Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

18. majā jau divdasmytū reizi Latvejis muzeji i cytys sabīdryskū dzeivi veidojūšys organizacejis svieteis Muzeju nakti, pīduovojūt vysaiduokys bezmoksys nūtikšonys. Ituo gods Muzeju nakts vīnojūšuo tema ir “izzynuot i dabuot, pieteit i saprast”, sasaistūt tū ar Storptautyskuos Muzeju dīnys (itūgod sakreit Muzeju dīna i Muzeju nakts) temu “Muzeji izgleiteibai i pietnīceibai”. Latvejā pasuokumi nūtiks vaira nakai 217 vītuos, nu tūs 37 byus Latgolā. Kab naapsamaļdeitu daudzveideigajā pīduovuojumā, portals lakuga.lv pīduovoj sovu Muzeju nakts nūtikšonu izlasi, tok ar vysu programu var īpasazeit ITE.

Latgaliskuo īpazeišona Maltā

Rēzeknis nūvoda Maltys muzejs ituo gods Muzeju nakts temu sasaistejs ar latgaliskūs rūtu, tārpu i stuostu izzynuošonu. Jau 18. maja reita pusē paradzāts izzynūšs ceļuojums pa Maltys apleicīnis piļskolnim kūpā ar “Kroma kolna bruolisti”. Piecpušdīnē bruolistis viersaits Aleksandrs Lubāns vadeis senejūs latgaļu rūtu rokstu darbneicu, kam sekuos Ilzis Liepiņlauskys mini pastaleņu darbneica. Pasuokuma gaitā varēs īpazeit ari viesturis entuziasta Gunāra Indričāna (kū daudzi nūteikti lobuok pazeist kai DJ Guntix) sātys ustoba viersa stuostus, izzynuot vaira par Rozentovys tautys tārpu i paraudzeit tuo jūstu ausšonu, bet vokoru nūslēgs dzīsminīka Vinsenta Kūkuoja muziciešona pi gunkura.

Īsaklauseit i īsavērt Skryndu dzymtys muzejā

Skryndu dzymtys muzejs Augšdaugovys nūvodā itūreiz Muzeju naktī aicynoj īsaklauseit i sadzierdēt, īsavērt i īraudzeit. Pasuokuma īvodā paradzāta dzīduotuojis Irēnys Ancānis uzastuošona, sasatikšona ar apleicīnis vysaiduoku jūmu puorstuovim, kai ari zuoļu sīvys Ligitys Titovys padūmi. Ūtrajā daļā varēs vērtīs video, īpasazeit ar jaunom izstuodem, pīsadaleit meistardarbneicuos i sasadzīduot ar tautys muzykantim. Vokora gaitā varēs ari baudeit muižkunga zupu, lauku zīdu čaju i cytus gordumus.

Vysvysaidys aktivitatis i nakts puorguojīņs Baļtinovā

Bolvu nūvoda Baļtinovys muzejā Muzeju naktī paradzāta cīši daudzveideiga programa vysaidom gaumem. Īsuokumā tiks nūslāgts Baļtinovys muzeja logo konkurss i paziņuots uzvarātuojs. Tam sekuos sasatikšona ar rakstnīku Aldi Bukšu, kampetu buketu taiseišonys darbneica i aktivitatis pa Baļtinovys cīmu lelim i mozim. Atjaunuotajā muzeja ākā varēs apsavērt divejis izstuodis – vīnā apsaverami goldauti, ūtra veļteita Bolvu nūvoda Lozdukolna pogostam. Sovutīs nūslāgumā nu jau tradicionali Baļtinovys muzejs pīduovoj dūtīs nakts puorguojīnī.

Diskuseja, izstuodis atkluošona i duorgumu mekliešona Rēzeknē

Rēzeknē itūgod gaidoma cīši plota Muzeju nakts programa vysaiduos piļsātys kulturtelpuos. Tūs vydā ir ari Breivvaļsts duorgumu noms, kur vysapyrma paradzāta diskuseja “1944. Rēzekne: vēsture un atmiņa”, kas saisteita ar ceļojūšū breivdobys izstuodi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”, kas ari tiks atkluota vokora gaitā. Izstuodē teik izstuosteits 1944. gods aprelī-oktobrī padūmu aviacejis izliduojumūs i Vuocejis-PSRS karadarbeibā vysvaira cītušūs Latvejis piļsātu – Rēzeknis, Guļbinis, Jelgovys, Bauskys, Valmīrys i Reigys – nūpūsteišonys stuosts. Pasuokumā uzastuos ari latgalīšu muziks Sovvaļnīks, nūtiks rodūšuo darbneica i foto orientiešonuos bārnim, kai ari varēs īpasazeit ar Zemissardzis ekipejumu i militarū tehniku.

Jaunu izstuožu atkluošona Preiļūs

Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā Muzeju nakts laikā tiks atkluotys divejis jaunys izstuodis: vidis stendizstuode “Kad es gāju skolā…”, kai ari muokslinīka Juoņa Undys akvareļu i juo keramikys kolekcejis izstuode. Juoņs Unda (1928-2000) beja Latvejis akvareļgleznīceibys īvārojams i labi zynoms meistars, kura dorbi beja naatjemama Latvejis i uorvaļstu muokslys izstuožu daļa. Ilgus godus jis struoduojs ari par pedagogu, pamatūt miļzeigu ītekmi iz Latgolys muokslys atteisteibu leidz pat myusu dīnom.

Rodūšys aktivitatis i muzyka Kruoslovā

Kruoslovys nūvoda muzejs sovim Muzeju nakts apmaklātuojim sagatavejs daudz vareibu pošim paraudzeit spākus vysaiduos rodūšuos nūdarbēs. Byus i tautys lītiškuos muokslys studejis “Klūga” klugu peišonys meistarklasis, i vareiba apmeklēt Kruoslovys Amatnīceibys centra amatnīku darbneicys, kai ari atpazeišonys i zeimiešonys spēlis. Taipat varēs satikt muokslinīku Emīlu Kristiānu Muzikantu, kura izstuode niu muzejā apsaverama, i pīdzeivuot latgalīšu muzika Arņa Slobožanina koncertu. Pasuokuma nūslāgumā Kruoslovys piļs tiks izgaismuota kruosu spēlēs.

Teatris i muzyka Ludzā

Ludzys nūvodpietnīceibys muzejs ituo gods Muzeju nakti īsuoks ar bīdreibys “Musturprieks” izstuodis atkluošonu. Tam sekuos viktorinys “Vai es pazīstu Ludzas novada vēsturi” daleibnīku apbolvuošona, bet izklaidejūšū daļu nūdrūsynuos Saļņovys amaterteatra izruode i dzīduotuoja Daiņa Skuteļa koncerts. Vysa vokora garumā varēs apmeklēt ari rodūšū darbneicu, kai ari tikt pi gordumu.