Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv atsuoc viesteit par muzeju kruojumu duorgumim – itūreiz meklejūt ar Latgolu saisteitys vierteibys jau na tik regionala, bet vysys vaļsts mārūga muzejūs. Preiļu nūvoda Aizkaļnē aba Juosmuižā asūšais Raiņa muzejs ir daļa nu Memorialūs muzeju apvīneibys, kurā ir na tik vairuokys Raiņam i Aspazejai veļteitys ekspozicejis i izstuožu vītys, tok ari vēļ pīci cytom Latvejis viesturē nūzeimeigom personeibom veļteiti muzeji. Juosmuiža ir vīneigais apvīneibys muzejs, kurs atsarūn Latgolā. Tys globoj līceibys na tik par Raini i juo saimi, bet ari īvārojamu Latgolys keramikys kolekceju.

Raiņa muzejs Juosmuižā itūgod svietej 60 godu jubileju – 1964. gods augustā muižā atkluotys pyrmuos tuo telpys. 1966. godā Juosmuiža palyka par Raiņa literaturys i muokslys viesturis muzeja (myusu dīnuos – Rakstnīceibys i muzykys muzejs (RMM)) filiali. 2009. godā Rakstnīceibys i muzykys muzeja filialis tyka reorganizātys i apvīnuotys Memorialūs muzeju apvīneibā, tok tūs kruojumi pīdareibu namaineja – ari niu Juosmuižā asūšuos Latgolys keramikys kolekcejis saiminīks ir RMM. Raiņam asūt interesējuse tautys muoksla, partū ari jau 60. godu beiguos Juosmuižā suokts dorbs pi Latgolys keramikys kolekcejis veiduošonys – tūlaik nivīnā cytā muzejā taidys vēļ naasūt bejs. Niu keramikys kolekcejā ir ap 130 autoru dorbu, kas radeiti nu 20. godu symta suoku leidz pat myusu dīnom – kūpā ap 1800. Jauni dorbi vaira nateik īpierkti, tok muzejs vys vēļ pījam duovynuojumus, pīmāram, nu pūdnīku, kas pīsadola Juosmuižys keramikys cepļa kūršonā.

Juosmuižys saiminīki beja Kuznecovu dzymta. Nu jūs ari 1883.-1891. godā muižu nūmuoja Raiņa tāvs Krišjānis Pliekšāns. Kuznecovu piecguojieji te saiminīkuoja leidz pat 1949. godam, kod tyka deportāti iz Sibireju. Nuokušūs pīcpadsmit godu laikā leidz muzeja sataiseišonai kuormā bejs kolhoza kanturs, biblioteka, ari dzeivūkli.

Nu laika, kod Rainis dzeivuojs Juosmuižā, vaira sasaglobuojuši rūkroksti, sarakste ar saimi, dīnysgruomota, dokumenti, dažys kartenis, tok praktiski nav nikaidu autentisku prīškmatu. Taipat nav zynoms, kai Juosmuižys dzeivojamuo sāta bejuse īkuortuota laikā, kod te saiminīkuojuši Pliekšāni. Tamā niu apsaverama tik ekspozicejis daļa, kam sātā aizsuokti remontdorbi, kurūs rezultatā piec vairuoku godu varātu sagaideit jaunu ekspoziceju. Pyrma deveņu godu atjaunuots nazkodejais Juosmuižys klāvs, kurā niu ir administracejis i kruojuma telpys, kai ari izstuožu zālis. Tīpat apsaverama ari Latgolys keramikys ekspoziceja – ap 100 dorbu. Kai stuosta Raiņa i Aspazejis muzeja vadeituojis vītneica Solvita Kleinarte, itūgod ekspoziceja pīdzeivuojuse puormainis – īprīšk tamā vaira beja saimisteibys trauku, tok niu pamatā ir dekorativuo keramika – nu sviļpaunīku leidz pat svečturim.

Muzejs apmaklātuojim ir attaiseits vosorys sezonā – nu maja suoku da oktobra beigu. Itymā laikā ari regulari nūteik vysaiduokys nūtikšonys: rodūšuos darbneicys, keramikys cepļa kūršona, duorza svātki, Sātys kopejneicu dīnys, rudinī īrostai ari Dzejis dīnu nūtikšonys. Nu jau par tradiceju Preiļu nūvodā palykuse Juosmuižā taiseit centralū Leldīnis pasuokumu.

Līceibys par Raini

Īīmūt Juosmuižys dzeivojamajā sātā, apmaklātājus sagaida Raiņa, asūt Šveicē emigracejā, raksteits dzejūļs latgaliski “Munu jaunu dīnu zeme”. Solvita Kleinarte smaida, ka grybātūs jau dūmuot, ka tys veļteits taišni Juosmuižai – vītai Latgolā, kur izcylais literats pavadejs jauneibys vosorys, kur bejuse ari juo pyrmuo mīlesteiba – kolpyune Tekleite. Te jis atrads ari sovu pseidonimu Rainis – asūt puorskaitejs iz ceļa stulpeņa kaida vītejuo zemnīka pavuordi (tai apzeimuoti zemnīku taisamī ceļa goboli), kas jam īpasatykuse. Sovys pyrmuos drukuotuos ryndys Jānis Pliekšāns parakstejs kai Rainis, tai itys vuords jam palics iz vysa myuža.

Vīneiguo autentiskuo mebele Juosmuižā ir golds, tok ari tys ir nu Kuznecovu, na Pliekšānu laiku. Puorejuos mebelis izlaseitys atbylstūši 19. godu symta beigu tendencem. Tok ekspozicejā apsaverami ari diveji autentiski prīškmati, kas jauneibā asūt pīdariejuši Raiņam. Vīns ir fotorameits, kurā niu īlykta karteņa, kurā Rainis radzams bierneibā ar vacuokim i jaunuokū muosu Duoru. Ūtra ir tintneica. Obejus muzejam nūdavuse literaturzynuotneica, Raiņa i Aspazejis pietneica Saulcerīte Viese, kura tūs otkon sajāmuse nu kaida cyta zynuotuoja. Dīvamžāļ par tim nav sasaglobuojs daudz informacejis. Izpietē sacynuots, ka rāmeits taiseits Krīvejā, īspiejams, 20. godu symta suokuos nu bārza dieleiša. Tys varātu byut rūku dorbs i vīneigais taids eksemplars. Sovutīs tintneica ražuota Fraņcejā 19. godu symta beiguos. Solvita Kleinarte soka, ka, grybātūs ticēt, ka tamā Rainis ir miercs sovu spolvu, ari rokstūt pyrmūs dzejūļus Juosmuižā.

Oduma Kuopusteņa pūdeņu ceplis

Zālē, kurā apsaverama Latgolys keramikys ekspoziceja, atsarūn ari īspaideigs keramika Oduma Kuopusteņa (1905-1987) taiseits pūdeņu ceplis. Jis pats kotru pūdeņu glaziejs i apdadzynuojs, pats ari izmyuriejs cepli. Solvita Kleinarte stuosta, ka tys ir unikals, kam vīneigais zynomais, kū kaids keramiks pats deļ seve sataisejs. Ceplis izmyurāts 1958. godā – ka labi īsaver vīnā nu pūdeņu, var atrast ari itū godskaitli.

2015. godā, kod tyka svieteita Raiņa 150 godu jubileja, nūtykuse ekspediceja pa Latgolys pūdnīku vītom. Vīna nu tūs bejuse ari Pušā, kur atsarūn Kuopusteņu dzymtys sātys. Vacuokuo sāta, kur nazkod dzeivuojs pats Odums Kuopusteņš, jau daudzus godus stuovējuse tukša, grīsti bejuši atstutāti, kab nasabruktu, tok vydā vys vēļ bejs skaistais ceplis. Tūlaik taišni Juosmuižā rekonstruāts kuorms, kurā niu ir izstuožu zālis, kur cepļam atsaroduse eistuo vīta. Cepļu meistars Vinsents Kūkuojs kotru pūdeņu ryupeigai nūjiems, nūteirejs, atveds iz muzeju i salics taišni taidu pošu, kai bejs originali.

Kuopusteņa dāls Ontons stuostejs, ka tāvs kūpā ar bārnim ari zeimiejs glezneņu, kas radzama iz cepļa – tī ir zyvu giviejs, lidmašyna, mašyna, zyrga vazums, kačs ar zivi, putyns ar zivi… Solvita Kleinarte stuosta, ka Odums Kuopusteņš pats bejs kaisleigs zivu giviejs, partū jam ari tei bejuse tyva tema. Cepļa viersā otkon ir keramikam rakstureiguos dzeivinīku figurys.

Andreja Paulāna darbneica

Ūtrā Jašys upis krostā, iz kurū var tikt pa vysai baileigai škārsojamu tiļteņu, atsarūn vēļ vīns Juosmuižys muzeja kuorms – Andreja Paulāna (1896-1973) keramikys darbneica. Pa ceļam iz tū var redzēt ari dyžkūku – līpu, kura, vystycamuok te bejuse jau Raiņa laikā. Solvita Kleinarte smaida, ka vysautentiskuokuo jau te asūt doba – upe, parks ar vacajim kūkim.

Andreja Paulāna keramikys darbneica ar cepli nu Sylajuoņu pogosta Šembeļu iz Juosmuižu tyka puorvasta 1973. godā, kam piec juo nuovis nabeja palics nivīna meistara dorba turpynuotuoja. Tei beja cīši nalobā stuovūklī, partū 1999. godā kuorms tyka nūjaukts i izcalts nu jauna, saglobojūt vairuokys originaluos detalis, kai durovys i palūdzis. Tī vydā ari originalī meistara prīškmati – vyrpa, sūleņš, kurā tei beja īstyprynuota, juo capure i jaka. Taipat tī vys vēļ apsaverami puču pūdi, kas beja palykuši nu Paulāna pādejuo izkurynuotuo cepļa. Nu 1999. goda ceplis ari vysmoz reizi godā teik kūrts – jau par tradiceju palykuse Juosmuižys cepļa kūršona augusta suokuos, iz kurū īsarūn pūdnīki nu vysys Latgolys.

Andrejs Paulāns ir vīns nu zynomuokūs Latgolys keramikys vacmeistaru, jis ari 1937. godā Vyspasauļa muokslys izstuodē Parīzē tyka pi zalta medalis. Izstuodis diplomu var apsavērt ari darbneicā pi sīnys, tok pi medalis jis nimoz nav tics, kam tei tūlaik bejuse juoizpierk, bet taidys naudys apbolvuotajim Latgolys pūdnīkim, prūtams, nav bejs.

Galerejā Raiņa muzeja Juosmuižā ekspoziceja i kruojuma duorgumi. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv