidz pat elektroniskajai i poproka muzykai. Vystik te ir svareigi pīzeimēt, ka, nasaverūt iz dažaidom latgalīšu grupom i izpiļdeituojim, kas ir uzastuojuši iz “Osvalda” skotivem, tys nikod nav bejs izteikti latgalisks pasuokums. Festivala pamatmierkis ir beja snēgt taidys izklaidis vareibys, kurys der vysdažaiduokajom gaumem, tymā pošā laikā ari popularizejūt sova nūvoda i Latvejis mārūga muokslinīkus, tok latgaliskuma pausšona nikod nav bejuse ituo festivala pošmierkis. 

Baļtinova, bez švuorbu, ir vīns nu Latgolys latgaliskuokūs pogostu i tī teik organizāts vierīneigs festivals, kura akcents nabyut nav vārsts iz latgaliskumu, attīceigi rūnās vaicuojums – kai tai?

Muzkys festivala idejis autors i golvonais organizators Māris Lāpāns stuosta, ka jis nav dzims i ari nikod nav dzeivuojs Baļtinovā, vystik tai interesanti ir saguojs, ka dzeive ir sasavejuse ap Baļtinovu. “Munys saknis ir pa daļai latgaliskys – mama ir nu Vydzemis pusis, tāvs nu Sylakrūga, kas atsarūn storp Bolvim i Viļaku. Latgaliski vysu saprūtu, tok kasdīnā narunoju, tys vacais stuosts – ka kotru dīnu narunoj, tod saīt viņ blamiešonuos. Tok es par tū nasasatraucu, absoluti natraucej, ka maņ pretim kaids runoj, pīmāram, latgaliski, kaida tam nūzeime, itei daleišonuos mani cytreiz kaitynoj, mes, pyrmom kuortom, vysi asam cylvāki, ūtrom kuortom, Latvejis dzeivuotuoji. Atbrauks taņte nu veņteņu pusis, lai tok jei runoj, kai runoj, a tu runoj preteimā tai, kai tu runoj! Tymā tuolajā 1995. godā pyrmais muzykys festivals “Osvalds” nūtyka Baļtinovā, i nu tuo laika Baļtinova maņ ir gondreiž kai dzymtuo sāta, tok patīseibā asmu nu Bolvu, te asmu dzims, audzs, tik iz šaļti nūbraucs vuiceitīs iz Reigys Kulturys darbinīku tehnikumu, niu tei ir Kulturys koledža.”
Vaicuots, parkū festivals tyka organizāts taišni Baļtinovā, Māris skaidroj, ka tys bejs pavysam logisks lāmums. “Piec profesejis asmu kulturys dorba organizators. Piec tehnikuma atsagrīžu Bolvūs i suoču struoduot itamā pošā sātā (saruna nūteik Bolvu Kulturys i atpyutys centrā – L.S.). Paraleli, prūtams, roduos dūma, ka varātu organizēt festivalu. Nu suoku tys gon nabeja festivals, bet Bolvu rajona muzykantu saīts, kas roduos cīši vīnkuorši – kod beja padūmu laiks, pastuovēja taida līta, kai tarifikacejis skatis*, kur vysim ansablim beja juopīsadola obligatā kuortā. Paļdis Dīvam, savīneiba pajuka, tok pagaisa ari daudzi procesi, pīmāram, ituos skatis, vys tei ideja poša par sevi ir forša. Tai 1993. godā maņ roduos ideja saaicynuot vysus muzykantus kūpā i nūorganizēt taidu kūpeigu tuseņu, saīšonu. Tuo laika pasuokuma nūsaukums beja “Ģipsis 1993”, maņ iz tū breidi beja salauzta kuoja, ot, tam par gūdu nūsauču pasuokumu. Lai ari vysi muzykanti sabrauce, pyrmais pasuokums izaguoze par vysim 100%. Tys beja laiks, kod daudz kas vēļ nabeja atsateistejs, mes poši daudz kū nazynuojom. Piļneibā nūjuka vysa skaņu aparatura i tys pasuokums izabeidze eisti naīsasuocs. Glupai, tok tai goduos. Tod 1995. godā īguoja pruotā, ka vajag kuorteigu zaļumballi, otkon tei poša saīšona, tok tys jau beja pyrmais “Osvalds”, i tys nūtyka Baļtinovā,” sovuos atmiņuos i pīredzē doluos Māris. Jis ari darunoj, ka tūlaik, 1995. godā, vysaiduoku ansambleišu beja cīši daudz. I svareigi, ka leluokā cīnā itī muzykanti beja taišni lauku teritorejuos, pīmāram, Baļtinovā. Iz tū šaļti Baļtinovā beja ari vīneiguo daudz moz pīkluojeiguo estrade Bolvu apleicīnē – ar atseviškom telpom i gona lelu plošumu.

Vīna līta ir profeseja – kulturys dorba organizators, tok voi Māris pats ari ir kai naviņ saisteits ar muzyku?

“Nazkur dzili īškeji manī ir muzyka, muns tāvs beja tai sauktais tautys muzykants, cylvāks, kurs napazeist nivīnu notu, tok, ka melodeju zyna, var nūspielēt iz reizis. Ka nazyna, tod “salosa iz pierstim” i piec šaļtenis jau spielej. Pats ari naasmu guojs muzykys školā, taipat ari napazeistu nivīnu notu. Muna pyrmuo “muzykys škola” beja Kulturys darbinīku tehnikuma kūpmītnis. Tī jau beja pa smolkū – beja Jāzepa Mediņa, beja Vītuola konservatorejis školu audziekni, ari pošā tehnikumā beja sova muzykys nūdaļa, vysa vide beja muzykala. Kod vokorūs lelī muokslinīki nazkur pagaisa, instrumenti palyka iz vītys, i maņ beja vareiba drusku paspielēt. Es nagrybu sevi saukt par muziki, tys vystik ir daudz nūpītnuoks vuords, tok, nui, es spieleju gitaru,” jis stuosta.

Nu kulturys noma pasuokuma da privati organizāta festivala

Māris stuosta, ka pyrmī div “Osvalda” godi beja “zam” Bolvu Kulturys noma, deļtam organizatoriskuo bāze beja kulturys noma darbinīki. “Pyrmajūs div godūs es vyspuor nadūmuoju par taidu lītu kai sponsoru mekliešona – nu kulturys noma beja daīmams kaids naviņ budžets, ar tū ari iztykom.” Sovpus jau trešajā festivala godā Māris atsasaceja nu sadarbeibys ar Bolvu Kulturys nomu, i tys palyka par privatu pasuokumu.

“Mes vysi tūlaik bejom jauni, zali i glupi, mums nabeja ni mozuokuo prīškstota par tū, kai juorganizej taida veida pasuokumi, vyss nūtyka vuiceišonuos procesā. Tuos pasuokumu formys, kurys pi myusu īguoja 90. godūs, 80. godūs vīnkuorši vēļ naeksistēja.”

“Saprotu, ka cylvāku resurss i tehniskais nūdrūsynuojums taidam pasuokumam pīprosa cytaižuoku pīeju, tod es suoču struoduot kūpā ar sovim vacim draugim, kuri tūlaik beja nūdybynuojuši sovu firmu “Diogens audio”. Tei atsaļaušona privatajā strukturā vystik ir daudz leluoka, partū ka, ja, pīmāram, kulturys noma budžetā kaida aktivitate nav īplānuota, tod tuos vīnkuorši ari nav. Sovpus, tod, kod pošam par vysu juosaryupej nu A–Z, ari attīksme ir cyta. Tai es sovā naivumā raksteju nazkaidus papeirus, syuteju pa postu voi zvaneju vysim īspiejamajim uzjāmumim, kuri varbyut varātu myus finansiali atbaļsteit. Tys ir cīši napateiceigs dorbs, tok tūlaik par tū vyspuor nadūmuoju. Sovulaik “Latvijas Mobilais telefons” atbaļsteja “Osvaldu” vairuokus godus, tok tys ir cīši vīnkuorši izskaidrojams – tūlaik sakari vēļ tik veiduojuos, 90. godūs beja viņ nazkaidi pyrmī peidžeri, kuri signalu giva viņ piļsātys centrā, sovpus tod suoce atsateisteit mobilī sakari i jim vajadzēja dasaisteit jaunus cylvākus, attīceigi beja gotovi ari sponsorēt myusu pasuokumu.” Sarunā Māris ari pīzeist, ka niu jis patīseibā nagrybātu nūsadorbuot ar pasuokumu organiziešonu, kam tei ir vysā napateiceiga sfera ar garanteju, ka byus pamaituoti nervi, cikom rezultats – na vysod pozitivs. “Niu ari tei kūpejuo situaceja ir mainejusēs, ir cytys aktualitatis, cylvāku ir mozuok, gols golā ari pats palīc vacuoks i energejis vaira nav tik daudz. Ir taids termins, kai “metala dabyskais nūgurums”. Nav jau tys metals ni ar kū švakuoks, tok ar godim ari tys “nūgurst”, ari cylvāks nūgurst, i tys ir ciļvieceigi.”

Festivals bez ambiceju, tok ar vierīni

“Maņ grybātūs apgolvuot, ka “Osvalds” beja gona populars pasuokums itymā apvydā, iz kaidu šaļti gondreiž i vīneigais. Tok ir vīgli byut par varūni, ka apleik ir tukšums. Ka apleik nikuo cyta nav, sataiseit pasuokumu ir gona vīgli, tu ari pats jiuti, ka ļaudim ir interese i vajadzeiba. Tev cylvāki īt kluotyn, izsyt pa placu i soka, ka tu asi molocs, tys tok paceļ spuornūs lobuok, kai “Red Bull,” smaidūt stuosta Māris.

Māris ari atguodoj, ka pyrmais muzykantu saīts beja meils i jauks, tok iz tū šaļti nabeja nikaidu ambiceju, ka “Osvalds” varātu byut pasuokums, iz kuru brauks “Rednex” voi “Boney M”. Vystik jis ari pastreipoj, ka iz “Osvaldu” nikod natyka aicynuotys tuo laika realuos “aktualitatis”. “Juopīzeist, ka jau tūlaik taidom grupom kai “Rednex” i “Boney M” zīdu laiku beja paguojuši, tok jūs vuords beja palics i iz tū laiku jī ari beja lātuoki. Gūdeigi, tei ir taida kai drusku spekuliešona, mums nabeja grupys “R.E.M.”, mes pat “Prāta Vētru” navariejom atsaļaut. Beja plāns uzaicynuot “Modern Talking”, koč iz tū breidi jī ari jau beja vaci, tok jūs popularitate vysleidz fenomenala. Vystik kaidā 2006. godā jūs honorars arviņ beja 30 tyukstūšys latu, tei ir nažieleiga nauda i, byusim reali, jī ari nabeja tuo vārti, vys jūs pošus tys galeigi naiņteresēja, jūs taipoš aicynuoja. Maņ sovulaik gribiejuos uzaicynuot Džo Kokeru, nu, 120 tyukstūšys. Te es ari grybātu byut nadaudz skeptisks i paskaidruot vītejuo tierga eipatneibys – latgalīts iz “Summer Sound” Līpuojā vysdreižuok nūbrauks, tok līpuojnīks iz Baļtinovu, vystycamuok, ka naabrauks, pat, ka tī uzastuos Džo Kokers. Prūtams, te ari ir runa par uzspīsšonu iz “pareizajom pūgom”. Tok, lai kai mes nagrybātu tū pīzeit, itei puse vystik ir ūtruo plana regions.”

Festivals sevkurai gaumei

Festivals “Osvalds” nivīnā nu tuo pastuoviešonys godu nabeja tikai popmuzykys, šlagermuzykys voi rokmuzykys pasuokums – itī i cyti styli vysleidz ir bejuši daļa nu festivala programys. Māris pīzeist, ka leidz ar tū saīt drusku rosols, tok nu ūtrys pusis – iz pasuokumu guoja kai tī, kurim pateik šlagers, tai ari tī, kam pateik rokmuzyka.

“Tod, kod pasaruodeja drusku leluoki leidzekli, beja ari leluoka atsaļaušona, kū naviņ dareit. Tok tei atsaļaušona jau ari taida smīkleiga – tev vystik juorauga sajust teņdencis i vāsmis, kas varātu interesēt apmaklātuojus. Gribīs jau ari realizēt kaidu sovu redziejumu – ka dareit viņ tū, kū pīprosa teņdencis, tod byus viņ tys, kas pateik cylvāku vairumam, vyss puorejais var naeksistēt, cylvākim taipoš napatiks i beletus napierks. Lai ari byus kaida daļa ļaužu, kuri dūmuos cytaižuok, tys naspēs nūsegt “masu”.

Es pats bīži viņ byutu gribiejs redzēt alternativuoku muzyku “Osvaldā”, tok īsadūmojit, Baļtinova, lauku apvyds, i mes aicynuosim uzastuot “Inokentiju Mārplu” voi sovulaik “Gain Fast” – beistūs, ka cylvāki da gola nasaprostu. Beletus napierks, cylvāku nabyus i nabyus ari festivala atmosferys. Deļtam “Osvaldam” vysleidza beja princips byut vysai universalam.”

Organizēt festivalu ir kai meklēt sajiutys

“Kod tu organizej kaidu pasuokumu, tev juorauga pošam īsajust tūs cylvāku uodā, kuri īs iz pasuokumu, juorauga saprast, kas jim byutu vajadzeigs. I te otkon juopastreipoj, ka suokumā mums nabeja nikaidys pīredzis taida mārūga pasuokumu organiziešonā. Parosts pīmārs – Baļtinovā stacionaruo tualete atsarūn apmāram 200 metru aiz estradis, tī nav elektreibys i vokorūs ir tymss. Tod tu padūmoj – voi tu pats grybātu tī īt vokorā? Lai ari ituos puorvītuojamuos ar nav dīz cik lobuokys, vysmoz var nūlikt tyvuok. Cyts pīmārs – ka bārni byus prīceigi, kaidi byus vacuoki? Vystycamuok, ka ari prīceigi. Deļtam kaidā šaļtī topa ari mozais festivals “Osvaldiņš” mozajim dzīduotuojim. Tū navar tai teoretiski nūformulēt, tok, organizejūt festivalu, tyka meklātys sajiutys.”

Voi “Osvalds” myusu laikūs varātu byut taids pats, kai “Osvalds” tuo suokumā?

Māris pīzeist, ka myusu dīnuos “Osvalds” navarātu byut taids, kai nazkod. Jis pastreipoj, ka niu daudzys lītys ir palykušys puoruok pīrostys. “Maņ sovulaik pasaveice – tod festivals cylvākim beja kai pyrmakluojums i nabejs pīduovuojums. Niu vide, apstuokli i cylvāki ir mainejušīs. Taipoš ituo laika pamata bāda ir tys, ka cylvāku vīnkuorši nav. Te mes varim runuot teiri matematiski, ka iz pasuokumu īt, pīmāram, 10 % nu dzeivuotuoju i, ka tev apleik dzeivoj 1000 cylvāku, tu vari riekinuotīs, ka iz pasuokumu atīs aptyvai 100, ka ir 10 000 dzeivuotuoju, tod varbyut atīs ari ap 1000. Tagad cylvāku ir stypri mozuok, sovpus pīduovuojums stypri leluoks, pastuov reala konkurence.”

Vystik “Osvalds” atsagrīž?

Māris Lāpāns soka, ka nā. 27. julī Baļtinovā byus pasuokums, tok na festivals, kam itys vuords izlīk puoruok augstu lateņu. Tys byus pasuokums par gūdu festivalam “Osvalds”.

“Nu pyrmuo festivala ir paguojs jau 30 godu, kas vystik ir ilgs laika pūsmys. Daļa nu tūs muokslinīku, kuri uzastuoja festivala pyrmsuokumūs, vaira nauzastuoj, daļa jau cytā saulē. Deļtam, pyrmom kuortom, izruodeisim gūdu tim cylvākim, kuri vēļ spiej uzastuot, tys byus kai atsevišks koncerts. Taipoš itūreiz ir dūma ari padareit “atceris” pasuokumu drusku gimeniskuoku. Lelai daļai tūs cylvāku, kuri nazkod uzastuoja festivalā, niu ir bārni i mozbārni, kuri sovu dzeivi ari ir suokuši saisteit ar muzyku. Deļtam maņ īguoja pruotā, ka itūreiz naaicynuosim “Bermudu divstūri” voi “Raselu ar Sabīni Berezinu”, tok tū “tuseņa” daļu spielēs tī bārni ar sovom grupom, par laimi, tī gona daudz ari stilistiskūs atškireibu, deļtam “Osvalda” muzykaluo daudzveideiba sasaglobuos. Ka pasuokums byus apmaklāts – prīcuošūs, ka nabyus – tod ari nikas troks, golvonais, ka mes poši, īprīškejūs godu dalinīki, sevi īprīcynuosim ar sasatikšonu. Vystik, kab vyss nabyutu tik vīnkuorši i eistyn tyktu saglobuota daudzveideiba, byus div skotivis. Vīna nu tūs drusku vaira alternativa. Pyrmū reizi “Osvaldā” byus vinila plašu DJ, kurs spieļuos pasauļa popmuzyku. Jam ir naparosts vizualais tāls – indiaņs. Ir ideja ari tū apleicīni izveiduot kai taidu indiaņu apmetnis vītu ar vigvamim, gunkurim i cytim atributim. Vēļ ir ideja paaicynuot grupu nu Kostarikys (Dīnavydamerika), kura tamā šaļtī byus Latvejā, tok tū vēļ navaru pavysam drūsai sūleit. Sevkurā gadejumā, pat, ka tys nabyus tik īrosti, cik “Cūkas driķos”, nūteikti byus interesanti!”

* Kab kontrolēt muzykalū situaceju, 60. godu beiguos tyka īvīstys tarifikacejis skatis, kuru žureja sastuoveja nu profesionalu muziku i vaļstei lojalys komitejis puorstuova. Skatis tyka daleitys treis pakuopēs – piļsātys/rajonu, zonu i republikys. Sasnāgumi skatēs nūsaceja ari sumu, kū kotrys muziks varēja sajimt par koncertu. Olūts: Kursa dorbs “Latvijas rokmūzikas attīstība no 1960. līdz 1989.gadam”, Latvijas Kultūras Koledža, 2008. gads.