Lūznovys muižā byus dzejneicys Annys Rancānis autorvokors
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Pīktdiņ, 14. junī, 18 stuņdēs, Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža aicynoj gostūs iz Annys Rancānis autorvokoru, kura laikā byus vareiba dzierdēt pošys autoris dzeju i puordūmys par laiku, kaidā niu dzeivojam, kai ari īsajust latgaliskajā gorā ar kadriļu doncuošonu (“Lūznovys kadriļs”), veiru kori “Graidi” i dzīsmem ar Annys pīraksteitajim vuordim, kurys izpiļdeis Sovvaļnīks. Taipat Annys ailis nu “Latgolys laika gruomotys” skanēs Rēzeknis Tautys teatra aktera Juoņa Pampis izpiļdejumā. Kai viestej Lūznovys muižys publicātuo informaceja, īīšona pasuokumā ir bez moksys.
Dzejneica Anna Rancāne ir Latgolys atmūdys īskandynuotuoja kai ar tū, ka jau pyrmajūs juos dzejūļu kruojumūs pasaruoda motivi latgaliski, tok vysuvaira ar kruojumu “Advente” (1992), kas skaiteituojus puorsteidz ar dziļumu, sovpateibu, Latgolys i Latvejis viesturis puorviertiešonu, tai ari sovu klusū speitu i uzjiemeibu, rokstūt i vuocūt biografiskus materialus par Latgolys spūdruokajom personeibom: kordirigenti Terēzi Broku, pedagogi Valeriju Seili i cytim, dzeivojūt leidza Latgolys kasdīnai daudzūs plašsazinis leidzekļūs i cytūs medejūs, kur A. Rancāne dorbuojusēs kai žurnaliste i publiciste.
Pasuokuma moto izvālāts nu vīna nu pādejūs dzejneicys kruojumu, kas runoj par laiku, kas pagaiss i kū navar atrast, palyudzūt paleigūs svātū Ontonu. Kaids ir dzejneicys, latgalīšu volūdys, tautys, Latvejis i pasauļa laiks, nūtikšonā tiks runuots ar pošu Annu. Sarunu i autorvokoru vadeis literaturzynuotneica Ilga Šuplinska.
Kai portalam lakuga.lv stuosta poša Anna Rancāne, pasuokuma ideja rodusēs juos draugim, ar kurim bejuse kaida naviņ sadarbeiba. “Ar Ilgu Šuplinsku mums ir ilgstūša sadarbeiba, jei ir ari vadejuse munu 50 godu jubileju, taipat gruomotu prezentacejis. Ilga cīši labi jādz cylvākā satausteit juo steigu, izprūt dzeju.” Anna pīzeist, ka bez draugu atbolsta taids pasuokums nabyutu saguojs, i pastreipoj, ka lobuoku vītu par Lūznovys muižu jei nimoz navar īsadūmuot, tai kai tī breineigi sasateik storpnūzaru muoksla.
Kaidā sarunā, kas nūtykuse pyrma 10 godu, A. Rancāne iz vaicuojumu, kura atbiļdē juonūsauc tuos lītys voi nūtikšonys, kas juos dzeivē ir svareigys, atbiļdējuse tai: “Tys, ka es asu pīdzymuse, izauguse dziļūs laukūs, dobys vydā, vīntuleibā, tod latgaliskums i katuoļu ticeiba, ari katuoļu bazneicys tradicejis, tūs mama īaudzynuoja jau agri. Tei beja pašsaprūtama līta. I lobi, stypri školuotuoji literaturā, munys paaudzis dzejnīki – K. Elsbergs, A. Aizpuriete, H. M. Majevskis.”