Eistynojūt Marutys Latkovskys i Džeinys Gavaris ideju, par gūdu Juoņa Klīdzieja (1914–2000) 110 godu jubilejai ir topuse jauna eiskina “Duovynuotuos dvēselis”. Eiskinā īkļauti fragmenti nu J. Klīdzieja romana “Dāvātās dvēseles” i Marutys Latkovskys esejis “Montuojums”.

Eiskina sataiseita, sasadorbojūt vairuokom īsaisteituom pusem, bet idejis pamata autoris ir Maruta Latkovska i Džeina Gavare. Obejis autoris ari pīzeist, ka Juoņa Klīdzieja dorbi jom ir cīši tyvi i meili, i ka juo tekstūs pasaceituos atzinis cīši labi sakreit ar jūs pošu pasauļa redzejumim. Cyta vydā Juoņs Klīdziejs ir ari Marutys Latkovskys tāva bruolāns. Sovpus Džeina Gavare pastreipoj, ka Klīdzieja dorbi beja vīni nu pyrmūs, kurus jei poša puorskaitejuse bierneibā, taipat ari vāluok skaitejuse prīškā sovim bārnim.

Eiskinys nūsaukums sakreit ar Juoņa Klīdzieja romana nūsaukumu “Dāvātās dvēseles” (latgaliski – “Duovynuotuos dvēselis”) (1986), kura kūduls ir īlykts Bosuo Andryva (tāls romanā) vuordūs, kurus jis soka meitinei Miļcei: “Tova muote, babeņa i taipat tāvs – ir moz godu skūlā guojuši, bet jimūs vysūs ir tik boguota i kruošņa dvēsele. Jī īt pa dzeivi kai sauleitis, sevi i cytus siļdeidami. Jimūs ir montuotuo dvēsele. Nu tūs, kas dzeivuojuši pyrma myusu. Nu pošu tāvu i muošu. Nu Dīva svieteibys i žielesteibys. Jūs pošu dvēselēs vysa kuo tik daudz, ka ar skaudzi palīk, kū dūt i duovynuot cytim…” Tai ari Džeina pastreipoj, ka, juospruot, Klīdzieja dorbi ir par i deļ cylvāku, kam ir lela dvēsele, kuri ar tū varbyut tik bīži nasalīlej, vystik īt pa dzeivi kai taida spūdra gaisma.

Džeina Gavare ari pastreipoj, ka vysapyrma par eiskinys tapšona juosoka paļdis pošam Juoņam Klīdziejam, kurs vys jau nu muokuļa malenis tū vysu kūrēja. Taipat jei soka paļdis ari Marutai Latkovskai, kura ir idejis autore i profesionala žurnaliste, kura prūt “rakt dzili”. Paļdis juosoka ari Venerandai Zepai par romana dramaturgiskū puorlykumu, filmys asistentei Lolitai Svilānei, kura paleidzejuse sameklēt eistūs cylvākus, operatoram Kristapam Ernstsonam, kurs itūšaļt vuicuos kinematografeju i itei jam beju loba vareiba puorbaudeit sovus spākus. Pateiceiba īt ari aktrisem Rozalijai Mežatučai, Karlai Mamajai i Guntai Kroičei, kai ari Dairai Ikstenai par īrunuotajom tautysdzīsmem i vairuokom zemnīku saimisteibom, kuruos fiļmiešonys grupa tykuse laipni uzjimta.

Juoņs Klīdziejs (1914–2000) ir vīns nu Latgolys i vysys Latvejis īvāruojamuokūs rakstnīku, kurs sovūs dorbūs paruoda lelu ciļviecysku sirsneigumu apvīnuojumā ar praseigumu pret cylvāku. Rakstnīks ar literaturu suocs nūsadorbuot jau školys godūs. Literarūs dorbus rakstejs kai latvīšu literarajā, tai latgalīšu volūdā. Pyrmī Klīdzieja stuosti īspīsti žurnalā “Sējējs” 1937. godā, bet leluoku popularitati autors dabuojs ar romanu “Jaunieši”, kurs izdūts 1942. godā. Piec J. Klīdzieja literarūs dorbu topušys filmys “Cilvēka bērns” i “Likteņdzirnas” (rež. Juoņs Streičs). Vaira par Juoņa Klīdzieja dzeivi i dailradi var skaiteit rokstā ITE.