Rokstu sagataveja: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Laima Jurča kasdīnā ir cylvāks, kuru ļaužu borā pamaneit byutu gona vīgli – juos vizualajā tālā dominej kruosains kūšums, cytaižuoks styls i apgierbu dizains. Lai cytā šaļtī taids ekstravagantums varātu radeit stereotipiskus prīškstotus, par na tū lobuokū cylvāka raksturu, Laima ir cīši pateikama sarunu bīdrine – atvārta, smaideiga i cīši entuziastiska. Sarunā ar Laimu vaira dazynuojom par juos ceļu iz pasauļa mūdis industreju, byušonu nu Kuorsovys i atsagrīzšonu Latgolā.

Juos dzymtuo ir latgalīšu volūda. Tok, kai soka poša Laima, nav puorlīceibys, cik “pareiza” tei ir, partū ka juos mama ir nu Bolvu nūvoda Tiļžys pusis, tāvs – nu Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pusis, tai ari kasdīnā vacuokim sarunvolūdā asūt sajiutomys atškireibys. Laima pīzeist, ka nikod nav saprotuse, deļkam cyti cylvāki, nūbraucūt iz Reigu voi cyturīni, rauga izskaust sovu akcentu. Jei pasadola ar atmiņom, ka, vuicūtīs Reigā, vīneigais cylvāks, kurs jai aizruodejs par akcentu, bejuse kursabīdrine nu Rogovkys. Kai soka Laima, pyrma kaidys šaļts laikam beja dīzgon nastileigai byut nu Latgolys, tok niu, piec juos dūmu, laiki mainuos, i byut nu Latgolys ir eipaši i forši. Laima pīzeist, ka runojūt latvyski, kur naviņ pasaruoda akcents, tok tam naasūt nūzeimis. Muoksleigi raudzeit izspīst uorā sovu volūdu voi akcentu, kab byut taidam kai vysi, asūt drupeit glupai.

Niu Laima ar veiru Kristapu ir atsagrīzuši Rēzeknē. Sarunā juos studejā i vīnlaikus bāzis vītā aizarunojam ari par drūseibys sajiutu. Laima pīzeist, ka pyrma kaida laika ari jai beja izguojuse nadrūseibys sajiuta, partū ka apleik dzierdami daudz i dažaidi redzīni. Ari juos vacuoki kaidā šaļtī sacejuši, ka varbyut vystik lobuok braukt dzeivuot iz uorzemem, tok Laima ar Kristapu izlāmuši, ka sātā ir lobuok. Nikod navar ari zynuot, kas var nūtikt cytvīt Eiropā, sovpus deļ nazkaidu naskaidru baiļu nav vārts atmest vysus sovus mierkus.

Kuorsavīte ar pasauļa pīredzi

“Originali asmu nu Kuorsovys, i tī dzeivuoju da deveitajai klasei, tod devūs tuoļuok iz Rēzekni. Vuicejūs Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā apgierba dizainu, piec tam logisks turpynuojums beja Reigā, Muokslys akademejā, kur es studieju mūdis dizainu bakalaurā i magistrā. Paraleli studejom suoču vērtīs sova zeimyna vierzīnī. Beja daudz vysaidu pasuokumu, konkursu i nūtykumu, kuri pavēre foršys īspiejis. Tys vyss maņ ari nūstyprynuoja sajiutu, ka itū mūdis lītu juoturpynoj dareit.”

Seve atrasšona muokslā i dizainā

“Kaiduos naviņ nūsaceituos izpausmēs vysi bārni dora nazkū saisteitu ar muokslu. Tai ari maņ, kai sevi atguodoju, tei beja taida nūdarbe, kur varieju “pagaist”. Nadaudz nūpītnuok tys aizguoja Kuorsovys Muzykys i muokslys školā, tys beja drupeit cyts leimiņs, nakai tu pats sātā, kū naviņ raugi dareit. Cīši labi sakryta ari tys, ka paraleli muokslys školai beja ari apgierbu dizaina puļceņš pi Lilitys Laganovskys, tys maņ paruodeja drusku cytu mūdis ītvoru.

Skaidrs, ka, dzeivojūt Kuorsovā, taidys leluos mūdis vīnkuorši nav. Mums pat Latvejā taidys industrejis nav. Prīškstots par taidu profeseju kai mūdis dizainers guoja nu filmu, kaidu gruomotu i žurnalu, vys tys beja taids aptyvans, sapynu dorbs, ka es varātu radeit vysaiduokus tālus. Kai muokslys formu es tū laikam saprotu taišni Lilitys puļceņā, partū ka tī mes taisejom taidys rodūšys kolekcejis, kur nabeja fokuss iz apgierba volkojameibu, tok performaņci.

Muokslys akademejis magistrūs īsastuoju ar mierki, kab maņ byutu studenta statuss i varātu braukuot pa konkursim, dasasaceit vysaiduos programuos i izmontuot vysys akademejis institucejis īspiejis. Magistrūs tu jau vaira struodoj pats par sevi, rodi kolekcejis, tok tev vēļ ir ari pasnīdzieju padūms i atbolsts. Tai div magistra godu laikā es braukuoju pa vysaidim konkursim, nūtykumim i kontaktu veiduošonom, suocūt nu Pūlejis, Amerikys, Ukrainys i tamleidzeigi. Beja interesanti ari saprast tū kontekstu, kai temys, par kurom runoju sovuos kolekcejuos, rezonej puori okeanam.

Laikā, kod vuicejūs pādejā magistra semestrī ar muna tūreizejuo drauga, niu jau veira, īdrūsynuojumu īsastuoju Rodūšūs industreju biznesa inkubatorā Reigā. Mierkis beja saprast sovu nišu i auditoreju. Eistineibā maņ tys beja lels izaicynuojums, partū ka, vuicūtīs akademejā, vysi dorbi pamatā beja vārsti iz rodūšū i muokslinīcyskū, nadūmojūt par produkta volkojameibu, kuru es varātu ari komerciali puordūt. Partū inkubatorā maņ sovs rodūšais beja juoīlīk cytā formatā. Tys beja cīši nūdereigi, tok tymā laikā es vēļ nabeju gotova taida nūpītna biznesa modeļa izveidei. Vys pīredze beja cīši vierteiga.”

Klients ir tys, kurs nasabeist byut kruosains

“Cylvāki, kuri pierk munus produktus, vairuok voi mozuok ir saisteiti ar muokslu. Tī nūteikti ir cylvāki, kam pateik kruosys, kam nav naierteibys voi kauna sajiutys byut drupeit atškireigim i individualim, paust sovu raksturu i eipatneibu car apgierbu. Tim cylvākim, kas ir muni klienti, apgierbs ir svareigs, partū ka munys lītys ir pīteikami jūceigys. Kai muni printi, tai formys ir dīzgon izaicynūšys, cylvākim, kuri tū izalosa, vajadzātu byut dīzgon pošpīteikamim. Dīzyn voi tys byus cylvāks, kurs uzatrauks i dūmuos: “Kū par mani pasaceis?” Puorsvorā pasyutejumi īt nu uorzemu, dīzgon daudz nu Amerikys, tok drusku ari nu Eiropys.”

Mūde, kas piec nūklusiejuma ir ilgtspiejeiga

“Itūšaļt maņ ir Muokslys akademejis praktiskuos doktoranturys beigu pūsmys. Muna doktora dorba tema ir mūde kai duorzkūpeiba, lai izstruoduotu i atteisteitu nuokūtnis ryupu strategeju. Muns mierkis beja izprast ilgtspieju, par kuru vysi niu runoj krystom i škārsom, tok, pa munam, tū vysai daudz pavoda ari tai sauktuo “zaļmozguošona”, kas sabīdreibā roda lelu apjukumu. Maņ gribiejuos nūīt da pošai saknei i izstruoduot taidu dizainera praksi, kas ilgtspieju ītvartu jau piec nūklusejuma, tok par tū nabyutu skali juobļaun, sokūt, ka es niu asmu ilgtspiejeigs. Tam juobyut pa eistam gūdeigi pret sevi i pasauli. Tai es sovā praktiskajā doktoranturā izstruodoju jaunu praksis sistemu, kur es burtiski jamu duorzkūpeibys principus, puornasu jūs iz mūdis dizainera dorbu i eksperimentalā veidā izstruodoju praktiskū daļu i teoretiskū pietejumu. Darunojūt – par ilgtspieju vēļ interesnuoks ir ryupesta koncepts (“rūpju koncepts” – L.S.) , par kuru daudz runoj ari feminisma kontekstā. Tys koncepts viestej par vīnleidzeibu storp cylvākim, dzeivinīkim i augim, ka pagaist tei vacuo dūmuošona, kod cylvāks ir centrā, bet puorejais apleik, tok, ka mes asam taids vīns, vasals organisms.
Byuteibā caur itaidu empatisku attīksmi, es grybu īt ari mūdis dorbā, partū ka jau tagad pasaulī ir gryuši ar vidis vaicuojumim, i sevkuram dizaineram partū byutu juodūmoj.

Nūsaceiti deļtam asmu ari atpakaļ Latgolā. Mums apleik vēļ ir gona daudz cylvāku, kurim ir spieja i prasme dareit i radeit ar rūkom. Globali itaidys prasmis izzyud. Pa munam, tei ir lela vierteiba, kas ir juosagloboj i iz kuru byutu juolīk fokuss.

Itys ryupesta koncepts naapsarūbežoj tik ar apgierbu puorstruodi, tok runoj ari par cylvāku i kūpīnu īsaisteišonu, dūmojūt ari par vysaiduokim socialim aspektim, pīmāram, par sadarbeibu ar seniorim voi cytom grupom, kurys varātu integrēt. Muna mama struodoj Kuorsovys “Līču sātā” (Kuorsovys kulturviesturis centra “Līču mājas” vadeituoja Inta Jurča – L.S.), ari tī senioris bīži īt tierguot sovus dorbus. Es ari juos asmu īsaistejuse sovā doktoranturys projektā, juos deļ mane sataiseja atseviškys lītys. Radzūt, par kaidom cenom tīk tierguoti jūs dorbi, rūnās absurda sajiuta, partū ka skaidrs, ka itaidam rūku dorbam vierteiba ir daudzreiz leluoka par dažim eiro.

Pyrma kaida laika maņ beja cīši loba pīredze “Jērys mūdis festivalā” (“d’Hyères”, franc.) Francejis dīnavydūs, kur mums beja vairuokys sadarbeibys, tymā skaitā ar “Chanel” meistardarbneicom. Tys beja konkurss, kurā pīsadaleja desmit finalisti nu vysa pasauļa, ari es kūpā ar kolekcejis sadarbeibys partneri Martu Veinbergu. Kotram nu finalistu beja daškierti “Chanel” meistardarbneicu amatnīki, byuteibā jī ir taidi poši amatnīki, kai pi myusu, tok tys vyss teik pasnāgts cytā leiminī, izskotā i formatā. Maņ beja Lesage, kas izstruodoj izšyvumus lelajim mūdis zeimynim, suocūt ar “Chanel”, “Schiaparelli” i cytim luksusa brendim. Es beju pi jim gostūs iz arhivu, redzieju darbneicu, tys vys izavēre tik cīneigi, i ruodejuos, ka tai tam ari juobyut. Mani puorsteidze ari tys, ka tī struoduoja jauni cylvāki.

Tys nūruoda, ka pasaulī amatnīku dorbu suoc arviņ vaira nūviertēt, lai ari nav daudz jaunu cylvāku, kas ar tū byutu gotovi nūsadorbuot, vys, ka tū pasnādz kai cīši prestižu nūdarbi, rūnās ari gribiešona.

Myusu jaunajai paaudzei gribiešona struoduot taiduos profesejuos mazynojās, pīmāram, tys pats šivieja dorbs nasaskaita kai foršs omots, tys ir gryuši i mozapmoksuoti. Es sovus produktus ražoju Latvejā i munu produktu cenys ir viers videjuo, tok tī ari teik ražuoti vītā, kur cylvākim ir loba olga i normali apstuokli. Es nabyutu gotova ražuot produktus tik deļtam, kab tūs liešuok puordūt. Īspiejams, dalieji itū naspieju nūviertēt mums ir pamatuse Padūmu Savīneibys ītekme. Eiropā, kur nav bejuse padūmu industrializaceja, ir vaira sasaglobuojušys aristokratiskuos vierteibys, ir zeimyni i industreja, kas pīprosa taida veida amatnīku dorbus. Mums, kai jau saceju, taidys nav, kai ari nav augstuos mūdis zeimynu, nu kuru byutu pīprasejums piec augstys kvalitatis amatnīku dorbu. Vīneigi ir atseviški meistari, kuri struodoj iz uorzemem, tod ir cytaižuok.

Augstuo mūde – tī ir luksusa zeimyni “Chanel”, “Louis Vuitton”, “Dior” i cyti, kam ir boguoteiga viesture ar sovu zeimyna identitati. Jī turpynoj uzturēt sovu leimini i kvalitati, kas ar godim nasamazynoj. Attīceigi ari cenys ir tik augstys deļtam, kab tys byutu daīmams konkretam sabīdreibys sluoņam. Deļtam ari “augstuo” mūde, kas sasnādzama tik “augstai” sabīdreibai. Byuteibā tys ir par statusu, attīceigajom cylvāku grupom ir svareigi izavielēt labi pazeistamus luksusa zeimynus, kab aplīcynuotu sovu pīdareibu konkretai sabīdreibys grupai.

Vys niu ar var redzēt dažaidys puormainis, pīmāram, zeimyns “Louis Vuitton” napaseņ par sovu rodūšū direktoru īcēle muziki Farelu Viljamsu (Pharrell Williams, eng.), kurs itū zeimynu padareja tyvuoku jaunīšu auditorejai. Tei ari taida interesanta spēle – tu it kai esi nu “augstūs” plaukteņu, vys komunicej ari ar jaunīšim, taitod ari lelī zeimyni saprūt, ka ar niulejū IT laikmatu, ari jaunīši spiej nūpeļnēt gona labi i var atsaļaut īsaguoduot augstys kvalitatis produktus.”

Byušona nu Kuorsovys

“Tam voi es byutu nu Reigys voi Kuorsovys, nabyutu lelys atškireibys, Latveja mums ir moza. Ka es byutu nu Londonys, gryuši pasceit… Laikam atkareigs, nu cik labi situātys saimis es byutu guojuse. Lelajuos piļsātuos dzeive ir duorga, i mūde ir vēļ duorguoka, deļtam ir vajadzeigs nūpītns finansiejums, kab tū vyspuor varātu suokt. Principā ari Londonys Sentmartinys Universitatē (Central Saint Martins University, eng.) es varieju studēt naatkareigi nu tuo, kas ir muna dzymtuo puse. Skaidrys, ka leluos školys dūd vēļ leluokys īspiejis, deļtam ari pasaulī ir vairuokys mūdis školys, kas vysaugstuok “kotejās”. Vīna muna paziņa pabeidze Suomejis Alto Universitati, kur pavysam cytā leiminī ir tys, kas nūteik piec absolviešonys. Prūti, da jūs īt agenti nu lelajim zeimynim, kas aicynoj ari iz praksis voi dorba intervejom. Mums vyspuor nav sasaistis ar lelū mūdis pasauli, mes pamatā asam taidā sovā burbulī, īspiejams, Baļtejis ītvorūs asam drusku atpazeistami. Partū, ka tu pats naīsi meklēt īspiejis voi nadasasaceisi konkursim, tod nikuo ari nabyus. Myusu akademeja, prūtams, dora, kū var, tok vysleidz tryukst finansiejuma i, kai jau saceju, nav te tuos industrejis.

Tok Jērys konkursa finalā pajēme ari cylvāku nu Latvejis Muokslys akademejis, taitod nav tai, ka myusu akademeju muokslys pasaulī vyspuor nauztver. Es tycu, ka itymā myusdīnu pasaulī mes varim atsarast sevkurā vītā, tok taipoš byut īškā tymā globalajā teiklā.”

Storptautyska pīredze

“Storptautyskuo pīredze Jērys konkursā beja vīns nu nūzeimeiguokūs nūtikšonu. Kod tyka paziņuoti konkursa rezultati, vēļ pīcus mienešus pyrma pošys skatis, suocēs cīši intensivs dorbs, kas īkļuove daudzus sadarbeibys partnerus, tymā skaitā ari “Chanel” rodūšū meistardarbneicu sātu i c.. Nedeļu piec rezultatu paziņuošonys mums beja juolidoj iz Parīzi, kur sasatykom ar vysim sadarbeibys partnerim. Beja interesanti pabyut lelajā industrejā i redzēt, kaidi cylvāki tī struodoj. Iz vītys vyss beja precizi piec grafika i ar pavodūšū personalu, nabeja vareibys staiguot vysur, kur īīt pruotā. Interesanti, ka tys snobiskums beja tikai nu asistentu, nu kuru kotrys cīši puordzeivoj par sovu dorba vītu i tuos saglobuošonu. Reali tī “lelī” cylvāki beja cīši draudzeigi ar jim varēja i parunuot, i padzert kopeju.

Vīns nu atbaļsteituoju beja ari “Premiere Vision”, kas ir audumu izstuode, kura sasadorboj ar daudzim audumu ražuotuojim. Jī vysu apkūpoj i veidojās taids teikls, nu kura tu vari izavielēt ražuotuojus i ar tim piec tam sasadorbuot. Tu pats izavielej, kas tev interesej, i roksti e-postu, nu ūtra gola otkon naatbiļd, tod tu roksti vēļreiz. Tai es baigi ceinejūs, kab dabuotu vysu, kū grybu. Tok dabuoju vīnu baigi foršu audumu – eko kažuka uodu, kas nav nu sintetikys, bet nu augļu atkrytumu i kanipu škīdrys miksa, cīši interesna! Vyspuor augu audumi palīk arviņ popularuoki, turpynojās eksperimenti, kab aizstuot dabeiguos uodys i sintetiku.”

Atsagrīzšona Latgolā

“Mes ar veiru niu veidojam sovu bāzis vītu Rēzeknē. Es eistineibā naradzu lelu atškireibu storp Reigu i Rēzekni, tai ka muna darbneica var atsarast sevkurā vītā. Itū lāmumu mes pījēmem zīmā. Maņ leluokais fokuss itūšaļt ir iz doktoranturu i pagaidom mozuok iz biznesa veiduošonu, deļtam saprotu, ka byutu najiedzeigi moksuot uorpruota sumu par telpu nūmu Reigā. Kluotyn vēļ taidā kasdīnys dzeivē es Reigu kai piļsātu eipaši naizmontoju, maņ darbneica eistyn var atsarast koč voi meža vydā. Pi vysa tuo, Latveja ir tik moza, ka ari Reiga piec napīcīšameibys ir cīši sasnādzama. Mums jau kaidu laiku beja gribiešona piļneibā nūmaineit sovu dzeivis vidi, i apmāram pyrma diveju godu pījēmem lāmumu ceļt sovu bāzis vītu natuoli nu Rēzeknis (aiz Sondoru), kur mums ir sovs eipašums ar nūsaukumu “Upissola”. Plānojam tū atteisteit na tik kai sovu apmetni, bet kai taidu eipašu vītu ar pīvīnuotū vierteibu, kur varātu byut sovpateiga rodūšuo sāta, ar muokslinīku rezidenci, kermini i goru atjaunojūšim retritim. Mums ari pierts pasauļs ir cīši tyvs, partū gribim tū pīdovuot sovejim cylvākim. Redzim tū kai taidu sovu pasauli, kur sasatikt muokslai ar dziļuoku seve izzynuošanu i energejis atjaunuošonu. Leidz ar tū vīnā dīnā es izdūmuoju pameklēt kaidys foršys telpys Rēzeknē, tai ari tykom ite.”

Latgola iz prīšku

“Es varbyut asmu drupeit optimistiska, tok maņ ir sajiuta, ka jauni cylvāki īt atpakaļ. Latveja pa druskai īt taidā laikmeteiguokā vierzīnī, kod centrs nav tik Reiga. Teņdence īt uorpus Reigys radzama jau vairuokus godus, suokumā, prūtams, tuos beja tyvuokuos piļsātys, Sigulda, Ciesis i Līpuoja. Tok niu radzu, ka Rēzeknē i Latgolā kūpumā atsagrīž vaira cylvāku. Latgolai ir sovs šarms i eipašs autentiskums, kas mums juosorgoj, juoceļ i ar tū juosadola. Juorauga tū latgaliskuma vidi, kurā asam, ari atteisteit taidā lobuokajā īspiejamajā veidā. Mani i Kristapu Rēzekne ir pateikami puorsteiguse. Prūtams, mes zynuojom, ka ir “Gors” i “Zeimuļs”, tok patīseibā te ir foršys kopejneicys, interesantys vītys, cylvāki i pasuokumi. Te nūteik!”