Rokstu sagataveja: Marta Puzāka/portals lakuga.lv

Kotru godu Pīterdīna Rogovkā teik svieteita ar vysaidom nūtikšonom, tok itūgod tei pīduovuoja ari īpazeit viesturis puslopys. 29. junī taišni Rogovkys centra krystceļūs, veikalā “Sils”, tyka atkluota ekspoziceja “Iz krūdzeņu gluds bej’ ceļš”, kas viestej par Zaļmuižys muižinīka caltajim krūgim i tūs viesturi. Ekspoziceju var ari saukt par sapyna pīpiļdejumu – vītejuo jaunīte Amanda Ludbuorža ideju par apleicejūs krūgu izzynuošonu i dokumentiešonu turēja pruotā jau pīcus godus.

Ekspozicejis atkluošonys pasuokumā veikalā “Sils” sasapuļcēja kai vītejī rogovkīši, tai ari vyss kuplais cylvāku lūks, kuri beja dalykuši sovu rūku pi ekspozicejis tapšonys. “Iz krūdzeņu gluds bej’ ceļš” ir stuosts par Zaļmuižys muižkunga Nikolaja Paulina fon Rozenšilda caltajim krūgim. Nazkod ar Rogovkys centrā, kur niu ir veikals, beja vīns nu tūs.

Ekspozicejā apkūpuoti desmit apleicejī krūgi – Kapiņu, Kristiņku, Calmu, Rekļagola, Kosteļa, Rogovkys, Ostrānu, Cysovkys, Bliseņu i Mičuru krūgs. Tī vysi ir bejuši vierteiga vītejuos apleicīnis sastuovdaļa. Kotram nu krūgu ir sovs stuosts i tūs myurūs ir īraksteiti daudzi viesturis fakti i cylvāku stuosti. “Par pīmāru, Kapiņu krūgs beja vīta mežastruodnīkim, kas pa Ičys upi pludynuoja bolkys, sovpus cyti beja par vītu, kur sasasiļdeit zemnīkim, kas zīmys vydā vede pajiugu. Tuos beja vītys, kur atsapyust cylvākim, kas brauce pa posta ceļu. Vāluok krūgu ākys palyka nūdereigys uzjiemiejim, par pīmāru, Rogovkys krūgā Ūtruo pasauļa kara laikā beja vuocīšu mašynu darbneica, piečuok – ryupnīceibys veikals,” pastuosta ekpozicejis idejis autore Amanda Ludbuorža.

Ideja par krūgu izpieti jaunītei roduos, pasasokūt vacuokim, kas nu jau treisdesmit godu garumā puorvolda bejušū krūga āku poša Rogovkys centrā – vacajā krūga vītā. Taišni Amandys vacuoki piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys uzrunuoja veikala eipašnīku atjaunuot āku, kur niu atsarūn puortykys i saimisteibys preču veikals “Sils”.

“Rogovkys krūgam, pasasokūt sovai atrašonuos vītai, koč ari dadzynuotam i sabombardātam, ir pasaveics. Tys aizviņ ir ceļa krystceļūs i sagaida cylvākus nu bazņeicys. Agruok guoja izdzert kaidu ola krušku piec misis, niu īsagrīž piec produktu,” stuosta jaunīte Amanda.

Ekspoziceja taiseita iz apzeimātu kūka dieļu, taidā veidā rodūt autentiskuma sajiutu. Tuo dizaina autore ir Liāna Merņaka-Nikitina, kura pastreipoj, ka radeit taidu objektu nabejs vīgli: “Muns aizdavums beja paleidzeit Amandai ar juos sapyna pīpiļdeišonu. Ruodīs, ka izveiduot muokslys objektu koč kur uorā ir vīnkuorši, tok mes tū raudzejom īkļaut veikalā, tuo interjerā, kab tys byutu pateikams, izzynūšs i tamā pat šaļtī natraucej.”

Tys ir na viņ autoris Amandys sapyna pīpiļdejums, tok ari jauns kulturviesturis, nūvodpietnīceibys i turysma objekts Rogovkā. Rogovkīši cīši lapnojās ar paveiktū izpieti kai kulturā, tai ari vēsturē, par pīmāru, Rogovka ir atpazeistama ar tū, ka ite atsarūn Nautrānu pogosta karte latgaliski. Tok niu ekspoziceja par krūgim ir kai pīruodejums tam, ka ari jaunuo paaudze puorjam interesi par vītejuos apleicīnis izzynuošonu, latgalīšu volūdu i rauga rodūšā veidā tū atteisteit.

Pasuokuma laikā Amanda Ludbuorža pasasaceja ari vairuokim vītejim cylvākim, kas bejuši kai lels atbolsts informacejis īvuokšonā i apkūpuošonā. Vīna nu tūs ir Andra Zubko-Melne, kas deve savu artavu ekspozicejis izveidē, pasadolūt interesantūs stuostūs par krūgu viesturi, godskaitlim i cytu informaceju.

“Tys, ka mes nazynom, ka krūgu ir bejs tik daudz – tys ir vīnnūzeimeigi. Mes cīši daudzi kuo nazynom nu sovys viesturis. Viesture ir taida cīši interesanta līta – kū tu vaira rūcīs, tū tu vaira vysa kuo atrūņ. […] Viesturē ir cīši daudzi nazynamuo. Par pīmāru, kai saceja Amanda, ka tryukst biļžu, tod padūmuosim, cik mes bīži nūfotografejom pogosta īstuodis, veikalus i voi piec seve mes koč kū atstuosim nuokušajom paaudzem, voi jim natryuks biļžu? Aicynoju nūbiļdēt na viņ pošvaļdeibys īstuodis, tok ari sovu sātu koč voi reizi pīcūs godūs. Tuos ir tuos lītys, par kurom mes naaizadūmojam,” soka Andra Zubko-Melne.

Taipoš ari nūvodpietnīks Ontons Miglinīks snēdze vierteigu informaceju par krūgu viesturi. Izstuodē leluokuo daļa biļžu ir taišni nu juo personeiguos kolekcejis.

“Krūgus pamatā īreikuoja caryskuos Krīvejis laikā. Myužinīkim tī beja izdeveigi, kam beja īnuokumu olūts. Par pīmāru, Vydzemis guberņā 19. godu symta suokuos beja vaira nakai 900 krūgu. Tymā pat laikā Vydzemis guberņā beja viņ 29 školys, kurys tikai suoce dorbuotīs. Školuos beja aizlīgts runuot latgaliski, pat Rogovkā iz školys sīnys beja uzroksts: “Говорить на латышском строгo запрещается!” (Styngrai aizlīgts runuot latviski – krīvu vol.) Krūgā varēja runuot sevkurā volūdā, kam krūgs vysus pījēme. Tymūs varēja na viņ sasatikt, tok ari nūslēgt mutiskus leigumus, beja dažaidys cytys izdareibys,” zyna stuosteit Ontons Miglinīks.

Ekspozicejis eistynuošonu atbaļsteja Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” jaunīšu izaugsmis i Latgolys izzynuošonys programa “LTG tu dū!” ar Sabīdreibys integracejis fonda nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Ekspozicejis eistynuotuoji tur nūceju, ka tei veicynuos leluoku turystu interesi i ceļuotuojim liks vaira īsagrīzt veikalā, kab na viņ nūpierkt kū gordu ci napīcīšamu, tok ari izzynuotu Rogovkys i tuos apleicīnis boguotū viesturi. Taipoš jaunīte Amanda Ludbuorža cīši prīcuotūs par sevkuru informaceju ci biļdem par Rogovkys apleicīnis krūgim, kab papyldynuotu ekspoziceju.

Fotogalereja: Ekspozicejis “Iz grūdzeņu gluds bej’ ceļš” atkluošona, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv