Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Vīnā nu Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra “Zeimuļs” telpu jau vaira nakai desmit godu nūteik fotopuļceņa nūdarbeibys bārnim i jaunīšim. Fotografeju izstuode iz sīnys, teorejis gruomotys, vacūs i jaunūs fotoaparatu kolekceja, atseviška studeja ar apreikuojumu i tam vysam pa vydu – puļceņa aizrauteigais i harizmatiskais vadeituojs Eduards Medvedevs. Kai jis pats soka: “Vajag prast redzēt pasauli tai, kai tū naredz cyti.” Pyrma mieneša Eduards sajēme ari pyrmuos Juoņa Gleizda bolvys fotografejā Grand Prix.

Eduards Medvedevs īt nu Rēzeknis. Tī ari studiejs informacejis tehnologeju jūmā, struoduojs par grafiskū dizaineri i maketātuoju. Jau 20 godu juo pamatdorbs ir Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibā, tok jau 13 godu uorpus dorba laika Eduards ļaunās dorbam kūpā ar bārnim i jaunīšim fotografejis puļceņā. Teik realizātys treis programys: puļceņs “Zibsnītis” bārnim vacumā da 12 godu, puļceņs “Zibsnis” leluokim jaunīšim, taipoš ar pošim mozuokajim teik taiseotys datoranimacejis “Stopkadru” (stopmotion) stylā.

Sova pīeja naformalajā izgleiteibā

Nu Eduarda ir jiutama degsme i lela aizrauteiba par tū, kū jis dora. Fotografs pīzeist ka jam cīši pateik naformaluo izgleiteiba, deļtuo, ka pedagogs var izapaust rodūši. “Naformaluo izgleiteiba ir tendāta taišni iz školāna interesem. Tū, kū jis pats grib. Taipoš tys ir ari breivpruoteibys princips,” soka fotografejis pedagogs.

Fotopuļceņu nūdarbeibys nūteik vokorūs. Tī vuicuos fotografejis pamatus, taisa foto stuostus, reportažys nu pasuokumu, sižetus. Veidojūt portretus studejā, jaunīši īsavuica struoduot i komunicēt ar modelim. Rudinī i pavasarī jī vaira rauga organizēt nūdarbeibys uorā pi Rēzeknis piļskolna, upis promenadis i cytom vītom piļsātā. Fotografa Eduarda svareiguokais mierkis ir ļaut vaļu audziekņu fantazejom i paleidzēt tuos eistynuot. Ari juo vuiceišonys styls bolstuos iz tū, ka bārni dora poši – fotografej cyts cytu.

“Maņ vaira pateik struoduot iz motivaceju, paruodūt tū, ka vyss foto process ir palics vīgļuoks. Pīteik īsavuiceit tehniku, kab īt tuoļuok i jau realizēt sovys īceris. Tys ir taipoš kai vuiceitīs gleznuot – cylvāks vuicuos ellis kruosu ci akvareļu tehniku i gleznoj sovu sapynu! Školuotuojs tik pastuov sūpluok kaidu šaļti…” soka fotografs Eduards.

Jis skaita, ka taida naformaluo izgleiteiba ir kai pošrealizacejis veids i vareiba styprynuot vysaidys prasmis, kas nūder ari iz prīšku cytuos profesejuos. Taipoš daudzūs godus pīredze ļaun Eduardam ari nūvāruot vairuokys teņdencis audzieknūs.

“Bārnu ir palics mozuok, i jī ir drupeit slynkuoki iz rodūšumu, publicitati, fotografeju atlasem, analizem. Tok, ka tu esi harizmatisks školuotuojs, muoki izkuopt iz golda voi apsaguļt iz zemis, tod jim ruodīs: “Wow, kas ite nūteik!?” Maņ ir interesants vadeišonys styls, kas stypri atsaškir nu formaluos izgleiteibys školuos, kam ite vysa pamatā ir rodūšums. Ar rodūšumu varu aplypynuot puorejūs, i taidā simbiozē varim radeit spruodzīni! Bārnim ari cīši pateik koč kū atdarynuot. Ka dūd nalelu aizdavumu i jī redz, ka jim saīt taipoš kai internetā, žurnalā, pinterestā, iz reizis ir “kuoss lyupā”. Mozajim bārnim varbyut vaira na tik daudz interesej rezuļtats, kai pats process, sovpus leluokim bārnim cīši pateik rezuļtats tamā pat šaļtī. Cikom ir svaigs pasuocīņs, tū vajag nūbiļdēt, apstruoduot, publicēt. Pasauļs ir palics cīši straujš, deļtuo vuicu fotografēt iz reizis teiru kadru, kab vāluok jū navajadzātu cīši apstruoduot,” tai par vuiceibu pīeju stuosta Eduards Medvedevs.

Pasnīdzieju Eduardu dorbam ar jaunīšim cīši īdvasmoj ari atsarasšonys vīta: “Centram “Zeimuļs” ir unikala arhitektura. Es tū saleidzynoju ar “Doncojūšū sātu” Pragā. Es īsadvasmoju nu tuo Skandinavejis styla. Suokumā bīdynuoja palākuos sīnys, tok laika gaitā tuos izrūtuotys ar grafiskū dizainu – ilustracejom, biļdem. Interjeru vysod var maineit, kai grib.”

Taipoš jau pyrma fotopulceņa dybynuošonys Eduarda sapyns vysod ir bejs dorbs studejā, tok tūlaik taidys vareibys nav bejs. Tys nav bejs škierslis, kab tū izveiduotu pats sovom rūkom. “Pyrma suoču struoduot, es atteisteju studeju sātā pats. Maņ patyka vuiceitīs fotografēt taišni studejā. Pats veiduoju sinhronizātys gaismys. Lūdieju mikroshemys vacajom zibspuļdzem, kab tuos struoduotu kai studejā. Saprotu, ka koč kuo datryukst – gribīs vēļ. Izveidojūt puļcenu i saprūtūt, ka byus juostruodoj studejā, kur īprīšk nabeju struoduojs, apsazynuoju, ka maņ byus juosavuica leidz ar bārnim. Ir teicīņs – ka tu koč kū gribi labi īsavuiceit, suoc tū vuiceit cytim. Tai es vēļ vaira atteisteju gaismys redziejumu, kompoziceju. Ar laiku auga puorlīceiba i ari pasadeve izdareit tū, kū gribieju,” par fotopuļceņa pyrmsuokumim stuosta Eduards.

Pulceņš pīsadola projektūs, ir bejušys vairuokys sadarbeibys ar uorzemu studentim. Parosti kaida leluoka projekta beiguos tūp ari foto izstuode. Par pīmāru, projektā “Esi glezna” pīsadaleja storptautyski studenti, kuri atdarynuoja slovonys personeibys fotogleznuos. Projekts topa vasalu godu, rodūt vairuokys taida veida fotogleznys. “Tod, kod tu atdarynoj gleznu, tu redzi kompoziceju i tū, kai cylvāks ir zeimiejs, kai ar gaismom izceļ kaidus momentus,” par projektu stuosta fotografs.

Fotografa vuiceišonys pamati – pacīteiba i disciplina

Iz vaicuojumu, kas ir gryutuokais fotografejis vuiceišonā, Eduards stuosta, ka tei nūteikti ir pacīteiba i disciplina: “Fotografeja ir palykuse cīši nadisciplināta. Sevkuram talantam juobyut disciplinai, kab tū atteisteit. Audziekni redz kaidu šmuku biļdi internetā i dūmoj, ka nikod nasasnēgs taidu rezuļtatu. Nav puorlīceibys. Ari daudzi ītekmej tīņu vacums, kod mainuos kermiņs i vajag pozēt. Ir gryuši. Cytim tys ir kai taids elektriskais krāslys. Na vysim pateik fotografētīs.”

Taipoš Eduards pīzeist, ka lobam fotografam nūteikti ir juobyut ari uzjiemeigam. “Fotografs navar kautreigi sēdēt iz krāsla vysu pasuokumu i fočēt tik nu vīna skotpunkta, vīna rakursa. Vajag prast redzēt pasauli tai, kai tū naredz cyti. Juoapskraida vyss – i iz augšu, i apakšu, kab saītu loba reportaža. Prūtams, ari juomīļoj tys, kū dori. Ka tu redzi, ka pats atsateisti i vēļ vari ar tū nūpeļneit kaidu naudeņu, tevi jau suoc atpazeit, suoc vaira aicynuot koč kur,” skaita fotografejis pasnīdziejs.

Īraudzeit pasauli caur mozū acteņu

Ar lelu uzjiemeibu saistuos ari poša Eduarda Medvedeva karjerys ceļš fotografejā. Jis ir pabeidzs Malnovys koledžys mehaniku programu, vāluok absolvējs ari IT inžinera studejis Rēzeknis Augstškolā.

“Es varbyut varu na tik labi runuot publiski, bet maņ ir muokslinīcyskuo acs i varu pasavērt iz pasauli cytaižuok. Zeimēt maņ cīši nasaguoja, naasu pabeidzs muokslys školu, tok fotografeja i tuos apstruode beja veids, kas maņ beja tyvs sirdei i dvēselei. 12-14 godūs beju slynks, iz fotopuļceņu nastaiguoju, tok staiguoja muns draugs. Jis maņ paruodeja, kai var atteisteit biļdis. Tys maņ cīši īpasatyka, i nu tuo laika fotografeja ir ar mani. Suokumā tuos beja filmenis, vāluok guoja profesionaluos kamerys, digitaluos kamerys, niu jau vyspuor hibridkamerys i tt. Pīsadaleju izstuodēs i ar laiku suoču pamaneit, ka maņ saīt drupeit lobuok, nakai cytim,” par aizaraušonu ar fotografeju stuosta fotografs.

Eduards ar lelu prīcu ari paruoda daļu nu sovys fotoaparatu kolekcejis, kuru veidoj dažaidi, kai pats soka, “muzeja eksponati”, par pīmāru, fotoaparati “Smena” i “Polaroid” kamera.

“Muns pyrmais i lobuokais fotoaparats beja “Zenit”. Es nu juo cīši daudzi īsavuiceju. Jau nu bārnu dīnu maņ pateik mikroskopi, binokli. Taišni tei vieršonuos mozajā acteņā – redzēt, kai tys izaver mikrovariantā pītyvynuotai, kod vyss tovs pasauļs kompresejās i ītylpst vīnā acteņā. Tod varēja vuiceitīs just kompoziceju. Vyss vīnā rameitī. Pīmiņu, ka maņ ari cīši, cīši patyka fotoaparatu uodys maceņu smuords,” atmiņuos doluos fotografejis pasnīdziejs.

Eduards apsazynuoja muokslinīcyskū talantu i pīzeist, ka tū var atteisteit sevkurs. “Fotografs redz cytaižuok. Redz tai, kai redz objektiva acteņa. Ka rezuļtats pateik na tik tev, tok ari puorejim, tod iz reizis pošam palīk forši! Sevkuru talantu var uztrenēt. Kai muskuļus sporta zālē vari uzkačuot, taipoš tū var izdareit ar kompozicejis i kruosu izjiutu, tehniku. Golvonais tū dareit piec īspiejis bīžuok i nadūt sev tū aizmierst. Niu vyspuor pasauļs ir palics cīši vizualizāts. Es pats piec sovys dobys vaira pasauli radzu vizuali. Ari internetā maņ ir vīgļuok uztver informaceju vizuali, na skaitūt. Ari jaunīšim ir leidzeigai,” stuosta Eduards.

Myusu dīnu pasauļs pīprosa lobu biļdi

Itūgod pyrmū reizi nūtyka malnboltuos fotografejis konkurss – Juoņa Gleizda bolva fotografejā. Dorbi tyka vārtāti pīcuos kategorejuos: “Ainova”, “Akts”, “Klusuo doba”, “Portrets” i “Sports”.  Kūpumā pīsadaleja 282 fotografi nu vysys Latvejis i ari uorzemēs dzeivojūšī latvīši. Golvonū aba Grand Prix bolvu sajēme taišni Eduards Medvedevs ar fotografeju “Aizturot elpu”, kas beja īsnāgta kategorejā “Sports”.

Eduarda apbolvuotuo fotografeja ir uzjimta viers mauduošonys saceņseibu finiša borta, kur cīši labi var redzēt dalinīku spylgtuokuos emocejis i ceņtīnus finišēt.

“Startieju sporta kategorijā i beja prīšknūjauta, ka tī byus mozuoka konkurence. Tai ari beja! Gleizds ari beja kai sporta foto reporters. Mani cīši īdvasmuoja taišni tys žanrs. Gleizda bolva maņ beja lels puorsteigums! I tys beja cīši lels pagūdynuojums redzēt sevi taidu pavuoržu vydā!” ar lelu prīcu soka fotografs.

Kasdīnā Eduardu īdvasmoj lobys kinys, ceļuošona, sasatikšonys i byušona muokslinīku vidē, kai ari modernuo muoksla. Taipoš Eduards pīzeist, ka myusu dīnu pasauļs pīprosa lobu biļdi. Tai ir lela vierteiba, kai ari funkceja. “Ka tev ir loba biļde, tod tei jau ir puse nu rezuļtata. Sevkurs koncepts veidojās storp skateituoju i biļdi. Prūtams, suokumā mes uztveram vizualū. Kod mes pierkom produktu, leidz ar produktu puorsadūd ari stuosts. Par pīmāru, internetā mes pierkom biļdi, na kleitu. Tod ir gaidys i realitate. (Smejās.) Mes pierkom biļdis ar aprokstim. Biļde uzrunuos voi paskrīs garum. Tū navar prognozēt,“ tai skaita fotografs.

Eduards Medvedevs nuvāl jaunajim fotografejis interesentim ticēt sev i nasabeit izīt nu īrostuos komforta zonys, mainūt vidi sev apleik, kam tik dareišona nūvad pi rezuļtata!