Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 29. junī, Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtyka kasgadejuo Pīterdīnys svieteišona i reizē ari Pīteram Jurciņam veļteituo literatu konkursa nūslāgums. Konkursā itūgod autori tyka aicynuoti īsyuteit dramaturgejis dorbus. Lobuokūs dorbu atzineibu žurejis viertejumā konkursā sajēme Danskovīte i Meldra Gailāne.

Literarais konkurss, lai gūdynuotu dzejnīka, izcyluo nūvodnīka Pītera Jurciņa pīmiņu, aizasuoce 2005. godā i niu palics par īrostu kulturys nūtikšonu goda sastuovdaļu, Pīterdīnys pasuokumā Rogovkā izceļūt ari myusu dīnu literatu dorbus. Pīters Jurciņš (1932–2004) beja labi pazeistams kai dzejnīks, tai i jaunūs literatu atbaļsteituojs, bet mozuok zynoms ir fakts par jū kai scenaristu (piec Jurciņa scenareja 1973. godā topuse Reigys kinustudejis dokumentaluo kina “Klātbūtne”), deļtuo šūgod literatu konkursā kai jaunī, tai pīredzejušī literati beja aicynuoti īsnēgt da ituo izdavumūs voi medejūs napublicātus dramaturgejis dorbus latgaliski.

Konkursā tyka sajimti deveni vysaidu dramaturgejis žanru dorbi, jūs vērtēja treis pīaicynuotūs ekspertu žureja, kurā beja literate i publiciste Anna Rancāne, scenareju autore i Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina, akters i radejis īstudiejumu režisors i muokslinīcyskais vadeituojs Kristaps Rasims. Žurejis pīškiertūs punktu kūpviertiejumā par lobuokajim dorbim tyka atzeita Danskovītis komedeja “Naudas celi” i Meldrys Gailānis luga bārnim “Zīmyssvātku reits”. Žurejis atzineibys sajēme ari Valentina Lukaševiča dorbs “Lūmys” i Klaudijis Dembovskys “Krystamuote”. Konkursa reikuotuoju pateiceibu, kai ari Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis eipašū bolvu sajēme Ivo Gilučs i literatu konkursa jaunuokuo dalineica Irbe Bārbala Kārkliņa.

Danskovīte (eistajā vuordā Anita Ločmele) ir vīna nu zynomuokūs latgalīšu literatu i daudzu lugu autore, kurys pazeistamuokī dorbi ir lugu sereja par “Ontanu i Anni”. Pyrmūs dorbus dramaturgejis žanrā pīrakstejuse jau 1989. godā, bet ar lugu raksteišonu nūsadorboj nu 2000. goda, izdavuse divejis lugu gruomotys i vēļ daudzys cikom nav publicātys. Kai poša soka: “Rokstu vysu vaira komedeju, kam smīkli paleidz dzeivuot, roda laimis hormonu, kuruo kasdīnys dzeivē tai cīši datryukst!” Meldra Gailāne studeju godūs publiciejuse dzeju vairuokūs kūpkruojumūs, kai ari ir gruomotys bārnim “Meikuleņš īpazeist omotus” autore. Konkursa luga bārnim ir Meldrys debeja dramaturgejis žanrā. Pītera Jurciņa pīmiņai veļteituo literatu konkursa lobuokūs dorbus varēs puorskaiteit latgalīšu kulturys ziņu portalā lakuga.lv

Žurejis puorstuovi konkursam sajimtūs dorbus komentej ar īdrūsynuojumu, sokūt, ka raksteituoji īguļdejuši lelu i interesantu dorbu, bet iz prīšku vielejums ir nasabeit laist dūmys plotuokā liduojumā i vaira īsadreikstēt. Taipat kotrys dalinīks ir uzteicams par tū, ka raudzejs raksteit itymā žanrā, kas nav vīnkuoršs, i žureja cer, ka aizsuoktais tiks turpynuots. Žurejis lūcekle, literate Anna Rancāne par ituo gods temu i dramaturgejis žanra izvēli soka: “Ka tai padūmoj, dramaturgeja, teiši komedejis žanrs, Jurceņa konkursam pīstuov vysuvaira – koč ari jis pats naraksteja lugys, tok beja bezgola atraktivs, juo stuosti, ari uzavesšona beja pylni komisma, bet tymā pošā laikā ar dziļu tragismu.”

Pītera Jurciņa pīmiņai veļteitū literatu konkursu reikuoja Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļde, sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”. Konkurss ir vīna nu itymā godā paradzātūs latgalīšu literaturys jaunradis veicynuošonys programys nūtikšonu, kū atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds. Programā vēļ byus 7. septembrī Rogovkā paradzātuo jau trešo dzejis autoru saceņseiba – latgaliskais dzejis slams “Rogovkys dzejis voga”, bet decembra suokuos – konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2024” nūslāgums, kas itūreiz nūtiks Daugovpilī.

Fotogalerejā: P. Jurciņam veļteituo literatu konkursa nūslāgums, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv