“Saucējas” i portugaļu muziki īrakstejuši dzīsmi “Aiz upītes ūzulini”
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” i portugaļu muziki – gitarists O Gajo i perkusionists Isaac Achega – izdavuši kūpeigi īraksteitu skaņdorbu – nu Medņovys etnografiskuo ansambļa īrokstu īsavuiceitū dzīsmi “Aiz upītes ūzulini”, viestej grupys “Saucējas” atsyuteituo informaceja.
Dzīsmi grupa “Saucējas”, kurys itūgod svietej sovu 20 godu jubileju, īsavuicejušys nu Medņovys etnografiskuo ansambļa īrokstu, bet tuos aranžejumu taisejuši portugaļu muziki. O Gajo (eistajā vuordā João Morais) ir Portugalē labi zynoms tradicionaluo instrumenta – portugaļu gitarys (viola campaniça) spēlis virtuozs, bet Isaac Achega dzīsmē spēlej tradicionaluos portugaļu kvadrata veida bungys (adufe).
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” i O Gajo pārnejuo gods junī sasatyka muzykys festivalā “Fucos”, kas nūtyka Portugalis dīnavydu piļsātā Alte i kūpā sataiseja prīšknasumu, ar kuru uzastuoja festivala nūslāgumā. “Nu ituos sadarbeibys roduos ideja par kūpeiga īroksta sataiseišonu – myusu dīnu tehnologejis ļaun tū padareit kotram sovā pasauļa molā,” stuosta “Saucēju” dalineicys. “Itei dzīsme raksturoj myusu prīcu par vareibu kūpā muzicēt i ļaun izskanēt latvīšu tradicionalajai daudzbaļsteibai tuoli par rūbežim. Ari dzīsmis vuordi viestej par komunikaceju “par upi” – itymā gadīnī tū simboliski saprūtam kai diveju vaļstu muzykalū sarunu,” stuosta dzīduotuojis. Gitarists O Gaju kluotyn soka: “Asu cīši apmīrynuots ar myusu sadarbeibys rezultatu. Gitara i bolsi cīši labi saskanēja kūpā, i perkusejis paleidzēja nūturēt puļsu da pat dzīsmis beigu. “Saucēju” dzīsme ir daudzi prīcys, i tei maņ ir svareiga muziciešonys sastuovdaļa.”
Dzīsmis īrokstu studejā “GEM Plus” miksēja i masterēja, dzīsmis video taiseja i ari īrokstā ar varganu pīsadaleja Gatis Gaujenieks. Storptautyskū sadarbeibu atbaļstejuse Latvejis Izpiļdeituoju i producentu apvīneiba LaiPA.
Par dzīsmi “Aiz upītes ūzulini”, kuru īdzīduojušys “Saucējas”, izdavumā “Medņevas dziedātājas” (2008) raksteits, ka jei Medņovys etnografiskuo ansambļa repertuarā ir tim laikim saleidzynojūši jauns skaņdorbs. Ansambļam jū atnasuse kaidys dzīduotuojis bruoļa sīva, bet kaida cyta sīvīte vielejuse tuo laika ansambļa vadeituojai Natālijai Smuškai, lai izmuocūt Medņovys dzīduotuojom dzīsmis melodeju (bolsu): “Lai juos zyna, lai napropadej!” Kai viestej nūstuosti, dzīsmei originalā asūt bejuši cīši bezkauneigi vuordi, bet itū vuordu variantu dzīduotuojis dalykušys pošys. “A mes lasejam, lasejam, cikom sagrabynovam vuordus – salaseju pa gruomotom, broucu, broucu, cikom sagrabynovu,” stuostejuse N. Smuška.