Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Sevkurā vaira voi mozuok tradicionalā i īrostā dorbā ar laiku īīt ari aktualuos teņdeņcis i praseibys. Ari skotiviskūs tautys deju aba skotiviskuos dejis horeografeja, kura kai vierzīņs ir plotuok zynoma nu 20. godu symta 40. godu, nav izjāmums. Itūreiz izvaicuojom horeografus Ilmāru Dreļu i Gunti Tjarvju, kai ari Latvejis Muzykys akademejis Senejuos muzykys katedrys i Deju pedagogejis katedrys docenti Gunu Ezermali, lai dabuotu prīškstotu ap tū, kaidys puormainis ir radzamys myusu dīnu skotiviskūs tautys deju horeografejuos.

Ituo gods suokumā piec garuoka puortraukuma nūtyka Latvejis Nacionaluo kulturys centra “XXIII Jaunrades deju konkurss”, kurs sovs pauzis deļ puļcēja rekordlelu autoru i deju horeografeju skaitu – pīsadaleja 56 autori ar 130 jaunom deju horeografejom. Konkursa dalinīki teik vārtāti divejuos kategorejuos: latvīšu tautys deju i rūtaļu deju apdaris i latvīšu skotiviskuos dejis, kurys taiseitys, izmontojūt folklorys horeografiskū i muzykalū materialu voi tuo elementus. Obejuos kategorejuos gūdolgys sajēme ari horeografi nu Latgolys, tymā vydā Ilmārs Dreļs, Guntis Tjarvja i Lilija Lipora.

Guna Ezermale ir na tikai Latvejis Muzykys akademejis Senejos muzykys katedrys i Deju pedagogejis katedrys docente, tok ari vīna nu “XXIII Jaunrades deju konkursa” žurejis puorstuovu, i piec juos dūmu, vīns puormaiņu vierzīņs i teņdeņce, kas niu konkursā i kūpumā deju horeografejuos ir jiutoma, ir īsadzilinuošona pīraksteitajūs materialūs i kruojumūs nu 19. godu symta vyds i 20. godu symta suoku. “Var just i redzēt, ka, veidojūt dejis, horeografi īsadzilinoj pīraksteitajūs materialūs i par sevkuru nūvodu rauga atrast kaidys eipašys īzeimis,” tai Guna Ezermale.

Ūtrys vierzīņs, kū Guna pastreipoj, ir jaunradis, laikmeteiguos i skotiviskuos dejis apvīnuojums, te jei ari papyldynoj, ka jaunīšim eipaši pateik akrobatikys elementi. “Es skaitu, ka ituos puormainis ir piļneigi normalys, dejis atteisteibā cauri godu symtim tai vysod ir bejs. Veidojās vysaidi vierzīni, kurim gryuši dūt nūsaukumu. Vystik mes nadzeivojam atseviškā burbulī, vysaiduokys ītekmis ir, tok kotram horeografam ir svareigi dabuot padzilinuotuoku izpratni, kab saglobuotu tū sovu sakņu sajiutu,” puordūmuos doluos Guna Ezermale.

Gunai vaicoju ari par skotivis tārpu izalaseišonom i jei pīzeist, ka tys ir sarežgeits  vaicuojums, par kuru vysleidz ir plotys diskusejis. “Te ir juosaprūt, kas ir myusu tautystārps, kod tys ir rodīs i kū tys simbolizej i voi sataiseitū deju ir korekti doncuot tautystārpā. Te ir cīši svareiga skotiviskuo etikete i kultura, cerams, ka vysūs deju kolektivūs par tū runoj i vuica. Var byut, ka doncuotuoju aizdavums dejā ir šokēt skateituoju, tok var byut, ka taids ari nav jūs mierkis, tok horeografam ir aiz laika par tū juopīdūmoj,” skaidroj Guna, “Ir lītys, kurys mes varim ītekmēt, pīmārām, snēgt zynuošonys horeografim, saglobuot sovys tradicejis, bet ir ari lītys, kurys mes navarim ītekmēt, pīmāram, īdviesmis nu cytu olūtu. Tys nav nikas jauns voi tikai pi myusu nūteikūšs, tū pošu var redzēt sevkurā vaļstī. Ari, pīmāram, 19. godu symta kadriļu tipa dejis ir folkloriziejušuos ballis tipa dejis, tys nav muns izdūmuojums, tū sovūs pietejumūs ir konstatējs horeografs Harijs Sūna, ka vyss, kas nūtyka muižuos i pilīs, agri voi vālai pasaruodeja ari tautys doncuošonā.

Ītekmis beja i byus, tok deju autoru aizdavums ir spēt tuos pareizi pīlītuot i atbiļstūši īvīst sovuos horeografejuos,” soka Guna Ezermale.

Ilmārs Dreļs ir vīns nu vysuplotuok zynomūs Latgolys horeografu ar garu godu pīredzi kai kolektivu vadeišonā, tai ari jaunu deju horeografeju taiseišonā. Jis pīzeist, ka deļ juo suokumā ir muzyka, i tikai piečuok, par pamatu jemūt muzyku, teik taiseita horeografeja. “Maņ ir tei laime spēlēt ari kapelā “Dziga”, i iz tuo, kū mes īrokstam, voi iz tuo, kas ir īrakstiešonys stadejā, es veidoju jaunys dejis. Ruodīs, ka muns leluokais trumpis ir ari etnografiskūs deju apdaris. Taipat ir ari pasyutejumu dorbi, kurus pasyuta cyti deju kolektivi i tod tu tū deju taisi attīceigajam kolektivam atkareibā nu jūs variešonys. Te grybātu pībiļst, ka niu pareizais apzeimejums ir latvīšu skotiviskuo tautys deja, tai kai ir gadīni i taidys horeografejis, kod var īslēgt fonā cytu muzyku i tu vaira nazynuosi kaidys tautys deja tei ir,” pīredzē doluos Ilmārs Dreļs.

Ilmārs ari pastreipoj, ka jaunradis deju konkursa žurejis viertejums ir pīcu cylvāku subjektivais redziejums, juopruot, eistī vārtātuoji ir deju kolektivu vadeituoji, kuri nūsaver dejis i varbyut pajem tuos doncuošonai ari sovam kolektivam, naatkareigi nu tuo, voi tei deja ir dabuojuse kaidu gūdolgu voi nav.

“Kotram horeografam ir sovs rūkroksts, kuru var pamaneit. Jaunuos teņdeņcis ir saisteitys ar laikmeteiguos dejis īīšonu. Ka agruok beja klasiskuo baleta teņdeņcis, tod niu ir laikmeteiguo deja, i tys ir tikai normali,” pībiļst Ilmārs Dreļs.

Horeografs ari paskaidroj, ka etnografiskajom dejom ir sovys sūļu kombinacejis, kurys jis apdarynoj, dalīk kluot kaidu sūli i pamaina zeimejumu, tok tys vyss nav eistynuo latvīšu tautys deja, tai kai eistuos latvīšu tautys dejis ir ritualuos dejis, kas saistātys ar gunkurim, kūkim i dobu, tok informaceja par tom nav sasaglobuojuse.

Vīns nu konkursa laureatu, Rēzeknis vaļsts piļsātys i Rēzeknis nūvoda deju kolektivu viersvadeituojs i Rēzeknes nūvoda jaunīšu deju kolektiva “Vīmyns” vadeituojs Guntis Tjarvja ari pīzeist, ka juo īdviesme ir muzyka, jis ari soka, ka itūšaļt tei byutu postfolklorys grupa “Rikši” ar sovom energiskajom dzīsmem. “Byuteibā aptyvai 50 % nu horeografejis tūp taišni īsadvesmojūt nu muzykys, kod rūnās vysaiduokys asociacejis, kurys teik attāluotys kusteibuos. Munu horeografeju vaira raksturoj jaunrade aba skotiviskuo deja, na etnografiskuos dejis. Sovuos dejuos maņ pateik īkļaut kaidys niaņsis voi kusteibys, kas varbyut ir drupeit vaira rakstureigys Latgolai, par pīmāru, vīgluo poļka, puoru dejis, puoru dejis ar satvierīni i tamleidzeigi elementi,” stuosta Guntis Tjarvja. Ari jis pīzeist, ka niu deju horeografejā radzamys lelys puormainis, kuru deļ arviņ vaira skotiviskajā dejā vydā īt ari modernuo deja. “Tys ir labi voi švaki – gryuši pasaceit, sevkurā gadīnī jaunys vāsmys ir vajadzeigys. Vystik grybātūs, kab sasaglobuotu balanss, storp modernom i tautu dejom. Respektivi, ka doncuotuoji doncuotu bez taututārpu, lai vystik byutu skaidrs, ka tei ir skotiviskuo tautys deja, na modernuo.

Grybātūs, lai jaunajuos horeografejuos sasaglobuotu sasadoncuošona puorūs, ar kuru veidojās kombinacejis i šmuki zeimiejumi. Cytaiž niu ir ari teņdeņce, ka doncuotuoji atseviški izpylda sūļus, deļkuo rūnās sajiuta, ka nimoz nav vajadzeigi ostoni puori, byutu gona ari ar vīnu, tai ari pagaist vajadzeiba piec kombinaceju i dejis zeimejuma,” sovu redzīni pamatoj Guntis Tjarvja.

Kūpsavalkūt juosoka, ka sevkuram laikam ir tam rakstureiguos teņdeņcis, kū pīzeist kai Jaunradis deju konkursa žurejis puorstuove Guna Ezermale, tai ari Latgolys horeografi Ilmārs Dreļs i Guntis Tjarvja. Vystik, citejūt Gunu Ezermali, ītekmis vysleidz byus, tok deju autoru aizdavums ir spēt tuos pareizi pīlītuot i atbiļstūši aizvest sovuos horeografejuos.