Myužeibā nūguojs fotografs i fotoviesturnīks Pēteris Korsaks

Myužeibā nūguojs fotografs i fotoviesturnīks Pēteris Korsaks

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Skuma viests Latvejis fotografu saimē – myužeibā nūguojs Rēzeknis nūvoda Viškerūs dzymušais īvārojamais fotografs, fotoviesturnīks, izdavuma “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gadsimtā” leidzautors Pēteris (Pīters) Korsaks (1937–2024). Vēļ tikū, maja vydā, Pēteri Korsaku varēja satikt fotografam Juoņam Gleizdam symtgadis godā veļteituo fotokonkursa nūslāguma pasuokumā Rēzeknē.

Fotografs i fotoviesturnīks Pēteris Korsaks dzims 1937. gods 15. decembrī Rēzeknis nūvoda Viškerūs. Kai raksteits izdavumā “Latgales fotogrāfi”, Korsaks bejs pyrmais Speidūlys fonda stipendiats Latvejā, Treju Zvaigžņu ordiņa viersinīks, Gaismys bolvys eipašnīks, kai ari apbolvuots ar 1991. gods Barikažu dalinīka pīminis zeimi. Jis beja vīns nu Latvejis fofografejis muzeja dybynuotuoju i pastuoveiguos ekspozicejis autors, vairuoku profesionalūs asociaceju i federaceju bīdrys. Kai Latvejis Fotografejis muzeja viesturnīks (1990–2008) P. Korsaks veiduojs fundamentalu bazi muzeja kruojumam i pietnīceibys tradicejom.

Vaira nakai 40 dorba myuža godus Korsaks veļtejs Latvejis fotografejis viesturis izpietei, kuruos vydā īguļdejums fotografa Mārtiņa Buclera (1866–1944) pamastuo montuojuma pietnīceibā, VEF MINOX viesturis i izgudruotuoja Valtera Capa (1905–2003) biografejis izpētē i cytu svareigu fotografejis medeju temu apkūpuošonā. Kai leidzautors pīsadalejs izdavuma “Latvijas fotomāksla: Vēsture un mūsdienas” (1985) veiduošonā. Jaunuokī Korsaka dorbi ir izdavumi “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki” (2019), “Eižens Finks, Fotogrāfs leģenda” (2022), bejs fotogruomotys “Latgalietis XXI gadsimtā” (2017) leidzautors.

Koč i dzeive i dorba myužs piec vydsškolys pabeigšonys Rēzeknis nūvoda Maltā (1958) nūvede iz Reigys pusi, fotoviesturnīks regulari pīsadalejs i leidzaduorbuojs dzymtuos pusis nūtikšonuos i atbaļstejs Latgolys Fotografu bīdreibys dorbus i aktivitatis, kurūs vydā viesturis izziņu gruomotys “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gadsimtā” tapšona, kai ari vēļ tikū Gleizdam veļteituo fotokonkursa nūtikšonuos, kurūs vydā pasaryupiešona, lai par konkursu izzynoj latvīši vysā pasaulī. Pyrma puora godu P. Korsaks intervejā Latvejis Radejā saceja: “Es nasaprūtu tūs ļauds, kurim nav kū dareit. Maņ vysu laiku atsarūn dorbi, voi zvona, konsultacejis vajag kai gruomatnīkim, tai televizejai voi radejai. Tai ka vajag tik struoduot!”

Vaira par spūdrū personeibu i juo fotografejai veļteitū myužu var izzynuot portala lakuga.lv sarunā ar fotoviesturnīku pyrma juo 85. jubilejis ITE.

Kai viestej Latgolys Fotografu bīdreibys vadeituojs Igors Pličs, fotoviesturnīka izvadeišona paradzāta 29. majā 10 stuņdēs nu Siguldys nūvoda Krimuldys pogosta Zīmeļu kopu kapleicys.

Portala lakuga.lv redakceja izsoka leidzjiuteibu fotoviesturnīka Pētera Korsaka saimei, tyvuokajim i dorbu leidzgaitnīkim!


Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]